Mikroviļņu krāsni izgudroja elektronikas uzņēmuma Rayethon, kas ir slavens ar elektronikas ierīcēm dažādām ieroču sistēmām, darbinieks amerikānis Pērsijs Spensers.
Reiz, ejot garām radaru sistēmai, kas izstaroja mikroviļņus, viņš sajuta, ka kabatā sāk kust zemesriekstu šokolādes tāfelīte. Līdzīgu efektu bija pamanījuši arī citi darbinieki, bet Spensers bija pirmais, kurš nolēma šo parādību izpētīt sīkāk. Viņš paņēma pirmo, kas gadījās pa rokai, – amerikāņu tik ļoti iecienītā popkorna tūtu, nolika to pie radara un… ieguva pirmo mikroviļņos gatavoto popkornu. Pēc tam turpināja eksperimentus ar citiem pārtikas produktiem. Reiz viņš tējkannā ielika olu un uzlika to tieši uz viļņu izstarotāja – ola eksplodēja sejā viņa kolēģim, kurš tieši tajā brīdī ieskatījās kannā. Turpinot pētījumus, Spensers konstatēja, ka ūdens, tauki un ogļhidrāti, reaģējot uz mikroviļņiem, kuru frekvence ir apmēram 2,5 gigaherci, sakarst. Kad Rayethon darbinieki viļņus izstarojošo magnetronu ievietoja metāliskā apvalkā, kas neļāva tiem iedarboties uz apkārtējiem cilvēkiem, bija dzimusi pirmā mikroviļņu krāsns. Firma savu izstrādājumu patentēja 1945. gada 8. oktobrī, guva pamatīgu peļņu, bet Spensers kļuva par tās viceprezidentu.
1947. gadā kādā Bostonas restorānā tika uzstādīta pirmā eksperimentālā mikroviļņu krāsns – pamatīgs 1,7 metrus augsts skapis ar 340 kg masu. Modeļa Raydarange jauda bija 3000 W, tas bija dzesējams ar ūdeni. Atbilstoša bija arī tā cena – mūsdienu cenās 52 000 dolāru. Sākumā šos dārgos milzeņus izmantoja tikai lielos restorānos, uz greznajiem pasažieru tvaikoņiem un ekskluzīvos restorānvagonos. 1995. gada 25. oktobrī ASV firma Tappan Company uzsāka sadzīves mikroviļņu krāšņu sērijveida ražošanu; tās maksāja jau pieticīgāk, tikai 11 000 dolāru. 1967. gadā Raydarange sāka izlaist krietni mazāka izmēra mājsaimniecībās lietojamas krāsnis, tiesa, to cena vēl joprojām bija augsta – 495 dolāri.
Mūsdienu mikroviļņu krāsnī nedrīkst gatavot olu čaumalā, produktus ar blīvu mizu, kā arī hermētiskā vai folijas iesaiņojumā – tie var sprāgt. Savukārt strauji uzvārīts ūdens pēc izņemšanas no krāsns var bīstami uzvirst.
Nerimst spekulācijas par mikroviļņu krāsns kaitīgumu veselībai. Skeptiķi apgalvo, ka pēc pētījumiem Vācijā un bijušajā PSRS krāsnis aizliegtas. Pretējā puse apgalvo, ka mūsdienu krāsnis ir daudz drošākas pret starojuma noplūdi. 1991. gadā Šveices zinātnieki B. Blanks un H. Hertels paziņoja, ka mikroviļņu krāsnīs gatavoti produkti izraisa asins sastāva izmaiņas, hormonālo disbalansu un pat vēzi. 1993. gadā viņus notiesāja par apmelojumiem, tomēr 1998. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa šo spriedumu atcēla.