Ja ir kāds elements, kas Latviju liedz uztvert kā pilnvērtīgu ES dalībvalsti, tad tas ir sabiedrisko labierīcību trūkums. Vietējie parasti ir iemācījušies šo problēmu risināt radoši, taču ārvalstu tūristam tualetes trūkums vai nespēja to laikus atrast var izvērsties par visai nepatīkamu Latvijas iepazīšanas elementu.
Arī Madona ir starp tām Latvijas pilsētām, kur atsevišķas publiskās tualetes nav, un iedzīvotājiem parasti jāizlīdzas, skraidot pa dažādiem veikaliem vai pašvaldības un valsts iestādēm. Iecienītākā no tām ir pašvaldības centrālās administrācijas ēka Saieta laukumā, kur, pēc nostāstiem, tualetes pat daži apmeklētāji pamanās izmantot matu, kāju un drēbju mazgāšanai.
Sabiedriskās tualetes tirdzniecības centrā
Jautājums par publiskas pirts nepieciešamību Madonas pilsētā, kas ik pa laikam tika aktualizēts, pirms aptuveni gada tika atrisināts, turpretī sabiedriskās labierīcības tā arī palika gaisā karājoties, pašvaldībai nespējot izšķirties nedz par būvniecības vietu, nedz par finansējumu, ko šāda objekta būvniecībai atvēlēt. Viss gan nav skatāms tikai drūmās krāsās, jo, iespējams, arī šai problēmai ir rasts risinājums. Ar to Madonas novada pašvaldības domes 16. augusta finanšu un attīstības komitejas sēdē deputātus iepazīstināja tirdzniecības centra „Konzums" īpašnieks Māris Štrombergs.
– Novembrī būs pagājis gads, kopš darbību ir sācis tirdzniecības centrs „Konzums". Mans novērojums ir, ka šajā periodā apkārtne – gan ap dzelzceļa sliedēm, gan pie „Šķeltā akmens" – ir kļuvusi mazāk pieķēzīta. Cilvēkiem ir, kur izmest atkritumus, apmeklēt labierīcības. Taču tirdzniecības centrā, kur ir sešas atsevišķas tualetes, šobrīd strādā viena apkopēja, kas telpas uzkopt ierodas vakarpusē. Diemžēl jau ap pusdienlaiku tualetes ir ļoti sliktā skatā. Mans priekšlikums ir pašvaldībai nākt talkā, noalgot vienu cilvēku, kas sakoptu labierīcības, un uzlikt norādes, ka tirdzniecības centrā esošās tualetes ir publiskas un bez maksas. Pretējā gadījumā mums ir jāalgo vēl viens darbinieks, ko mēs pašlaik nevaram atļauties darīt, vai arī jāsāk izsniegt atslēgas tirdzniecības centra klientiem, kas noteikti nav labākais risinājums. Pašvaldībai šāds risinājums finansiālā ziņā būtu izdevīgāks, nekā būvēt savu atsevišķu tualeti, kuras apkopšanai tāpat būs jāalgo darbinieks. Ieguvēji būtu arī pilsētas iedzīvotāji, kuri ikdienā apmeklē Madonas centru, kā arī tūristi, – domes deputātus ar savu priekšlikumu iepazīstināja uzņēmējs Māris Štrombergs, piebilstot, ka tirdzniecības centrs strādā no pulksten 7 rītā līdz 8 vakarā, līdz ar to problēmas ar tualešu pieejamību neradīsies.
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters atzina, ka šāds publiskās privātās partnerības pasākums būtu atbalstāms, kur uzņēmums piedāvā telpas, savukārt pašvaldība – darbinieku un materiālos līdzekļus labierīcību uzkopšanai.
– Ja šīs tualetes padarām par publiskajām, tām ir jābūt regulāri uzkoptām, jo pretējā gadījumā tā būs slikta vizītkarte mūsu pilsētai, – sacīja Andrejs Ceļapīters.
Jābūt norādēm
Deputāts Andris Dombrovskis, aicinot atbalstīt priekšlikumu, uzsvēra, ka būtu nepieciešamas arī vairākas norādes uz tualetēm, lai pilsētas viesiem jau laikus būtu zināms, ka šeit pieejamas labierīcības.
– Šobrīd tualešu atrašana pilsētas centrā nav viegla lieta, pie tam jārēķinās, ka daudzviet tās ir slēdzamas vai arī maksas. Manuprāt, uzņēmēja piedāvājums ir labs, jo pašvaldībai, uzturot savu publisko tualeti, klāt nāktu arī citas izdevumu pozīcijas, kā, piemēram, ūdens patēriņš, ko šajā gadījumā sedz uzņēmējs, – minēja Andris Dombrovskis.
Deputāts Valentīns Rakstiņš aicināja informāciju par sabiedriskajām tualetēm ievietot arī novada tūrisma ceļvežos, jo tieši tūristi ir tie, kam visbiežāk rodas grūtības ar tualešu atrašanu pilsētā. Viņš arī piebilda, ka pašvaldības algotajam cilvēkam, kurš nodarbosies ar tualešu uzturēšanu, būtu nepieciešams noteikt arī citus darba pienākumus, jo dažu stundu darbs dienā nav pietiekama noslodze.
Savukārt deputāts Bruno Kokars ieteica uzrunāt arī netālu esošā lielveikala „Rimi" ēkas apsaimniekotājus un piedāvāt arī viņiem konkrētā apkopēja pakalpojumus, jo arī lielveikala ēkā esošās tualetes, kas ir bez maksas, pilda to pašu funkciju, ko „Konzuma".
Tā kā šis bija informatīvs jautājums, domes deputāti lēmumu par konkrētu rīcību sēdē nepieņēma, taču saskaņā ar Andreja Ceļapītera teikto, precizējot piedāvājuma nianses, tai skaitā to, kā juridiski korekti pašvaldībai norīkot savu darbinieku darbam privātā uzņēmumā, konkrēts lēmums varētu tikt pieņemts kādā no tuvākajām domes sēdēm.
Neizmantotais stāvlaukums
Māris Štrombergs komitejas sēdē pašvaldību aicināja pievērst uzmanību arī plašajam stāvlaukumam, kurš līdz ar tirgus būdu aizvākšanu atbrīvojies līdzās komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietai „Šķeltais akmens".
– Laikrakstā „Stars" lasīju, ka pašvaldībai ir cilvēku brigāde, kas uzklāj ielu horizontālos apzīmējumus. Arī šajā stāvlaukumā būtu nepieciešams savilkt līnijas, novākt vecās laternas, kuras vairs nedeg, aizlāpīt bedres, lai cilvēki jau pa gabalu braucot redzētu, ka šis ir stāvlaukums, kurā var novietot savu auto. Šobrīd iebraucējiem nav zināms, ka šis ir bezmaksas stāvlaukums, bez stāvēšanas ierobežojuma. Laukuma priekšrocība ir arī tā, ka tajā ērti iespējams novietot lielākus transportlīdzekļus – zemnieku smago tehniku un tūristu autobusus, – uzsvēra uzņēmējs.
Andrejs Ceļapīters piebilda, ka līdztekus iepriekšminētajam nepieciešams arī uzstādīt zīmes, kas pilsētas apmeklētājus un tūristus orientētu uz šo vietu.
– Piekrītu, ka nezinātājam ir grūti saprast, ka šis ir publisks stāvlaukums, kā arī atrast iebrauktuvi uz to. Daļēji gan problēma ir arī cilvēku domāšanā, jo daudzi vēlas lielveikalā „iebraukt ar auto", kaut gan attālums līdz tuvākajam stāvlaukumam nav liels, – sacīja Andrejs Ceļapīters, solot pievērst pašvaldības uzmanību šī stāvlaukuma sakārtošanai.