Otrdien, 19. jūlijā, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs darba vizītē apmeklēja Madonu, kur kopā ar tiesnešiem apsprieda līdzšinējos un turpmākos pasākumus tiesu efektivitātes paaugstināšanai.
Reģionālās vizītes ietvaros tieslietu ministrs tikās ar Vidzemes apgabaltiesas Madonas tiesu nama, Madonas rajona tiesas un tās Zemesgrāmatu nodaļas tiesnešiem un darba sarunā apsprieda jaunākās tendences būtiskākajos tiesu efektivitātes rādītājos: tiesvedības ilgums, neizskatīto lietu uzkrājums un tiesnešu noslodze. Klātienē tieslietu ministrs arī iepazinās ar tiesnešu un tiesu darbinieku darba apstākļiem Madonā izvietotajās tiesās.
Vizītes otrajā daļā tieslietu ministrs apmeklēja arī Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas Madonas biroju un Valsts probācijas dienesta teritoriālo struktūrvienību, kā arī Madonas novada dzimtsarakstu nodaļu, kurā ar ministru pāris vārdu pārmīt izdevās arī „Staram".
Dzintars Rasnačs laikrakstam atzina, ka Madonas vizīte tika plānota septembrī, bet, ņemot vērā atcelto Ministru kabineta sēdi, atrada piemērotu laiku, lai jau jūlijā atsauktos pašvaldības vadītāja aicinājumam apmeklēt Madonu.
– Tā kā tika atcelta kārtējā valdības sēde, kas tiek sasaukta katru otrdienu, nolēmām šo laiku izmantot pēc iespējas racionālāk. Andrejs Ceļapīters aicināja apmeklēt Madonu un iedziļināties tiesu nama problemātikā, cenšoties rast labāko risinājumu. Reāli šobrīd ir divi risinājumi. Ir sākotnējais priekšlikums būvēt jau pirms kāda laika projektēto tiesu namu, kas tika atlikts malā finansējuma trūkuma dēļ, – uzsvēra ministrs.
– Otrs risinājums ir tas, ko šobrīd piedāvā uzņēmējs, kurš ir iegādājies bijušo „Lattelecom" ēku, kuru iespējams pielāgot tiesu iestāžu darba vajadzībām. Manuprāt, otrais variants valstij finansiālā ziņā varētu būt aptuveni divas reizes izdevīgāks, salīdzinot ar sākotnējo variantu, taču, pirms atbalstīt kādu no risinājumiem, vēl nepieciešamas papildu konsultācijas, lai rezultātā nebūtu pārmetumi, ka nepamatoti esam izvēlējušies vienu vai otru variantu. Ir jābūt pamatotām tāmēm, skaidri noteiktai nomas maksai, jo, arī būvējot jaunu ēku, šos darbus veiks valsts akciju sabiedrība „Tiesu namu aģentūra", kurai par telpu nomu būs jāmaksā, – gatavību kustināt iestrēgušo Madonas tiesu nama jautājumu pauda Dzintars Rasnačs.
Ministrs uzsvēra, ka šis jautājums jārisina pēc iespējas ātrāk, un, ja „netiks likti sprunguļi", tas tā arī varētu notikt.
– Ceru saņemt kaut daļēju atbalstu arī no kolēģiem Saeimā – bijušajiem tieslietu ministriem, kas savulaik strādāja pie pirmā tiesu nama projekta. Aicināšu arī Saeimas Juridisko komisiju rīkot Madonā izbraukuma sēdi, kurā komisijas locekļi plašāk iepazītos ar situāciju uz vietas, – sacīja tieslietu ministrs.
Raksturojot pašreizējo tiesas darbinieku darba apstākļus Madonā, ministrs atzina, ka tie nav atbilstoši tiesu iestāžu un apmeklētāju vajadzībām, taču šis jautājums ir jāskata tiesu teritoriālās reformas kontekstā, kas jāpabeidz līdz Latvijas simtgadei. Reforma pilnībā pabeigta jau ir Latgales tiesu apgabalā un daļēji pabeigta Rīgas tiesu apgabalā.
– Reformas būtība, vienkāršoti raugoties, – no vairākām tiesām izveidot dažas apvienotās tiesas. Viens no variantiem, ko pašlaik apskatām, paredz, ka arī Vidzemē izveidojas vairākas apvienotās tiesas, kuru darbības teritorija aptver plašāku reģionu, līdz ar to arī darba apjoms pieaugs un būs nepieciešamas atbilstošas telpas. Kā jau minēju, pašlaik darba ap¬stākļi tiesas darbiniekiem Madonā ir neatbilstoši, telpu trūkums ar katru mēnesi liek par sevi manīt aizvien vairāk. Pirmais, ko pamana, ir arhīvs, kam vienmēr ir jābūt kopā ar tiesu, – skaidroja Dzintars Rasnačs.
Pirms pāris gadiem, apmeklējot Madonu, toreizējā tieslietu ministre Baiba Broka minēja, ka Rīgas tiesas slīkst lietās, savukārt reģionu tiesās noslodze ir neregulāra. Tieslietu ministrs atzina, ka Rīgas tiesām joprojām noslodze ir lielāka nekā iestādēm reģionos, taču situācija pēdējos gados ir arī pamainījusies un lietas izskatīšanai no galvaspilsētas tiek nosūtītas arī reģionu tiesnešiem, tādējādi kaut daļēji izlīdzinot tiesu noslogojumu.
– Šāds mehānisms jau darbojas un turpinās darboties līdz manis minētās tiesu teritoriālās reformas noslēgumam. Reformas īstenošanas termiņš ir valsts simtgade. Latgale, kur reformu īstenojām šā gada februārī, šobrīd kalpo par piemēru pārējiem novadiem, kuros reforma vēl jāīsteno. Nākamās būs Zemgale, Kurzeme, Vidzeme, tās varēs mācīties no līdzšinējās pozitīvās pieredzes. Rīga būs atsevišķi risināms jautājums, un vēl ir jāizšķiras, vai tajā tiek veidota tikai viena tiesa vai arī divas tiesas – katrā Daugavas krastā pa vienai. Apkopojot statistiku no Latgales, kur sešas tiesas pārveidojām par divām, jau šobrīd ir redzami reformas pozitīvie ieguvumi teju visās pozīcijās – samazinājies lietu izskatīšanas termiņš, ievērojami samazinājies atlikto lietu skaits, – par tiesu teritoriālo reformu runāja Dzintars Rasnačs.
Madonas novada dzimtsarakstu nodaļa bija pēdējā no iestādēm, kuru Madonas vizītes laikā apmeklēja tieslietu ministrs. Dzintaru Rasnaču patīkami pārsteidza dzimtsarakstu nodaļas visai demokrātiskās pakalpojumu cenas gan par laulību ceremonijas noturēšanu dzimtsarakstu nodaļā, gan izbraukuma laulību rīkošanu. Nodaļas vadītāja Vineta Lamberte ministram arī ieteica apsvērt ideju par vienota laulību ceremonijas rituāla apģērbu dzimtsarakstu nodaļu darbiniekiem. Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters rosināja, ka tērps varētu būt valsts karoga krāsās. Tieslietu ministrs atzina, ka šis jautājums ir apsverams, taču jāņem vērā tas, ka viedokļi par to, kā ģērbties ceremoniju laikā, var būt visai dažādi.
– Neuzskatu, ka ministram būtu jāiesaistās jautājumā par tērpu vizuālo izskatu. Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments kopā ar nodaļu vadītājām varētu par šo jautājumu diskutēt, un, ja tik tiešām izdodas nonākt pie vienprātības, tad, protams, šo priekšlikumu atbalstīsim un uzrunāsim pašvaldības, kuras brīvprātīgi sava finansējuma ietvaros varētu nodrošināt tērpu iegādi, – par vienota rituāla apģērba ieviešanas ideju izteicās tieslietu ministrs.
Arī dzimtsarakstu nodaļā ministrs iepazinās ar tās darbinieku darba apstākļiem un pārrunāja vairākus ar šo darba jomu saistītos jautājumus.