Lubānas novada ZS „Zvaigznītes" pieredzi, saimniekojot lauku mājās, kas atrodas Aiviekstes malā, šogad iepazīsim arī Vidzemes veiksmes stāstos.
Malahovsku ģimene ir pratusi izmantot savu lielāko potenciālu – dabas resursus -, jo dzīvo pie Aiviekstes, gadiem ejot, atradusi savu ceļu, kā saimniekot laukos mazā saimniecībā, kā pilnveidot un izmantot vietējos resursus un prasmes, kā arī ieguldījusi lielu darbu. Kā saka saimniece Ilona Malahovska, bez darba nebūtu nekā.
„Zvaigznītēs" Valērija un Ilonas Malahovsku ģimene izveidojusi saimniecību, kur zemes ir maz – ap 7 hektāri. Darba dienās abi strādā. Ilona – savā profesijā par medicīnas māsiņu dakteres Zentas Stradiņas ģimenes ārsta praksē Lubānā, jo savulaik ir beigusi Cēsu medicīnas māsu skolu. Valērijs ik dienas brauc ar betona jaucamo mašīnu, mājās viņa pārziņā ir visi tehniskie darbi. Lauku saimniecībā ir viena govs, tele, rukši, suns, kaķis, un par lopiņiem vairāk rūpējas Ilona. Tā kā mājas atrodas Aiviekstes krastā, te ir uzcelta brīvdienu māja, pirts, kas kalpo tūrisma pakalpojumiem. Ilona pa šiem gadiem ir pilnveidojusi un noslīpējusi mājas siera siešanas mākslu. Tieši par siera garšu saimniece ir saņēmusi daudz atzinīgu vērtējumu.
Pie Ilonas Malahovskas Lubānas novada saimniecībā „Zvaigznītes" esam ciemojušies ap vasaras saulgriežu laiku, kad izvaicājām par mājas siera siešanas noslēpumiem. Togad biedrības „Siera klubs" rīkotajā saimnieču konkursā „Saules ritulis" Ilona par ātro ķimeņu un ķiploku sieru ieguva 3. vietu. Šoreiz Ilona Malahovska pārsteidza „Aiviekstes svētkos" rīkotajā uzņēmēju un mājražotāju produkcijas izstādē degustācijā ar daudzveidīgu mājās sietu sieru klāstu.
Sieru vidū – tradicionālais siers ar ķimenēm, ar ķiplokiem, ar garšvielām, kaltētiem tomātiem, ar papriku, saldie sieri ar marmelādi, ar plūmēm, kūpinātais siers, burciņās fasētas siera bumbas eļļā ar ķiplokiem un garšaugiem. Par daudzajiem mājas siera veidiem, ko vairs nevar uz abu roku pirkstiem saskaitīt, Ilona tikai pasmaida, jo zina, ka galvā vēl ir daudz ideju, ko varētu pagatavot no piena, kas iegūts no vienas gotiņas.
Zemnieku saimniecības „Zvaigznītes" pirmsākumos te bija plašāk izvērsta lauksaimniecība – audzēti kartupeļi un turēti lopi, kuru skaits mainījies. Savulaik bijušas arī četras govis.
Piena devēja tiek lutināta
ZS „Zvaigznītes" saimniece Ilona saka: – Govju turēšanu esmu labprātīgi uzņēmusies, esmu pieradusi, ka ir pienākums iet pie lopiņiem, par tiem parūpēties. Ar vienu slaucamu govi darba pietiek tāpat, taču govs ir priekš manis, nevis es priekš govs. Piena devēja ir pieradināta, ka man nav jāceļas piecos rītā, varu izslaukt pusseptiņos rītā un paspēt uz darbu, kas sākas deviņos. Toties govs tiek lutināta, tai tiek viss labākais, jo tā dod tik daudz piena. Vēl ir grūsna tele, un domāju, vai to paturēt vai pārdot, jo māte ir laba, kas nozīmē, ka arī tele būs augstražīga. Vasarā ir ļoti daudz darba – virtuvē, dārzā, saimniecībā. Arī siera siešana, kaut nelielā apjomā, prasa laiku. Siera receptes jau ir zināmas, pa daudziem gadiem esmu iepraktizējusies, vien garšaugus izmēģinu visdažādākos. Vai tad ir tikai ķimenes un ķiploki? Ir kaltēti tomāti, baziliks, arī garšaugu maisījumi, kas tiek nopirkti. Izvērtējot vēlmes, zinu, ka garšas ir dažādas, tāpēc arī ir jābūt produkcijas dažādībai. Eksperimentēju, kamēr tieku līdz rezultātam un saprotu, kā ir jādara. Siera bumbas eļļā sāku gatavot, jo tās ir gan garšīgas, gan ar ilgāku uzglabāšanas laiku. Mēģināju, kamēr izdevās. Tas ir mans roku darbs, un, ja garšos pašai, tad garšos arī citiem, turklāt var pievienot zaļajiem salātiem, likt uz karstmaizēm.
Sieru sien katru dienu
Ilona uzskata, ka siera sējējas ir daudzas saimnieces, kam ir gotiņa un uzņēmība. Katrai ir savas receptes un praksē gūta pieredze.
– Savu pieredzi siera siešanā esmu veidojusi daudzu gadu garumā. Izejviela – piens – ir jāizmanto. Gotiņa baro visu mūsu ģimeni, veikalā piena produktus nepērkam, un mājās gatavots produkts ir ar pievienoto vērtību. Kur tad liksi vienas gotiņas pienu? Jāgatavo produkcija. Turklāt par pienu tagad saimniekiem maksā tik maz, pat piemaksās, lai samazina piena daudzumu. Vienas govs saimniekiem nav jāuztraucas, ka pienam zema cena. Katras dienas slaukumu (slaucu divreiz dienā) izmantoju siera siešanai, bet, ja nu kādu reiz palaižos slinkumā, gatavoju biezpienu. Pārsvarā gatavoju tā saukto ātro sieru. Man jau liekas, ka nav nekādas mākslas sasiet sieru, bet ir jādomā, cik vajag siera savai ģimenei, cik – draugiem, radiem, brīvdienu mājas viesiem, – pieredzē dalās Ilona Malahovska.
Piedāvā brīvdienas pavadīt pie Aiviekstes
Dzīvojamā māja ir celta pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, Ilona stāsta, ka te dzīvo apmēram trīsdesmit gadu, un pamazām saimniecībā ir atrasts savs virziens. Ja domā, ko darīt, ko nedarīt laukos, kas ir izdevīgi, kas nav, „Zvaigznītēs" laika gaitā nodarbošanās pamazām ir ievirzījusies atbilstoši pašu vēlmēm, un ir tikai jāstrādā. Kopš ZS „Zvaigznītes" ir labiekārtota atpūtas, piknika un telšu vieta pie Aiviekstes, par klientu trūkumu, īpaši vasarā, sūdzēties nevar. To Ilona Malahovska novērtē: – Labi, ka mums ir brīvdienu piedāvājums pie Aiviekstes. Tur atrodas gan telšu vietas, gan pirtiņa ar kamīnzāli, kur pavadīt laiku atpūtniekiem, makšķerniekiem, brīvdienu viesiem. Iespēja iznomāt laivu. Daudzi interesējas par veselīgajiem lauku labumiem, arī viņi cienājas ar mājās sieto sieru. Vasara mums ir tūristu sezona, un tas saimniecībā ir liels atspaids. Telšu vieta pie Aiviekstes pastāv jau desmit gadus, pirtiņa uzcelta pirms astoņiem gadiem. Arī paši atrodam laiku, lai aizietu pie Aiviekstes, izpeldētos, pie mājas izrakām dīķīti. Klienti pie mums atgriežas ne tikai katru gadu, bet pat divas reizes sezonā. Te nav
pieczvaigžņu viesnīca, bet ļaudis zina, kurp brauc – pie dabas.
Saimniecei pašai brīvā laika atliek maz, bet to cenšas izmantot, izraujoties no ikdienas un piedaloties Lubānas tautas amatierteātrī „Zeltrači" (pirms Jāņiem bija pirmizrāde lugai „Šauj viņu nost!"). – Jo vairāk kusties, jo vairāk paspēj, –
aktīvo dzīvesveidu raksturo Ilona Malahovska.
Siers ceļo arī uz ārzemēm
Meitas Sabīnes ģimene piekto gadu dzīvo un strādā Norvēģijā, patlaban atvaļinājuma laikā ciemojas vecāku mājās. Arī dēls Elvijs ar ģimeni strādā Norvēģijā. Ilona ar abiem bērniem un mazbērniem sazinās, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, skype. Sabīne, iesaistoties sarunā, atklāja, ka mammas sietais siers tiek iepakots ceļamaizei uz Norvēģiju, un, cienājot draugus, Latvijas lauku labumi, kas gatavoti mājās, ir atzinīgi novērtēti. Savukārt uz Latviju atceļo norvēģu ēdieni, piemēram, levseri – no vārītu kartupeļu masas mīklas gatavots lavašs. Ilona atklāj, ka ir paviesojusies pie bērniem Norvēģijā, bet ziemā, kad mazāk darba, nav jāslauc govs. Ilona atzīst, ka pēc vides maiņas parasti atgriežas atjaunota, iespaidiem uzpildīta, lai atkal ar jaunu sparu turpinātu iesākto. Viņa lepojas, ka siers no ZS „Zvaigznītes" aizceļo uz ārzemēm – ciemkukulī vests uz Vāciju, Holandi, Angliju.