Šajā sezonā darbu Madonā kopā ar TDA „Vidzeme" dejotājiem uzsāks Rudīte Jurciņa.
Vadītāja strādās gan ar „Vidzemes" jauniešu sastāvu, gan vidējās paaudzes deju kolektīvu.
– Andris Ezeriņš mani daudzus gadus centās pierunāt šim solim, – komentē Rudīte Jurciņa. – Vienmēr atradās kāds iemesls, kāpēc ne – tad dzima bērni, tad bija kāds tikko sākts darbs citur, šoreiz atteikumam nebija pamata – ir jāturpina mana skolotāja Andra Ezeriņa izlolotais.
Līdz šim deju skolotāja pati strādājusi Salaspilī, kur vadīja visa vecuma bērnu un jauniešu deju kolektīvu „Ūsiņš". Kad kopā ar ģimeni Rudīte Jurciņa pārcēlās uz Cēsīm, viņa sāka darbu ar vidējās paaudzes deju kolektīvu „Straupe", ko vada joprojām. – Visu mainīt un pamest nav iespējams, – neslēpj deju skolotāja. – Arī dzīvesvieta pagaidām paliks Cēsīs, laiks rādīs, vai Madonā tikšu galā. Andris Ezeriņš saviem kolektīviem bija uzcēlis ļoti augstu latiņu, tā bija izcila kvalitāte. Cerams, mums kopā izdosies, varēsim darbu turpināt. Pavasarī paredzēts „Vidzemes" 50 gadu jubilejas koncerts, esmu trāpījusi mirklī, kad ieskriešanās nemaz nesanāks. Tieku iemesta īstā darbu virpulī. Pirmā tikšanās ar dejotājiem plānota 8. septembrī – gribu satikties, izrunāties, just, kā dalībnieki mani pieņem. Ar vidējās paaudzes deju kolektīvu jau bijusi neliela saskarsme, ar jauniešiem – mazāk. Lai gan īstenībā daudzus gadus ar Andri Ezeriņu esam sastrādājušies. Madonā esmu iestudējusi daudzas dejas, līdz ar to galīgi svešs cilvēks te neesmu. Pēdējā deja, ko iestudēju kopā ar jauniešiem, bija mana deja „Ne silts, ne auksts", vidējiem savukārt iestudēju deju „Es varēju sadziedāt".