Šāds un vēl daudzi citi jautājumi izskanēja 25. augustā Madonas novada pašvaldības rīkotajā lokālplānojuma un vides pārskata publiskās apspriešanas sanāksmē, kuras mērķis bija informēt, izteikt priekšlikumus un diskutēt par Madonas pilsētas kapu teritorijas paplašināšanu.
Uz publiskās apspriešanas sanāksmi sanākušo Madonas iedzīvotāju skaits nebija liels, taču tie visi bija ieinteresēti apspriežamajā jautājumā – kāds dzīvo tiešā kapu tuvumā, cits izmanto garāžu kompleksus, kas atrodas lokālplānojuma teritorijā, bet vēl kāds darbojas apbedījumu biznesā.
Vēl var iesniegt priekšlikumus
Sanāksmes ievaddaļā pašvaldības projektu sagatavošanas un ieviešanas speciāliste Inese Solozemniece klātesošos iepazīstināja ar izstrādāto lokālplānojumu pašvaldībai piederošajai teritorijai 3,612 ha platībā, kur, ņemot vērā to, ka strauji sāk trūkt vietu apbedījumiem pilsētas kapos, ir iespējams paplašināt kapu teritoriju. Lokālplānojuma teritorija atrodas Madonas novada Madonas pilsētā un robežojas ar Rūpniecības ielu, esošo kapsētas teritoriju, Lazdu ielu un Blaumaņa ielu.
IK „55 mārītes" vadītāja Līga Lieplapa savukārt prezentēja ieceres ietekmes uz vidi pārskatu.
Detalizēti ar lokālplānojuma „Madonas pilsētas teritorijas daļai starp esošo kapsētu, Rūpniecības ielu, Lazdu ielu un zemes vienību ar kadastra Nr. 7001-001-0135 (Lazdu iela 16/1; 16/2; 16/3) Madonas novadā" un Vides pārskata redakciju var iepazīties Madonas novada pašvaldības administrācijas ēkā, kā arī Madonas novada pašvaldības mājas lapas www.madona.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība. Rakstiskus priekšlikumus un ierosinājumus par minētajiem dokumentiem vēl var iesniegt līdz 3. septembrim.
Kapi jānodala
Sanāksmē klātesošos, no kuriem daļa pauda lielu skepsi par pašvaldības izvēlēto zemesgabalu kapu paplašināšanai, interesēja vairāki jautājumi. Mājas Lazdu ielā 13, kura jau šobrīd atrodas ļoti tuvu kapu teritorijai, īpašniece norādīja, ka, paplašinoties kapu teritorijai, viņa faktiski dzīvos kapos, līdz ar to mājas vērtība tuvosies nullei. Viņa, tāpat citi sanāksmes apmeklētāji arī vaicāja, vai nav paredzēts veidot dzīvžogus un citus apstādījumus, kas kapu teritoriju nodalīs gan no privātmājām, gan Rūpniecības ielas, kas ved garām kapiem. Kāda iedzīvotāja arī pārmeta, ka, pirms ķerties pie jaunās kapu teritorijas, būtu vispirms jārūpējas par līdzšinējiem pilsētas kapiem, kuru teritorija arī nav nožogota. Vairāki sanāksmes dalībnieki minēja, ka lokālplānojuma teritorijā aug tādi aizsargājami augi kā naktsvijoles un pati teritorija ir visai purvaina, nav piemērota apbedījumu ierīkošanai. Dažus uztrauca arī lokālplānojuma teritorijā augošā kuplā ozola un priedīšu liktenis (kokus plānots neaiztikt), kā arī apbedījumu tuvums apvedceļam.
Gan Līga Lieplapa, gan Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris uzsvēra, ka lokālplānojums paredz aizsargapstādījumu izveidi, kas gan vizuāli nodalīs kapus no citiem objektiem, gan slāpēs trokšņus. Vienlaikus ar apstādījumiem jaunajai teritorijai vietās, kur tas nepieciešams, plānots veidot aizsargapstādījumus arī jau esošo kapu teritorijai.
– Vēlos uzsvērt, ka šobrīd mēs runājam tikai par to – veidot vai neveidot šajā teritorijā kapus. Viss pārējais – kur atradīsies kapliča, stāvlaukums, taciņas, iebraucamais ceļš utt. – ir tikai vīzija, kas jau tālāk pamazām sāks materializēties tehniskā projekta izstrādes gaitā, taču tas, kādai jāizskatās šai kapu teritorijai, jau ir mūsu visu kopīgs uzdevums, un, lai līdz tam nonāktu, vēl ne vienreiz vien nāksim kopā. Piekrītu, ka daļa teritorijas ir purvaina, tādēļ jau ir runāts ar attīstības nodaļas speciālistiem par grunts sastāva maiņu, pievedot smilti, granti. Sīkāka grunts izpēte gan tiks veikta pirms tehniskā projekta izstrādes. Šobrīd nevajadzētu centrēties arī uz krematorijas atrašanos kapu teritorijā. Tā arī ir vien tāda nākotnes vīzija, par kuras iespēju materializēties ir visai pamatotas šaubas, jo vai kāds maz vēlēsies šādu objektu būvēt Madonas teritorijā, zinot to, ka pat iedzīvotāju skaita ziņā lielākās Valmieras krematoriju izmanto vien retais. Izprotu iedzīvotāju bažas kapu paplašināšanas jautājumā, arī pats dzīvoju visai tuvu kapiem un esmu ieinteresēts, lai šī teritorija būtu sakārtota un netraucētu pārējiem iedzīvotājiem, taču mums ir jāapzinās, ka kapavietu trūkums pilsētā ir ļoti aktuāla problēma. Pirms aptuveni 10 gadiem ierīkotajā paplašinātajā kapu teritorijā vietas jauniem apbedījumiem ir atlicis vien neilgam laikam. Šī jautājuma atrisināšanai mums ir dots neilgs laika sprīdis, – par aktuālo problēmu saistībā ar vietu trūkumu jauniem apbedījumiem runāja Guntis Ķeveris.
Vietas pietiks aptuveni 40 gadiem
Apbedīšanas biroja „Normunda Arama „Krustaceles"" īpašnieks pašvaldības pārstāvju uzmanību vērsa uz to, ka arī paplašinātajā kapu teritorijā, kur apbedījumiem varētu ieplānot aptuveni 2 ha, vietas pēc dažiem gadiem atkal varētu pietrūkt un pie diskusijas par kapu paplašināšanu var iznākt atgriezties atkārtoti. Viņš minēja, ka gada laikā novadā nomirst aptuveni 400 cilvēku, no kuriem puse tiek apglabāti Madonā, bet puse – novada pagastos vai citviet Latvijā.
Guntis Ķeveris argumentēja, ka ceturtdaļhektāru lielais pirms 10 gadiem ierīkotais kapu laukums tikai šobrīd ir sasniedzis savu maksimālo piepildījumu. Zinot to, ka lokālplānojuma teritorijā vieta apbedījumiem būs aptuveni 2 ha, var prognozēt, ka aptuveni 40 gadu par jauniem kapiem nebūs jādomā. Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters piezīmēja, ka apbedījumi tiks veikti arī vecajā pilsētas kapu daļā, jo daudzas ģimenes jau laikus ir rezervējušas kapu laukumus sev un saviem tuviniekiem, līdz ar to kapu jaunā teritorija tik strauji neaizpildīsies.
Normunds Arama arī interesējās, kādēļ tiek plānota jaunas kapličas būvniecība, kas gan radīs jaunus izdevumus, gan samazinās apbedījumu vietu skaitu paplašinātajā kapu teritorijā.
Domes priekšsēdētājs kā galveno iemeslu minēja to, ka esošā kapliča ir par šauru un izvadīšanas brīdī aptuveni puse bēru dalībnieku atrodas ārpus izvadīšanas zāles. Paplašinot kapus, nepieciešama arī moderna, plaša kapliča.
Tiesa, visgarākā diskusija raisījās saistībā ar jau minēto grunts sastāvu lokālplānojuma teritorijā.
– Piekrītu, ka grunts šajā vietā ir neviendabīga, taču Madonas apkaime ir bagāta ar smilts iegulām. Grunts sastāvu ir iespējams nomainīt. Jā, tie būs izdevumi, taču paceļami. Detalizētāk šis jautājums tiks skatīts, izstrādājot tehnisko projektu, – uzsvēra Andrejs Ceļapīters.
Alternatīvas?
Sanāksmes dalībniekus arī interesēja alternatīvas kapu paplašināšanai lokālplānojuma teritorijā. Kā viens no variantiem tika minēti Liseskalna kapi, kurus būtu iespējams paplašināt, kā arī kapos, ņemot vērā to, ka daļa kapavietu vairs netiek uzkoptas, varētu veikt virsapbedījumus. Bija arī interese par citām iepriekš apspriestām teritorijām, kur varētu atrasties kapi – izcirtums Smeceres silā un līdzās karjera ezeram noskatītais zemesgabals.
Andrejs Ceļapīters norādīja, ka Liseskalna kapos brīvu vietu apbedījumiem tikpat kā nav, jo to paplašināšana ir apgrūtināta – vienā pusē kapu teritorijai ir krauja, bet otrā sākas privātīpašums.
– Savukārt virsapbedījumi šķiet laba doma tikai līdz brīdim, kamēr tas neskar pašu. Esmu piedzīvojis situācijas, kad nejauši tiek uzrakts jau esošs apbedījums. Mūsu latviskajai mentalitātei tas nav īpaši pieņemams. Uzskatu, ka mums nav jādara tas, no kā varam izvairīties, ierīkojot kapus tiem piemērotā vietā, – sacīja Andrejs Ceļapīters.
Attiecībā uz to, kāpēc savulaik tika atmesta iecere par kapiem Smeceres silā, Guntis Ķeveris minēja, ka jau šobrīd kapi ir ļoti tuvu sporta bāzei un nereti skaņas no sporta pasākumiem pārklājas ar bēru norisi. Pašlaik abās teritorijās pasākumi tieši nekrustojas, taču, ja kapi atrastos silā, tie būtu tiešā trases tuvumā vai pat trase šķērsotu kapus, ko nevar uzskatīt par pieņemamu situāciju. Otrs alternatīvais risinājums, kas aktualizējās pirms dažiem gadiem saistībā ar karjera ezeru, tika noraidīts Veselības inspekcijas atzinuma ietekmē, kurā bija minēts, ka kapi atstātu būtisku ietekmi uz gruntsūdeņiem, kas nonāk ezerā.
Ņemot vērā to, ka sanāksmē piedalījās arī lokālplānojuma teritorijā esošo garāžu lietotāji, bija jautājums arī par to nākotni.
– Līdz šim zeme, tai skaitā tā, uz kuras atrodas garāžas, piederēja privātpersonai. Patlaban tā pieder pašvaldībai. Lai garāžu īpašnieka un lietotāju juridiskās attiecības būtu nokārtotas, kopīgi ar pašvaldības juristiem tiek sagatavoti ziņojumi, kurus tuvākajā laikā pielīmēsim pie garāžu durvīm, aicinot garāžu lietotājus nākt uz pašvaldību un slēgt nomas līgumu. Domāju, ka vismaz tuvākos 20 gadus garāžu lietotājiem par to nākotni nebūs jāuztraucas, jo neviens tās negrasās nojaukt. Vienīgais, ko plānojam darīt, ir garāžu teritoriju nožogot no kapu teritorijas, – sacīja Guntis Ķeveris.