Vienu gadu dzērveņu raža purvos ir bagātāka, bet citu – ogu ir maz. Purvu ogu lasītāji šogad apgalvo, ka dzērveņu ir ļoti maz un ir jālasa pa ogai vien. Par neražas gadu runā arī lielogu dzērveņu audzētāji.
Dzērveņu raža ietekmējusi arī ogu cenu. Salīdzinot ar pērno gadu, tā ir divreiz lielāka. Arī veselīgo dzērveņogu tirgotāju ir salīdzinoši maz. Madonas Kartupeļu svētkos varēja saskaitīt pārdevējus, kuri tirgoja dzērvenes, un to bija maz, tāpat kā ogu. Vidējā cena bija 3 eiro litrā. Visātrāk izpirka ogas par 2,80 eiro/litrā, bet daži lasītāji savām ogām cenu noturēja 4 eiro/litrā, kaut gan pircēji izvēlējās vispirms sameklēt lētākās.
Pa odziņai vien saogots
Uzrunātā dzērveņu lasītāja no Lubānas pastāstīja, ka purvā pa odziņai vien saogots, nav bijis viegli atrast vietas, kur ziedus pavasarī nebija skārusi salna. Uziet kādu cinīti, kur dzērvenes var lasīt ar abām rokām, kā citus rudeņus, gadījies reti. Arī brūklenes ir cītīgi jāmeklē, un ir ogu vietas, kur brūkleņu šogad nemaz nav.
Kartupeļu svētkos arī cita uzrunātā dzērveņu lasītāja atzina, ka šoruden ogu ir ļoti maz. – Ogu ir tik, cik nu ir, purvi – krustu šķērsu pārstaigāti. Dienā divatā salasījām tikai septiņus litrus dzērveņu. Labā ražas gadā varējām savākt trīs spaiņus dienā. Tagad jau ir beidzamās ogas, bet jāmeklē pa vienai vien. Tāpēc tā cena par litru turas augsta.
Laime salasīt kaut dažus litrus
Tirdziņā uz jautājumu par dzērveņu lasīšanu uzrunātā dzelzaviete atbildēja: – Purva ogas salasīt – tā šogad ir laimes spēle. Pa purvu jāstaigā un jāmeklē, kur vispār atrast dzērvenes. Pagājušajā gadā labākajās dienās varēju salasīt 100 litru dzērveņu, šoruden bija tikai viena diena, kad salasīju 10 litru, bet tas bija, staigājot un meklējot no rīta līdz vakaram. Tie, kas domā, ka dzērvenes ir viegli salasīt, lai pamēģina paši. Tāpēc jau arī ogām ir lielāka vērtība, un cena, domāju, nesamazināsies, tikai pieaugs. Dzērvenes lai lieto kā zāles – vajadzības gadījumā un pa saujai ogu.
Ziedēšanas laikā uznāca salna
Kā radiosižetā par dzērvenēm uzsvēra Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās vides pārvaldes administrācijas direktore Anda Zeiza, šis patiešām nav dzērveņu ražas gads, jo ziedēšanas laikā daba nebija saudzīga. Pavasarī, kad dzērvenes ziedēja, uznāca salnas, ziedi nosala. Tādēļ ogu ir maz, un arī ogotāju ir maz. To telefonsarunā uz jautājumu par dzērveņu lasīšanu apstiprināja arī DAP Latgales reģionālās administrācijas dabas aizsardzības vecākais speciālists Dainis Tučs: – Jā, dzērvenes šogad ir zelta vērtībā, jo purvos šo ogu ir ļoti maz. Daudzās vietās ogu ziedēšanas laikā tās tomēr pieķēra salna. Tur, kur lielāki koki, purva malās vēl var meklēt dzērvenes. Biju vairākos purvos – gan Peličāres purvā, gan Lubānā, gan Teičos. Teiču dabas rezervātā ir aizsargājamais režīms, bet, saņemot vietējās pašvaldības atļaujas, var lasīt. Taču arī tur tas pats – šogad nav ogu, ko lasīt. Teiču dabas rezervātā, kad bija atklāšana, ja labi meklēja, tad arī kādas vietas uzgāja. Lasot pa ogai vien, pāris litru varēja salasīt.
Maz arī lielogu dzērveņu
Latvijas Augļkopju asociācijas valdes locekle un lielogu dzērveņu audzētāja Apes novada Gaujienas pagastā Gundega Šauškina apstiprina, ka šis nav dzērveņu gads arī saimniecībās: – Ar dzērvenēm šogad ir ļoti slikti, jo ziedēšanas laikā uznāca salnas, un dzērvenes nosala. Mēs savas dzērvenes pirms salnām pat laistījām, un ūdens sasalstot ap ziedu pumpuriem veidoja aizsargslāni, pasargājot no mīnus grādiem. Pie tam bīstamākā salna bija 12. jūnijā, un piecas stundas pieturējās mīnus 5 grādi.