Šogad dzejniekam, sabiedriskam darbiniekam un ilgus gadu desmitus Barkavas draudzes ērģelnieka amatā bijušajam Eduardam Krustānam aprit 145 gadi.
Eduards Krustāns dzimis 1871. gada 23. augustā (4. septembrī) Gaigalavas pagastā, un kopš 1888. gada viņš dzīvoja Barkavā. Miris 1953. gada 14. septembrī, apglabāts Barkavas Centra kapsētā, turpat guldīti viņa māte un brālis. Pirms padsmit gadiem, apsekojot toreizējā Madonas rajonā esošos Latvijas Brīvības cīņās kritušo kapus, piemiņas vietas un pieminekļus, pabiju arī Barkavas Centra kapsētā, kur apglabāti Aleksandrs Lakstīgala, Donats Ikaunieks un Jezups Reidzāns. Toreiz informācija bija tikai par A. Lakstīgalas pieminekļa izgatavošanu. Tagad tīmekļa vietnē „Zudusī Latvija" var skatīt fotoattēlu no J. Solzemnieka kolekcijas ar J. Reidzāna kapa pieminekli, kam blakus autors – Eduards Krustāns. Tāda pati fotoattēla kopija glabājas muzejā Barkavas pamatskolā, un paldies Janīnai Liepiņai par ieskatu šī muzeja krājumā.
Krustu un pieminekļu lējējs
E. Krustāns līdztekus daudziem kulturālo dzīvi veicinošiem darbiem bijis plaši pazīstams kā krustu un pieminekļu lējējs. 1972. gadā Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Elza Rudenāja ir pierakstījusi Antona Solzemnieka atmiņas par E. Krustānu, kur lasām: „Betona krustus un pieminekļus viņš lēja pats, tāpat arī Pestītāja attēlus no alvas īpašās formās, kuras nopirka pilsētā. Pats viņš tos arī piestiprināja krustam, tāpat plāksnītes ar tekstu vai lietiem burtiem. Čuguna krustus veda no Daugavpils, kur bija īpaša lietuve." Arī J. Reidzāna kapa pieminekļa krusts ir no čuguna uz betona pamatnes ar nelielu metāla plāksni ar tekstu. Minētajā fotoattēlā ar E. Krustānu ir Pestītāja attēls uz krusta, bet vēlākajos gados tā vairs nav.
Aicinājums pārskatīt foto krājumu
Barkavas vēstures apzinātāja Silvija Zepa 1989. gadā pierakstījusi Veras Smelteres atmiņas saistībā ar viņas vīra Jāņa Smeltera darbošanos jaunībā pie E. Krustāna par palīgu javas gatavošanā krustu liešanai: „Vajadzējis ļoti precīzi strādāt. Tā kā Krustāns mīlējis precizitāti un kārtību, jebkuru palīgu neņēmis vis." Barkavas un apkārtējos kapos esot simtiem E. Krustāna veidoto kapa krustu un pieminekļu. Varbūt, pārskatot vecos fotoalbumus, atrodas vēl kāds attēls, varbūt saglabājušies stāsti par E. Krustānu saistībā ar kapu pieminekļu veidošanu, jo vairāki cilvēki no viņa savulaik apguva pieminekļu darināšanas māku.
Plašs darbības un interešu loks
Pirmās latgaliešu atmodas darbinieks, Barkavas koru, biedrību organizators E. Krustāns organizēja arī teātra spēlēšanu, dažādus labdarības pasākumus, ēku celtniecību, mācīja darboties ar bitēm, iesēja grāmatas. 1939. gadā laikraksts „Daugavas Vēstnesis", godinot E. Krustānu dzimšanas dienā, raksta: „Sadarbojies ar visiem pazīstamākajiem Latgales latviešu darbiniekiem, līdzdarbojies visos Latgales latviešu laikrakstos." 1939. gada 26. oktobrī viņš apbalvots ar Atzinības krustu. „Dzīves mutulī" ir viena no E. Krustāna lugām, sarakstīta kopā ar Jāni Sproģi, un Barkavā tā izrādīta dažādos laikos, arī līdzdarbojoties autoram.