Bites ne tikai ievāc saldo medu, bet ir kā labi skolotāji pašiem biškopjiem. Andris Lielvalodis pagaidām šajā jomā sevi uzskata par praktikantu, bet jau ar piecu gadu pieredzi.
Arī šoruden – 28. septembrī – laikraksta "Stars" abonentiem sadarbībā ar čaklajiem biškopjiem rīkosim Medus loteriju. Viena no loterijas medus balvu dāvinātājām ir Lielvaložu ģimene, ko pārstāv Andris Lielvalodis, iepriecinot kādu loterijas dalībnieku ar Aronas pagastā ievāktu dažādu ziedu medu.
Andrim Lielvalodim biškopība nav profesija, drīzāk – vaļasprieks. Viņš ir izstudējis par inženieri un atgriezies dzimtajā pusē. Jaunietis strādā uzņēmumā "Madonas siltums". Ar maģistra grādu pabeidzis Rīgas Tehnisko universitāti, apguvis siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju zinības, tagad tās liek lietā. Taču līdz ar to, ka no Aronas pagasta ZS "Sīļi" ir pārņemta lauku saimniecība, perspektīvā domāts iesaistīties ES projektu īstenošanā, radās nepieciešamība apgūt arī otru izglītību – lauksaimniecībā. Mācoties neklātienē, Kārsavas novada Malnavas koledžā, Andris ir ieguvis pirmā līmeņa lauksaimnieka izglītību. Izvaicāts par zināšanu apguvi biškopībā, viņš saka: – Koledžā vairāk tika studēta lopkopība, tikai nedaudz iznāca pieskarties biškopībai, tā ka viss bija vairāk jāapgūst pašmācības ceļā. Tagad ir ļoti laba literatūra, un pietiek izlasīt kaut vienu labu grāmatu par bitēm, jo visu, manuprāt, nosaka prakse. Lai varētu gūt iemaņas biškopībā, pēc mana uzskata, 10% vajadzīgas grāmatu gudrības, bet 90% – prakse. Mums sākums biškopībā veidojās pirms pieciem gadiem. Ar bitēm darbojās mans onkulis. Viņam Elejā bija neliela drava, bet darba un medus pietika. Tiesa, bites izceļas ar to, ka dzeļ, bet man šie "lopiņi" iepatikās, bija, ko darīt, likās interesanti. Kamēr esi jauns, tikmēr jāizmēģina un jāapgūst dažādas prasmes. Tas ir liels darbs, bet, dzīvojot un saimniekojot laukos, vajag ko darīt. Tēvam ierosināju – varbūt pamēģināt biškopību pašiem. 2011. gadā arī sākām. Biju izdomājis, ka būs pāris saimīšu, lai varētu iesākt, bet pamazām vien saimju skaits krietni izaudzis – man ir 21, tēvam – divtik vairāk.
– Kad ir karstākie darbi, mani ņem palīgā, bet tā vairāk ar bitēm ņemas tēvs. Bites izvietotas trijās vietās. Bites ir kā skolotāji. Katru reizi iznāk iet kā uz skolu, un katra diena ir citādāka. Sākumā bites vāca medu no ziediem, kas ir dabā, pārsvarā pļavā. Šogad izlēmām iesēt arī nektāraugus – sinepes, lupīnu, facēliju, amoliņu. Liekas, ka bitēm šī vasara ļoti strauji pagāja, viss dabā tik ātri noziedēja. Tāpēc labi, ka ir sējplatības, ko plānojām bitēm medus vākšanai vasaras otrajā pusē, – teic Andris Lielvalodis. Viņam ka biškopība ir iepatikusies, taču to var uzskatīt par nozari, kurai nevar piemērot prognozes, jo katrs gads ir citādāks: – Pieci gadi, kopš saimniecībā tur bišu saimes, ir devuši daudz mācību – esmu kļuvis zinošāks, bet nevaru teikt, ka šo nozari pārzinu "no A līdz Z". Kad sākām, mums bija kaukāzietes, kas bija niknas, tagad ir daudz mierīgākas – Buckfast rases bites. Bites ir gudras, tās visu izdara, bet jāmācās vēl pašam. Lauksaimniecībā, arī biškopībā radās zelta doma –
ja kļūdies, vaino sevi, kāpēc to agrāk nezināji, jo viss taču ir pateikts un speciālistu uzrakstīts. Piemēram, katru gadu rodas vieni un tie paši jautājumi par ieziemošanu. Te nav kā, piemēram, inženierzinātnēs, kur ir tikai viens variants, kur ir viena fizika. Biškopjiem katram ir savs variants, un katram ir savs stāsts. Biškopji ir tik dažādi. Pagaidām medus apjoms nav liels, bet varu palepoties, ka esmu bioloģiskās saimniekošanas piekritējs. Domāju, ka mums, mazajiem biteniekiem, ir jāvirzās uz bioloģisko saimniekošanu, jo medus taču ir visdabiskākais produkts, un medum vajadzētu pievērst daudz lielāku uzmanību. Tas ļoti palīdz pret kakla sāpēm un ir zāļu vietā, kalpo imunitātes nostiprināšanai.
Latvijā vēl bišu produktu lietošanas ziņā ir iesācēji, kaimiņvalstīs par bitēm zina daudz vairāk un pielieto daudz vairāk produktu. Mēs gatavojam bišu maizi un medu, bet būtu vēl jāmeklē iespējas dažādot piedāvājumu. Lasīju, ka Ulmaņlaikos bišu saimju bija trīsreiz vairāk, tagad Latvijā – ap 80 tūkstošu bišu stropu. Ieteiktu visiem ne tikai novērtēt medu degustācijas reizēs, bet to arī regulāri lietot.
Vaicāts par līdzdalību attīstības projektos, jaunietis atbild: – Līdz šim esam visu darījuši saviem spēkiem. Tagad ir iespēja iesniegt projektu mazo lauksaimnieku atbalstam. Projektu rakstīšanā jau ir pieredze, jo esmu piedalījies dažos meža jomas projektos, kuri jau ir īstenoti, piemēram, jaunaudžu kopšanā. Taču, manuprāt, projekti ir arī veiksmes spēle, un, pirms ko sākt, ir jāuzdod sev jautājums, vai to vajag un kam to vajag.
Kad interesējos par šā gada medus ražu, viņš stāsta: – Kvantitātes ziņā labāks bija pavasara ienesums, bet vasaras otrā puse ir tukšāka, un jācer uz medu no nektāraugiem. Medus kvalitāte ir laba. Medus mēdz garšot dažādi, kaut pārsvarā tas tiek kvalificēts kā dažādu ziedu medus. Par medus daudzumu neuztraucamies, jo mēs to ievācam vispirms savai ģimenei.
Andris turpina pilnveidot zināšanas arī savā profesionālajā izaugsmē, ir apguvis ūdens un kanalizācijas sistēmu projektēšanu, apkures, ventilācijas sistēmu projektēšanu.
Jaunietim šis ir notikumiem bagāts gads – arī personiskajā dzīvē – abi ar sievu Ilzi uzsākuši kopīgu dzīves ceļu.
Ko Andris dara brīvajā laikā? Uz to viņš atbild, ka darbu ir tik daudz: – Tā nav bijis, ka nav, ko darīt (varbūt ziemā ir vairāk brīva laika), un viss ir jādara regulāri, nevis kampaņveidīgi. Patlaban aktuāla ir zāles pļaušana. Cenšamies iekopt zemi, cērtam krūmus, gatavojam malku. Latvijas zeme ir aizaugusi, meža zeme ir trīsreiz paplašinājusies. Tas, kas ir mežs, arī paliks mūžīgi mežs, bet esmu uzlicis sev pienākumu atstāt kaut ko nākotnei – kur ir lauksaimniecības zeme, lai tā būtu sakopta. Žēl, ka laukos ir tik daudz pamestu, tukšu māju. Kāpēc ļaudis nepaliek dzīvot laukos, kur viss ir – daba, gaiss, ūdens, veselīga pārtika? Daudzi inteliģentie ļaudis ir cēlušies no laukiem, bet ir svarīgi, lai patiktu dzīvot dabas tuvumā. Man liekas, ka tagad ir ļoti labvēlīgs laiks, lai aktīvi saimniekotu laukos. Tagad ir tāds laiks, kad neko nevienam neiedos, priekšā nepateiks, pašam ir jāsāk domāt un darīt. Svarīga ir pozitīvā domāšana un arī apņemšanās, jo izdodas viss, ko paši vēlamies.
Tagad biteniekiem ar likumu prasa aizpildīt dravas žurnālu, taču ar laiku katrs pats nonāk pie secinājuma, ka tāds ir vajadzīgs. Atšķir un paskaties, kas kurā laikā ir veikts.