Jau 150 gadu vienā no ainaviskajiem pakalniem, kas ieskauj tagadējo Madonas pilsētu, paceļas Lazdonas Svētās Trijādības pareizticīgo dievnams. Kā ik gadu, arī šoruden, 25. septembrī, pulksten 14 dievlūdzēji no visas Latvijas pulcēsies svētajam svētmoceklim Jānim Pommeram veltītajā krusta gājienā no pareizticīgo baznīcas līdz arhibīskapa dzimtas mājvietai „Ilzessalām".
Rudens šim maz zināmajam dievnamam ir īpašs laiks arī tāpēc, ka tieši septembrī, tālajā 1866. gadā, tika pabeigta četrus gadus ilgā baznīcas celtniecība, bet tā paša gada 20. oktobrī dievnamu iesvētīja Rēveles bīskaps Benjamins (Kareļins). Pati Lazdonas pareizticīgo draudze pastāvēja jau kopš 1847. gada, tā pulcējās kara mītnē Praulienā.
Nopirkt zemi no vācu muižniecības pareizticīgo baznīcas būvniecībai tolaik nebija vienkārši, jo muižniekus jau bija nokaitinājusi Vidzemes apriņķa zemnieku masveida pāriešana no luterisma pareizticībā. Tomēr šajā gadījumā Lazdonas muižnieks Berenss pat uzdāvināja daļu zemes pareizticīgo dievnama un draudzes ēku būvniecībai.
Vizuāli neuzkrītošo baznīcu ar vienu kupolu un 15 metru augsto zvanu torni (līdz krustam), lai tā ārēji vairāk līdzinātos luterāņu, nevis bizantiskā stila baznīcai, uzbūvēja krusta formā no laukakmeņiem. Mūsdienās tā ir apmesta un nokrāsota, bet dievnamam pretī esošā draudzes māja ir saglabājusi autentisko izskatu.
Baznīcas arhitekts vēstures avotos nav atrodams, zināms tikai būvnieka vārds – Jānis Balodis, bet ikonostasu jeb ikonu sienu, kas atdala altāri no pārējās dievnama telpas, darinājis mākslinieks Strukovs. Šajā laikā Lazdonas draudzē kalpoja priesteris Vasīlijs Haritonovskis.
Kad 1876. gada Ziemassvētku priekšvakarā praulēniešu Andreja un Edes Pommeru ģimenē piedzima dēls Jānis, nākotnē Rīgas un visas Latvijas arhibīskaps un pirmais kanonizētais latviešu svētais, nesen uzceltā Lazdonas baznīca kļuva arī par viņa pirmo dievnamu. Savukārt pēc Rīgas Garīgā semināra pabeigšanas Lazdonas draudzes skolā viņš nostrādāja tikai divus mēnešus, jo viņu nosūtīja par draudzes skolotāju uz Ļaudonu un vēlāk paaugstināja uz Liepāju.
Svētceļnieki no visas Latvijas, svētmocekļa Jāņa personības aicināti un iedvesmoti, Lazdonas pareizticīgo dievnamu apmeklē ne tikai rudeņos, bet visu gadu. Citi dievnama svētumi ir divas īpašas Dievmātes ikonas – „Ātrā Paklausītāja" (no Atona kalna Grieķijā) un „Tu esi Vīnakoks" (no Gruzijas), kā arī Betlēmes mocekļu-mazuļu svētās relikvijas (no Jeruzalemes) un ikona.
Šobrīd baznīcā katru sestdienas vakaru un svētdienu, kā arī svētku dienās norisinās dievkalpojums baznīcslāvu un daļēji latviešu valodā. Draudzes skolā notiek nodarbības latviski – vienu svētdienu bērniem, citu – pieaugušajiem.
Par godu baznīcas nozīmīgajai jubilejai šovasar, 19. jūnijā, Svētās Trijādības dienā, kad tika svinēti dievnama altārsvētki, to apmeklēja un svētku dievkalpojumu vadīja Daugavpils un Rēzeknes bīskaps Aleksandrs. Viņu ar savu klātbūtni pagodināja arī Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters.