Jānis Ezeriņš
Vai dziesminieki domā,
Kam savas dziesmas dzied?
Tā 1912. gadā rakstīja Lazdonas luterāņu draudzes skolas palīgskolotājs Jānis Ezeriņš, kas mums atstājis nozīmīgu mantojumu gan prozā, gan dzejā. Šopavasar 9. aprīlī pagāja 125 gadi kopš viņa dzimšanas.
Viņa bērnība spoguļojas Kārzdabas ezerā, mājās ar diviem nosaukumiem „Bokulti" (Bet ezergalā kļavos un ceriņos skumst salmu jumtos Bokulti,/ kur daudzi bērni, un arī es starp viņiem, ar bērza žagariem nokulti) un „Beiri" (Cauros salmu jumtos Beiri,/ Kur pirms gadiem piecpadsmit/ Rakstīju es vēl ar ķeiri). Mūsdienās oficiāli lieto pirmo. Daudzo 20. gadsimta reformu dēļ mājas pabijušas četros pagastos – Biksēres, Kārzdabas, Grašu, tagad Cesvaines, dažviet kļūdaini minēti arī Sarkaņi.
Gandrīz visa Jāņa Ezeriņa dzīve pagājusi mūsu apkārtnē – mācības Kārzdabas Vanagpakalnes pagastskolā, Cesvaines un Lazdonas draudzes skolā – vēlākajā Praulienas 1. skolā, skolotāja darbs tai pašā Lazdonas draudzes skolā (1910-1913) un Saikavas ministrijas skolā (1913-1919, ar neilgiem pārtraukumiem, šobrīd kristīgā skola), dzīve Praulienas pagasta „Norās" (1922-1924). Pārējais – mācības Valmieras skolotāju seminārā (1906-1910), ārstēšanās sanatorijā Kaukāzā 1916. gada pavasarī, darbs „Brīvās Zemes" redakcijā Rīgā 1919.-1922. gadā. Viņš nomira māsas dzīvoklī Rīgā, apglabāts Meža kapos, kur pieticīgo plāksnīti nomainījis tēlnieka Āra Smildzera un akmeņkaļa Gunta Pandera darinātais piemineklis.
Atceroties jubileju, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte un Literatūras, folkloras un mākslas institūts, kā arī Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs 8. un 9. septembrī rīko zinātnisku konferenci „Jānis Ezeriņš. Starp smiekliem un asarām". Ceturtdien konference notiks Rīgā, Visvalža ielā 4a, kur varēs noklausīties 10 referātus. Tēmas ir dažādas un daudzpusīgas: noveļu un dzejas īpatnības, darbu tulkojumi un J. Ezeriņš kā tulkotājs, neuzrakstītais romāns „Pičs Kublenieks", publicistika. Starp runātājiem gan pazīstami zinātņu doktori Skaidrīte Lasmane, Ieva E. Kalniņa, Viesturs Vecgrāvis, gan jaunie pētnieki Agra Blūma, Laura Ceļmale, Artūrs Skutelis un citi.
Savukārt 9. septembrī pulksten 11.30 konferences otrā diena ar septiņiem referātiem plānota mūsu muzeja izstāžu zālēs. Uzstāsies zinātņu doktori Ieva Kalniņa (viņa arī galvenā konferences organizatore), Anda Kubuliņa, Silvija Radzobe, Jānis Zālītis u. c., skarot dzeju, noveles, sadarbību ar Latvijas Telegrāfa aģentūras un apgāda LETA direktoru Rihardu Valdesu-Bērziņu, izrādi „Ezeriņš" Nacionālajā teātrī.
Pasākumu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Humanitāro zinātņu fakultāte, Madonas novada pašvaldība un muzejs. Sekot notiekošajam varēs videotranslācijā: http://www.lu.lv/tiesraide.
Vairums Jāņa Ezeriņa manuskriptu glabājas LU Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un retumu nodaļā, citi – Rakstniecības un mūzikas muzejā. Madonas muzejā nonākuši fragmentāri materiāli, ko dažādos gados nodevušas rakstnieka dzīvesbiedre, māsa, meita – Antonija, Marija un Rūta Ezeriņas, – daži dzejoļi, tulkojumi un atdzejojumi, uzmetumi „Pičam Kubleniekam". Mums ir darbu pirmizdevumi, visai bagāts fotogrāfiju klāsts. Lai gan ap 1980. gadu pierakstītās radinieku un bijušo skolēnu atmiņas nav tik nozīmīgas kā 1917. gada klade ar triju priekšlasījumu tekstiem, taču tās saistoši ataino rakstnieka dzīves atsevišķas epizodes. Nozīmīgākie materiāli izvietoti muzeja foajē rakstniekam veltītajā izstādē, ko varēs apskatīt līdz 18. septembrim.