Pirmā publiskā lokālplānojuma „Madonas pilsētas teritorijas daļai starp esošo kapsētu, Rūpniecības ielu, Lazdu ielu un zemes vienību ar kadastra Nr. 7001-001-0135 (Lazdu iela 16/1; 16/2; 16/3) Madonas novadā" un tā Vides pārskata redakcijas apspriešana nebija kupli apmeklēta, taču diskusiju netrūka, bet šopirmdien notikusī otrā apspriešana, kurā tika sniegta informācija par valsts institūciju atzinumiem un iedzīvotāju priekšlikumiem, apmeklējuma ziņā bija vēl plānāka, taču domu apmaiņa – spraigāka.
Šonedēļ laikraksts saņēma arī Madonas iedzīvotāju vārdā rakstītu vēstuli ar pretenzijām pret iecerēto Madonas pilsētas kapsētas paplašināšanu un krematorijas būvniecību. Daļa no vēstulē paustajām pretenzijām izskanēja arī sanāksmē. Viens no centrālajiem argumentiem ir uzskats, ka lokālplānojuma teritorijā, ja tiek ievērotas visas aizsargjoslas, vieta apbedījumu ierīkošanai varētu palikt vien nedaudz.
Aicina meklēt citu vietu
Vēstulē arī minēts, ka „Madonas pilsētas esošie kapi arī pašlaik neatbilst MK noteikumu Nr. 502 (Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodika) prasībām, ņemot vērā to, ka kapi vēsturiski jau atrodas pilsētā, gar dzīvojamo māju zemēm bija jāizveido nožogojums, bet apstāklis, ka kapi vēsturiski jau atradās tuvumā dzīvojamajām mājām, nenozīmē, ka, ierīkojot jaunas apbedīšanas vietas, jau esošajos kapos varēja ignorēt MK noteikumu Nr. 502 otrajā punktā noteikto aizsargjoslas platumu. Protams, šo likumu var tulkot dažādi, un pietiekami labs aizstāvībai būtu arguments, ka šī norma ir attiecināma uz jaunu kapsētu ierīkošanu un nav attiecināma uz jau esošiem kapiem, tomēr, ja iedziļināmies likuma mērķī, šāda attieksme ir radījusi kaitējumu kapsētai tuvumā dzīvojošiem iedzīvotājiem.
Vēl nesen esošās kapsētas teritorijā bija ievērojami mazāk tādu apbedījumu, kuri atrastos tiešā tuvumā dzīvojamajām mājām, bet, sākot no 2007. gada, jaunās apbedījumu vietas sāka ierīkot arvien tuvāk dzīvojamajām mājām. Patlaban kapsētas teritorija ir praktiski aizpildīta, un šobrīd atsevišķas dzīvojamās mājas no kapsētas teritorijas šķir vienīgi piebraucamais ceļš (apbedījumi no Cālīšu ģimenes dzīvojamās mājas atrodas aptuveni 15 metru attālumā). (..)
Madonas pašvaldības piedāvātais risinājums plānotajā teritorijā, kurā ir augsti gruntsūdeņi, uzvest papildu grunti varētu izrādīties ekonomiski neizdevīgs, bez tam var izrādīties arī, ka gruntsūdeņu noplūdes problēmu šie ieguldījumi varētu arī neatrisināt, jo lielā daļā no kapsētai paredzētās teritorijas gruntsūdeņi ir augstu, atsevišķās vietās, kuru platība ir pietiekami ievērojama, grunts pacelšana nepieciešama vairāk par 1 metru, kas izdevumu ziņā var pārsniegt 80 000 eiro par vienu hektāru, pie tam ūdenscaurlaidīgas grunts uzvešana konkrētajā situācijā varētu arī neatrisināt gruntsūdeņu noplūdes problēmas, jo ģeogrāfiskā novietojuma (nogāze uz pilsētas pusi) dēļ lielā daļā no ieplānotās kapsētas teritorijas to novadīšana ir iespējama vienīgi pilsētas virzienā.
Nedrīkst aizmirst, ka kapsētas plānošanas jautājums ir jāizskata ne tikai no budžeta iespējām, bet kopsakarā ar sabiedrībai dodamo labumu un kaitējumu. No ekonomiskā un sociālā labuma perspektīvu viedokļa ievērojami izdevīgāk būtu iegādāties kapsētas ierīkošanai atbilstošu zemi jaunā vietā, nekā veikt apšaubāma lietderīguma ieguldījumus iecerētās zemes platības mākslīgā pārveidošanā un krematorijas celtniecībā".
Krematorijas nebūs
Sanāksmes gaitā kopumā dominēja trīs jautājumi: izvēlētās vietas piemērotība kapu ierīkošanai, krematorija un risinājumi, kā norobežot gan esošo, gan perspektīvā veidojamo kapu teritoriju no privātīpašumiem, un „nē krematorijai". Par pēdējo no tiem tika lauzts daudz šķēpu, no malas raugoties – nevajadzīgi, jo visu pušu viedoklis par to, ka krematorijai nav jāatrodas lokālplānojuma teritorijā, sakrita. Rīdziniece Kristīne Āboliņa aicināja krematoriju izslēgt no apbūves noteikumiem, tādējādi liedzot šādas ēkas būvniecību un nomierinot to iedzīvotāju prātus, kurus uztrauc, ka perspektīvā šāds objekts kapos tiktu uzbūvēts. Tam piekrita arī pilsētas pārvaldnieks un lokālplānojuma autori. Kristīne Āboliņa arī rosināja izvērtēt šīs vietas nākotnes attīstības perspektīvas, jo tas, ka šobrīd lokālplānojuma teritorijai nav cita pielietojuma, nenozīmē, ka nākotnē, kad pilsēta paplašināsies un attīstīsies, šī dārgā zeme nebūs nepieciešama citiem mērķiem.
Vairākkārt izskanēja arī aicinājumi izvērtēt alternatīvas kapu paplašināšanai. Kā iespējamās vietas tika minēti Liseskalna kapi, kā arī Madonas pilsētas tuvākajā apkārtnē esošās kapsētas, jo īpaši Sarkaņu kapi. Guntis Ķeveris minēja, ka pilsētnieki ir pelnījuši savus piederīgos guldīt pilsētā, nevis ārpus tās. Lielākajā daļā pilsētu kapi atrodas tās teritorijā un nereti pat pilsētas centrā, tādēļ kapu paplašināšana vietā, kur jau pastāv kapi, nav nekas ārkārtējs. Alternatīvas tika meklētas, taču neveiksmīgi, jo pie karjera ezera iekārtot kapsētu 7 ha plašā teritorijā liedza Valsts vides dienests, savukārt citu jau esošu kapsētu paplašināšanu ierobežo tas, ka apkārt esošie zemes īpašumi ir privātās rokās. Arī lokālplānojuma teritoriju pašvaldībai izdevies iegādāties vien pagājušajā gadā, kad īpašnieks pats izteicis vēlmi to pārdot. Guntis Ķeveris sanāksmes gaitā arī vairākkārt uzsvēra, ka kapsētas paplašināšana ir ļoti steidzami risināms jautājums, jo jau pēc pāris mēnešiem var rasties situācija, ka madoniešiem vairs nebūs pilsētas kapos pieejamas apbedījumu vietas. Lokālplānojuma teritorijā apbedījumus kopumā būtu iespējams veikt vairāk nekā 3 ha plašā teritorijā, tas apbedījumu vietu trūkumu atrisinātu uz aptuveni 40 gadiem.
Radītās neērtības jākompensē
Vairāki sanāksmes apmeklētāji norādīja, ka jau iepriekšējā kapu paplašināšana radīja sarežģījumus. Madonietis Jānis Gļauda, kas pirms vairākiem gadiem iegādājās īpašumu Blaumaņa ielā, daloties savā pieredzē, pastāstīja, ka pirms vairākiem gadiem kapu teritorija bez viņa piekrišanas paplašināta līdz privātajam īpašumam, kas īpašnieka intereses skar tieši, jo paplašināšanas dēļ tika izcirsti kapu teritorijā esošie koki un arī viņa paša stādītie skujeņi tika nocirsti, savukārt nekustamā īpašuma nodoklis šo gadu gaitā pieaudzis no 20 latiem līdz 235 eiro, lai gan kapu tuvums vairāk uzskatāms par apgrūtinājumu, nevis zemes vērtību ceļošu faktoru. Arī citi sanāksmes apmeklētāji norādīja, ka kapu paplašināšana radīs viņu īpašumu vērtības krišanos, ko īpašnieki iepriekš nevarēja paredzēt, jo kapu paplašināšana šajā teritorijā iepriekš nebija paredzēta.
Guntis Ķeveris skaidroja, ka ar katru zemes īpašnieku tiks strādāts individuāli, meklējot labāko risinājumu, kā novērst kapu tuvuma radītās neērtības. Vai tā būtu nekustamā īpašuma nodokļa atlaide, vai 3 metrus augsta koka žoga būvniecība, kas novērsīs to, ka kapi eksponējas no privātajiem īpašumiem. Pārvaldnieks gan piebilda, ka vienīgais īpašums, kuram problēmas rada pilsētas kapu tālāka paplašināšana, ir Cālīšu ģimenes māja Lazdu ielā, kas jau patlaban atrodas ļoti tuvu kapu teritorijai. Guntis Ķeveris piebilda, ka priekšlikumu par sētas būvniecību iekļaus pašvaldības 2017. gada budžeta pieprasījumā, taču līdzekļu atvēlēšana šim mērķim būs jautājums, kas jāizlemj domes deputātiem.
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Lungevičs, uzklausot to iedzīvotāju, kuru īpašumi tieši robežojas ar pilsētas kapiem un rada apgrūtinājumu, pretenzijas, atzina tās par pamatotām un pieļāva, ka pašvaldība, domei izstrādājot attiecīgus normatīvos aktus, varētu piemērot nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Runājot par jauno kapiem iezīmēto teritoriju, domes priekšsēdētāja vietnieks uzsvēra, ka kapi pilsētai ir nepieciešami, un aicināja iedzīvotājus iesaistīties un ar savām idejām palīdzēt tos izveidot pēc iespējas labākus.
Ņemot vērā to, ka pēc iedzīvotāju ierosinājuma tika veiktas izmaiņas atļautās teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos (izslēgta krematorijas būvniecība), lai tiktu ievērota likumā noteiktā procedūra, Madonas novada pašvaldības dome vakar nolēma sabiedriskās apspriešanas termiņu, kas vienreiz jau tika pagarināts, pagarināt vēl par trim nedēļām un rīkot sabiedriskās apspriešanas sanāksmi. Ir skaidrs, ka šis jautājums aktualitāti nezaudēs nedz šogad, nedz nākamgad.