Ar lauku tūrisma piedāvājumu Ošupes pagasta bioloģiskajā saimniecībā "Jaunaļņi" klajā nākusi SIA "Sipiņi S". Saimniecība šovasar iesaistās arī tūrisma akcijā "Lubāna ezera noslēpumi".
Lauku apceļotājiem tiek piedāvāts: saimniecības apskate, mobilās mucveida pirts pakalpojumi, izbrauciens ar kvadriciklu, uz ugunskura vārīta zupa, telts vieta, kā arī cienastam – pašu audzēta bioloģiskā produkcija – kūpināta gaļa un desas. Tā kā vecmammai Ievai Iesaliņai ir iestādīta gladiolu kolekcija, var apskatīt ap 100 šķirņu ziedu dažādību.
– Lauku mājām nosaukums "Aļņi" ir dots vēsturiski. Šīs ir manas vecvecāku mājas, kur nolēmu atgriezties, lai saimniekotu, – atklāj Mārcis Iesaliņš. Te izveidota bioloģiskā saimniecība "Jaunaļņi", īpašumā – ap 50 ha zemes, platības arī nomājam, jo ir gaļas lopu ganāmpulks. Ar ES fondu atbalstu īstenots projekts, uzbūvēts angārs. – Domājot, ar ko vēl varētu papildināt tradicionālo lauksaimniecību, radās aizsākums lauku tūrismam. Līdz ar mobilās mucveida pirts uzbūvēšanu atvērt savu saimniecību lauku apceļotājiem un interesentiem mūs iedrošināja TIC darbinieki, sakot, lai savus lauku labumus parādot arī citiem – saimniecību, gaļas lopu ganāmpulku, vecmammas gladiolu kolekciju. Arī pirtiņa būs labs vilinājums te iegriezties, – papildina Dace Kalniņa. Viņa lauku tūrismam atdevusi "mazo pirkstiņu", mēģina izprast lauku apceļotāju intereses un vēlmes. Šomēnes saimniecībā ir palīgs – studente no Madonas Helga Helēna Zujeva, kas izvēlējās praktizēties lauku tūrisma saimniecībā, iesaistoties Madonas novada pašvaldības projektā "Jauniešu karjeras izvēle un amata prasmju apguve". SIA "Sipiņi S" ir jauns uzņēmums, ko dibināja Dace, rakstot un iesniedzot projektu "Altum" programmai, ar kuras atbalstu tika uzbūvēta mobilā pirts. Savukārt ar Madonas novada pašvaldības konkursa "Madona var labāk!" finansiālu atbalstu tika rastas iespējas gaļas kūpināšanai.
Visus apvieno "Aļņu" mājas, bet katram ir sava saimniecība. ZS "Jaunaļņi" saimnieks ir Mārcis Iesaliņš, SIA "Sipiņi S" – Dace Kalniņa, bet ZS "Aļņi" – Ieva Iesaliņa.
– Līdz šim nebijām interesanto lauku saimniecību tūrisma pakalpojumu piedāvājumu sarakstā, un tikai nupat par uzņēmuma "Sipiņi S" ir informācija mājas lapā www.madona.lv tūrisma sadaļā. Likās, kas gan pie mums tāds tik interesants, taču iebraucēji novērtē gan dabu, gan bioloģisko saimniecību, gan kūpinājumus, zupu, mucveida pirti. Tagad, kad kāda grupa pie mums atbrauc, izrādām visu, pastāstām par apkārtni, par gaļas lopiem, sacienājam. Tie, kas atbrauc pie mums, visi ir pozitīvi noskaņoti. Mums ir veicies ar cilvēkiem, un visus parasti interesē, kā mēs dzīvojam, tādu, kam nepatīk lauku vide, nav bijis. Galvenais – prast par lauku saimniecību interesanti pastāstīt. Virziens ir jauns, ir tikai jādarbojas, –
secina Dace. – Esam sapratuši, ka visu nevajag ne izskaistināt, ne nobruģēt, jo laukos ir jāizskatās kā laukos. Mūsu mājās atrastos senos darbarīkus esam izlikuši goda vietā, un, ja kāds interesējas, pastāstām, kas tie ir, ko ar tiem senāk darīja. Nesen pie mums iegriezās puisis, lai pavizinātu meiteni pa pļavu ar kvadriciklu, kas abiem izvērtās ļoti romantisks brauciens pie dabas. Mobilo pirti iegādāties pamudināja tas, ka ne Lubāna mitrāja TIC, ne viesu namā "Bāka" nav pirts, un tagad arī pirts ir tā, kas padara mūs populārākus.
Praktikante Helga Helēna Zujeva, iesaistoties sarunā, atzīst, ka darba pienākumi saimniecībā sakrīt ar to, ko no viņas sagaida Vidzemes Augstskolā, studējot programmu – tūrisma gids, ceļojumu, pasākumu organizators. Lauku tūrisms, viņasprāt, saistās ar daudzām iespējām, ko var saskatīt arī šajā saimniecībā: – Lauku tūrisms ir ļoti populārs, ir tikai jāatrod piedāvājums. Vienās mājās tie ir pašu gatavoti gaļas kūpinājumi, citās – medus. "Sipiņi S" piedāvā arī noslēgumā savā kompānijā paēst zupu, ko izvāra no lauku produktiem. Ja ir pirts, tad vispār tūristiem rodas interese par pēršanos.
Savs stāsts ir arī par gaļas šķirnes lopiem. "Aļņu" mājās ar lopiņiem jau izsenis nodarbojušies. Mārcis atceras: – Vecmammai un vectēvam bija gotiņa, jo laukos pašu govs piens nozīmē iztikšanu, veikals ir tālu, ceļš – nostāk. Mājās arī elektrība tāda pavārga, kas sekmēja, ka saimniecībā sāka audzēt gaļas, nevis piena lopus, jo piena ražošanai vajag labu pievedceļu un spēcīgu elektrību. Tāpēc saimniecība ir izveidojusies tāda, ka daudz ko darām, kaut varbūt īsti pareizi tā nav – sadalīties vairākos virzienos. Taču, ja nepadodas viens, ir vietā cits.
Par gaļas lopu audzēšanu Mārcis Iesaliņš pastāsta, ka vislabāk ir realizēt gaļas šķirņu lopus dzīvsvarā. ZS "Jaunaļņi" arī ir iestājusies Madonas gaļas lopu audzētāju biedrībā. – Ja gribi gaļu realizēt, ir nepieciešama kautuve un oficiāls zīmogs. Mēs vēlamies arī pārstrādi, lai gaļu varētu atbilstoši iepakot. Cūku Latvijā paliek arvien mazāk un mazāk, bet liellopu gaļas patēriņš nav tik plašs kā cūkgaļas. Visus vairāk interesē liesā gaļa, mazāk – speķis. Mēģinām kūpināt mājās, bet tas ir process, kas prasa laiku. Atceros, kā vectēvs gaļu kūpināja visu diennakti. Bet, kad viss ir jāpaspēj saimniecībā, brīva laika nemaz neatliek. Šogad laikapstākļu dēļ no zāles lopbarības ir savākta tikai puse, bet gan zāles ruļļu gatavošanu, gan graudu kulšanu bremzē lietainais laiks. Septiņu gulētāju dienā (10. jūlijā) ielija, un tagad jāgaida, kad paies tās septiņas nedēļas, bet laikapstākļiem neko nepadarīsi – kā ir, tā jādzīvo.
Dace ir apguvusi pirmsskolas skolotājas profesiju, bet tagad audzina mazo Katrīnu, kam ir divi gadi. Kuplajā saimē vēl ir Rūdolfs, kas mācīsies Degumnieku pamatskolas 2. klasē, Linda, kas mācīsies 8. klasē, vecākie dēli – Nils mācās Priekuļu tehnikuma beidzamajā kursā, un Reinis, kas strādā laukos. Dace Kalniņa ir uzņēmusies arī Ošupes pagasta informatīvā izdevuma "Klānu Vēstis" redaktores pienākumus.
Mārci un Daci vieno arī mīlestība uz teātri. Brīvajā laikā abi spēlē Degumnieku tautas nama dramatiskajā kolektīvā "Cits modelis". Gan radošais, dzīvespriecīgais kolektīvs, gan piedalīšanās dažādos pasākumos iekrāso ikdienu, un lauku dzīve nepavisam nav garlaicīga.