Atkal esmu Madonas novada Vestienas pagasta "Tropelēs", kur gadiem pavadu brīvo laiku. Jāatzīstas – beidzamos trīs gadus, kad esmu brīva no darba sloga, te pavadu visu savu brīvo laiku.
Gadi aizskrējuši, un es – tiem līdzi. Jūtos te kā mājās – kā jau laukos, vienmēr var darbu atrast, nav nevienas dienas, kad nebūtu, ko darīt. Te redzu, kā viss rudenī nodzeltē, kā pavasarī viss no jauna plaukst. Tepat 3 km gājienā – mūsu Gaiziņš. Netālu Madona – brīnumjauka lauku pilsēta.
Jā, kas mani te tā saista? Tā ir Latvijas zeme, kas tur cieši, cieši pie sevis. Manas "Tropeles". Arī ļaudis, īstenībā – kaimiņi – gan Sūrumi, gan Lāči, gan Kulitēnu ļaudis, gan mana darbabiedrene Vija Rapa no Rīgas, kas atgriezusies savās senču mājās, gan MKPC apmācību centra "Pakalnieši" vadītāja Danuta Kiopa, kas vienmēr mani laipni uzrunā un aicina doties līdzi uz Madonu. To arī daru ar prieku, jo Madonas ļaudis vienmēr ir laipni un atsaucīgi, ja vien man kas nepieciešams.
Arvien gribas tikties ar Madonas novada ļaudīm, lai ziemā, Rīgā dzīvojot, varu rast spēku ikdienai, darbojoties ar pensionētiem skolotāju kluba dalībniekiem Latviešu biedrības pajumtē. Nekā netrūkst. Priecājos par jaukajiem cilvēkiem, kuri visapkārt. Jau sesto gadu pensionēto skolotāju klubs izdod žurnālu "Saulespuķe", tādēļ par to gribas stāstīt arī Madonas novada laikrakstam "Stars". Brauciet uz mūsu pasākumiem, kas notiek divreiz mēnesī Latviešu biedrības namā!
Paldies visiem, kas rada prieka izjūtu arī man, kura jau tuvojas apaļo gadu lielam desmitniekam.
Arī "Staru" rosinu vēl vairāk rakstīt par labajiem ļaudīm. Vestienas pusē tādu netrūkst.