Laikrakstā "Stars" jau bija informācija par 9. septembrī gaidāmo zinātnisko konferenci "Jānis Ezeriņš. Starp smiekliem un asarām", kas veltīta mūsu novadnieka, rakstnieka un pedagoga Jāņa Ezeriņa 125. dzimšanas gada atcerei. Šoreiz dažas atziņas no konferences dalībnieka redzespunkta.
AKADĒMISKUMS. Ne jau katru dienu Madonā tiek rīkotas valsts līmeņa zinātniskas konferences, ne jau katru dienu ir iespējams noklausīties augstas raudzes zinātnieku referātus un prezentācijas. Ne jau katru dienu Madonā ir iespējams būt konferences dalībniekam kopā ar pusduci Latvijas Universitātes profesoru.
Mums bija iespēja noklausīties septiņus dažādus referātus, atpazīt un dažbrīd pat no jauna atklāt dažādas Jāņa Ezeriņa dzīves, darba un literārās daiļrades šķautnes. Interesanti bija visi referāti, taču minēšu dažus, manuprāt, neparastākos.
Uzteicama bija Daces Zvirgzdiņas, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja literatūras daļas vadītājas, prezentācija, ar kuras palīdzību varējām uzzināt, kādas "pērles" par Jāni Ezeriņu tad īsti glabājas Madonas muzeja fondos. Ieraudzījām TĀDAS neredzētas fotogrāfijas, kuras pat LU zinātnieki nebija redzējuši.
Aizraujoši un laikam ātri aiztekot, pagāja konferences otrā daļa ar profesores Ievas Kalniņas referātu "Jāņa Ezeriņa mērkaķis literatūras animālistiskajā tradīcijā", pēc kura izraisījās spraiga diskusija. Saistošs bija Jāņa Zālīša (Muzeju memoriālā apvienība) kolorītais stāstījums par Riharda Valdesa un Jāņa Ezeriņa sadarbību. Noslēgumā krāšņu punktu pielika profesores, pazīstamās teātra kritiķes Silvijas Radzobes vērtējums par Nacionālā teātra izrādes "Ezeriņš" estētiku un filozofiju.
ATMOSFĒRA. Visnotaļ kuplais konferences dalībnieku pulks varēja ne tikai papildināt sevi ar zinātniskām atziņām, bet tas notika, atrodoties ļoti skaistā vidē – Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs starp Intas Celmiņas un Edvarda Grūbes brīnišķīgajām gleznām. Tāpat ikviens konferences dalībnieks – zinātnieks, pedagogs, muzeja darbinieks vai cits interesents – jutās patiešām pasākumam piederīgs, silti sagaidīts (muzeja direktore Līvija Zepa aprunājās teju vai ar katru) un aprūpēts gan pirms konferences, gan pusdienu pauzes laikā, gan konferences noslēgumā.
DARBA ORGANIZĀCIJA. Ļoti gribas uzteikt organizatoru perfekto darbu, sagatavojot konferences norisi – gan uzaicinot klausītājus (piemēram, starp dalībniekiem bija arī 33 Madonas, Cesvaines, Ērgļu, Lubānas un Varakļānu novada latviešu valodas skolotājas), gan nodrošinot telpas, aparatūru, izdales materiālus dalībniekiem, piemiņas veltes referentiem utt. Piebildīšu, ka konference tika arī translēta tiešsaistē.
Secinājums ir tāds, ka Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja darbinieki, iesaistoties konferences "Jānis Ezeriņš. Starp smiekliem un asarām" organizēšanā, pierādīja, ka viņi to var un prot augstā līmenī. Tātad atliek tikai novēlēt, lai šāda prakse, kad pēc zinātnes nav jābrauc uz galvaspilsētu, bet tā ierodas Madonā, turpinātos vēl un vēl. Mēs – madonieši un apkārtējo novadu interesenti – no tā būsim tikai ieguvēji.