Esam aizvadījuši lietaināko augustu beidzamajos 30 gados un ar cerībām uz siltāku un saulaināku laiku sagaidījuši 1. septembri. Kas to būtu domājis, ka pār Latviju vienā mēnesī var nolīt tik daudz lietusūdeņu, cik satilpst 20 Rāznas ezeros, kas tilpuma ziņā ir lielākais ezers Latvijā. Bet nav iemesla neticēt LTV „Laika ziņās" Toma Briča paustajam.
Sākoties jaunajam mācību gadam, ir atdzīvojušās ielas gan pilsētās, gan pagastu centros. 1. septembris jau ir īpaša diena daudziem. Šis datums nostalģiskas atmiņas gan par skolas solā pavadītajiem gadiem, gan skolasbiedriem un skolotājiem, gan pirmo mīlestību un pirmajām klases ballītēm uzjundī arī tajos, kam par jauno mācību gadu vairs nav jādomā un uz skolu nav jāpoš ne bērni, ne mazbērni.
Nevienos laikos skolotājiem, vecākiem un arī pašiem skolēniem nav bijis viegli. Nevienos laikos skolotājiem nav bijis iespējams autoritāti un cieņu iemantot tāpat vien. Tas tomēr ir atkarīgs no attieksmes pret darbu, spējas maksimāli objektīvi izturēties pret visiem skolēniem, nedalot tos kastās un nevērtējot pēc kādiem sev vien zināmiem un saprotamiem kritērijiem.
Gan skolas gados, gan vēlāk daudzi ar vislielāko cieņu un sirsnību atceras tieši tos skolotājus, kuru vadītajās stundās ir bijis interesanti, tos, kuri vienkārši nepieļāva, ka kāds varētu nemācīties un neapgūt uzdoto mācību vielu. Un, protams, arī klases audzinātājus, kuri savos aprūpējamajos ielika visu savas sirds siltumu. Tāda, piemēram, mums savulaik Ļaudonas vidusskolā bija klases audzinātāja Sarma Barkovska (Politere), kas mūs kā gādīga mamma joprojām nav aizmirsusi un patur savā redzeslokā, kaut gan kopš izlaiduma jau pagājuši vairāk nekā 40 gadu.
Sākoties jaunajam mācību gadam, nav arī rimušās diskusijas par pedagogu jauno darba samaksas modeli un iecerētajām izglītības reformām, neraugoties uz to, ka jau labu laiku ir skaidrs, ka, samazinoties kopējam skolēnu skaitam valstī, Latvijā skolu ir par daudz un pārmaiņas gan attiecībā uz skolotāju noslodzi, gan skolotāju un skolu skaitu ir neizbēgamas. Pārmaiņām jānotiek pakāpeniski, saglabājot iespējami plašu izglītības iestāžu tīklu pagastos, bet, ja skolā ir tikai divi skolēni, kā to trešdien diskusiju raidījumā „Tieša runa" minēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, tad, protams, tā jāslēdz, kā saka, atpakaļ neskatoties.