Ja saka, ka cāļus skaita rudenī, tad nu ir īstais laiks, jo vakar, 22. septembrī, pulksten 17.21 iestājās astronomiskais rudens.
Lauku ļaudīm rudens ir ražas laiks, bet prasa kalkulācijas, kāda raža izaugusi, cik lieli bijuši ieguldījumi, kas no tā visa sanācis, jo lietainais augusts radījis atskaitījumus gan par graudu kaltēšanu, gan par ražas bojājumiem.
Šonedēļ, 21. septembrī, noslēdzās pirmā pieteikšanās piena piegādes samazināšanas piedāvājumam.
Lai pretendētu uz atbalstu – 140 eiro/t, samazinājumam jābūt vismaz 1500 kg, kas ir daudz, un to var atļauties lielās saimniecības. Tikmēr Latvijas piena pārstrādes uzņēmums "Food Union" relīzē vēsta, ka svaigpiena iepirkuma cenu palielina par 30%. Iemesls tam – nevis ES atbalsts zemniekiem par piena ražošanas samazināšanu, bet gan industriālo piena produktu (sviests un piena pulveris) cenu kāpums pasaules tirgū. Pēc piena iepirkuma cenu krīzes ir pamanāma cerība, kaut gan pircējiem tas, iespējams, atsauksies piena produktu cenā veikalā. Vai tad, kad piena iepirkuma cenas palielinās, ir jēga samazināt pārdodamā piena daudzumu? Kādreiz piemaksāja tiem, kas ražoja vairāk, tagad – tiem, kas ar govīm pratīs "sarunāt", lai dod mazāk piena, ja negribēs piena devējas pavisam likvidēt.
Diskusijas izraisa arī jaunie "Latvenergo" sadales sistēmas pakalpojumi, kas stājās spēkā 1. augustā un atspoguļojas rēķinu summā septembrī. Tas daudziem nav saprotams – jāmaksā abonenta maksa par vasarnīcām un dzīvokļiem, kuros nedzīvo un elektrību neizmanto. 1,50 eiro mēnesī, neatkarīgi no tā, vai lieto vai nelieto elektroenerģiju, –
it kā nav daudz, bet – par ko? Elektrības piegādātājs droši vien domā citādi – kāda jēga no tādiem klientiem, ja nedod kaut vai minimālus ienākumus. Vairāki lauku ļaudis ir sūdzējušies, ka par šķūņa un fermas elektrības patēriņu tagad ir jāmaksā krietni vairāk, jo esot trīs fāzes, bet noslodzes neesot. Piemēram, ja šķūni apmeklē dienas laikā, ja elektrisko zāģi darbina divreiz gadā, ja kūtī, kur neslauc govis, lielākais elektrības patēriņš ir ziemā un vairāk saistīts ar metināmā aparāta lietošanu, kāda tad var būt noslodze. Jautājums – vai elektrības patēriņu lauku saimniecības ēkās var pielīdzināt tam, ko patērē dzīvojamajās mājās? Laukos prot naudu skaitīt, jo nauda kokos neaug, bet vai tagad no trim fāzēm atteikties, arī noslodzi mākslīgi nevar radīt. – Var jau būt, ka ir jāmaksā par fāzēm, bet tad jau drīz būs jāmaksā arī par stabiem un vadiem, – telefonsarunā "Staram" bilda kāda mūsu lasītāja, sakot, ka viņai pēc jaunās sistēmas elektrības rēķins kļuvis krietni lielāks.