Ik pa laikam Madonas novada pašvaldības dome dod „zaļo gaismu" un līdzfinansējumu zivju resursu papildināšanai kādā no novada ezeriem, taču, ja ezeram nav apsaimniekotāja, bieži vien zivju resursu saglabāšana un pavairošana ir atkarīga no tā, cik aktīva ir maluzvejnieku darbība.
Madonas pievārtē esošais Salu ezers ir viens no tiem, kur zivju mazuļi ielaisti vairākkārt. Tiesa, sava novietojuma dēļ tas ir arī viens no maluzvejnieku iecienītākajiem. Pašvaldība ir centusies atrast apsaimniekotāju, taču pagaidām nesekmīgi.
Lēmumi ir, rīcība neseko
28. jūlija Madonas novada pašvaldības domes sēdē uzmanību jautājumam par to, ka būtu jāmeklē risinājumi, kā efektīvāk nosargāt tos zivju resursus, kas ir gan šajā, gan citos novada ezeros, pievērsa domes deputāts Bruno Kokars.
– Neraugoties uz vairākiem domes lēmumiem un iniciatīvām jautājumā par zivju resursu aizsardzību, liela progresa nav. Tiek likti tīkli, un turpinās ezerā esošo zivju resursu izsmelšana. Rāceņu ezeram ir apsaimniekotājs, taču Salu un karjera ezers joprojām ir bez tā. Pilsētas pārvaldniekam tika dots uzdevums organizēt abu ezeru apsaimniekošanu, taču viņam nav izdevies atrast cilvēkus, kuri to uzņemtos darīt. Manuprāt, arī Valsts vides dienests (VVD) nav īsti ieinteresēts šī jautājuma sakārtošanā. Zinu, ka ir cilvēks, kurš būtu gatavs strādāt kā sabiedriskais vides inspektors, taču atbildi par to, vai viņš ir nokārtojis VVD eksāmenu, kas tika likts 15. maijā, joprojām nav saņēmis. Iespējams, ka eksāmens ir tik sarežģīts un viņš to nav nokārtojis, taču tad par to būtu jāinformē, – sacīja Bruno Kokars.
Viņš minēja, ka šo jautājumu ir pārrunājis ar VVD Madonas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieku Jāni Lūkinu, kas informējis par to, kā zivju resursu aizsardzības jautājums tiek risināts citos novados.
– Arī mums ir jāmeklē risinājumi, pretējā gadījumā domē pieņemtajiem lēmumiem nav nekādas jēgas, jo reāla rīcība neseko. Gadījumi, ar ko arī pats esmu saskāries, ir bezkaunības un nesodāmības kalngals. Cilvēks, peldot karjera ezerā, ieķērās tīklos, kuri tur gaišā dienas laikā izlikti. Mums ir ar šo problēmu jācīnās un jābūt reālai kontrolei, – uzsvēra domes deputāts.
Risinājumi ir
Informēt par VVD darbu saistībā ar zivju resursu aizsardzību, kā arī piedāvāt iespējamos risinājumus, kā pašvaldība pati var aktīvāk iesaistīties, uz domes sēdi bija ieradies arī Jānis Lūkins. Viņš vēstīja, ka pārvaldes rīcībā vides inspektoru skaits nav liels – uz visu plašo reģionu vien 4 inspektori.
– Darba apjoms, ko viņi veic, ir liels, taču ar to nepietiek, tādēļ šajā darbā viņiem palīdz sabiedriskie vides inspektori. Inspektori strādā gan dienām, gan naktīm. Vakar viņi apmeklēja karjera ezeru, taču minētos tīklus neatrada. Īpaši intensīvi strādājam uz SOS sūdzībām, kas ik dienu ienāk vismaz 2-3. Nereti tās ir dažādos reģiona galos – viens Apē, bet otrs – Neretā. Iespēju robežās uz šiem izsaukumiem inspektori brauc. Attiecībā uz karjera un Salu ezeru – visas Latvijas ūdenskrātuves ir sadalītas pēc kategorijām. Mēs, protams, pievēršam uzmanību arī mazām ūdenskrātuvēm – tādām kā abi minētie ezeri, taču primāri pārbaudītas tiek augstākās kategorijās esošās ūdenskrātuves. Arī pašvaldību rīcībā ir plašas iespējas iesaistīties un palīdzēt aizsargāt zivju resursus. Viens piemērs ir Kokneses novads, kur pašvaldības policijas darbinieki gan izraksta protokolus, gan izņem tīklus. Protams, tālāk jau VVD izskata protokolus un lemj par sodiem. Alūksnē savukārt ir izveidota aģentūra, kas nodarbojas ar ezeru apsaimniekošanu. Manuprāt, Madonas gadījumā labākais risinājums būtu iesaistīt pašvaldības policiju, kārtībniekus, kuri ar pašvaldības pilnvarojumu varētu veikt teju visas tās pašas funkcijas, ko VVD inspektori vai sabiedriskie vides inspektori, – norādīja Jānis Lūkins.
Svarīga ir sadarbība
Komentējot izteikumu par VVD eksāmeniem, kas jākārto sabiedriskajiem vides inspektoriem, Jānis Lūkins atzina, ka nav tiesīgs apspriest, cik eksāmens ir grūts vai viegls, taču viņš atcerējās gadījumus, kad to ar pirmo reizi nav nolicis pat VVD inspektors, kā arī vairāki augsta līmeņa policijas darbinieki, kam ikdienā protokolu rakstīšana nav sveša lieta.
– Jāatzīst, ka pēdējā laikā sabiedrisko vides inspektoru vairāk nekļūst, jo ir maz to, kuri vēlas likt eksāmenus. Te gan jāuzsver, ka šis darbs nav vienkāršs un tā nav tikai tīklu izņemšana no ūdenskrātuves. Cilvēkam, kas pilda vides inspektora pienākumus, jāprot precīzi sastādīt protokolu, lai vēlāk jau uz tā pamata VVD varētu pieņemt lēmumu, kā arī jāprot nenonākt konfliktsituācijā ar maluzvejniekiem, kuri, kā zināms, ir visai „raiba publika". Lielākā problēma ir atrast cilvēkus, kuri šos pienākumus vēlētos veikt. Pašu resurss diemžēl ir ierobežots, un mūsu inspektori galvenokārt nodarbojas ar došanos reidos un tīklu, kuru skaitu un kopējo garumu jūs pat iedomāties nespējat, izņemšanu. Lai dabūtu rokā īsto pārkāpēju, inspektoriem būtu „jāsēž krūmos" un jāvaktē. Tieši tādēļ uzskatu, ka šis darbs būtu auglīgāks, ja mēs visi darbotos kopā, – sacīja Jānis Lūkins, piebilstot, ka maluzvejnieki izmantoto tehnoloģiju ziņā VVD inspektoriem ir aizsteigušies vairākus gadus priekšā.
Diskusiju beidzot, deputāti secināja, ka labākais risinājums būtu pašvaldībai pilnvarot savus kārtībniekus, kuri šobrīd ir četri, lai tie jau kā pilnvarotās personas sadarbībā ar VVD vides inspektoriem varētu veikt ezeru kontroli un nepieciešamības gadījumā gan sastādīt protokolu, gan izņemt nelegāli ieliktos tīklus.