Tā saka gan ogotāji, gan SIA „Pharmeko Lettland", kas ir lielākais melleņu iepircējs Latvijas austrumos – Vidzemes un Latgales reģionos. Par to pārliecinājāmies vakar Madonā, kad guvām ieskatu uzņēmuma melleņu pieņemšanas un šķirošanas cehā.
Patlaban ir daudz darba gan ogu lasītājiem, pieņemšanas punktu vadītājiem, gan uzņēmuma darbiniekiem, kas mellenes no netīrītām, ar kombainu lasītām ogām sagatavo līdz augstas klases eksporta produkcijai. Desmit busiņi katru dienu no iepirkšanas punktiem atved melleņu kastītes uz Madonu, kur tās tiek sasaldētas, pēc tam daļa nonāk tīrīšanā, bet iztīrītās un sasaldētās ogas tiek safasētas.
Attīstoties uzņēmumam, saldēšanas iekārtu jauda ir krietni palielinājusies. Dienā var sasaldēt līdz 35 tonnu melleņu. Uzņēmumā darbojas augstas klases optiskā tīrīšanas iekārta, kas lieliski iztīra jau sasaldētas ogas, sašķirojot pēc krāsas (atlasot negatavās ogas, citu ogu piemaisījumu), formas un izmēra. Dienā var iztīrīt un sagatavot ap 10 tonnu kvalitatīvu melleņu.
Uzņēmumam „Pharmeko Lettland", kas atrodas Madonā, piegādā mellenes no pieņemšanas punktiem, kas izvietojušies lielākoties pa visu Latvijas austrumu daļu. Ļoti daudz melleņu piegādā no Lubānas, Līvānu un Gulbenes novadiem, sēnes vairāk nāk no Valmieras puses.
SIA „Pharmeko Lettland" valdes loceklis Alessandro Monesi atklāj, ka tik bagātā melleņu sezonā, kāda ir šogad, uzņēmums plāno iepirkt 1000-1300 tonnu melleņu Latvijā. Tas ir uz pusi lielāks daudzums nekā pagājušajā gadā, kad melleņu nebija tik daudz. Vēl ir iecerēts iepirkt ap 100 tonnu aroniju, kā arī tikpat daudz brūkleņu. 1000 tonnu melleņu un 600 tonnu brūkleņu uzņēmuma vajadzībām tiek salasīts arī Zviedrijā. Šosezon Latvijā darbojas ap 150 iepirkšanas vietu.
Uz jautājumu par valstīm, kur eksportē mellenes, viņš uzsver: – Lielāko daļu – 80% melleņu – eksportējam uz Ķīnu farmācijas uzņēmumu vajadzībām, pārējo daļu –
uz Eiropas valstīm, lielākoties uz Itāliju, Vāciju, Austriju u. c.
– Mums ir labs tirgus, labi klienti, – novērtēja Alessandro Monesi, piebilstot, ka "Pharmeko Lettland" nodrošina augstas kvalitātes produkciju, tāpēc tās var ārvalstīs nopirkt augsta līmeņa klienti.
SIA "Pharmeko Letland" ir ieguldījis arī ES fondu līdzekļus uzņēmuma labiekārtošanā un inovatīvā attīstībā. Jau pagājušajā gadā izbūvēta lielāka telpa 2000 kvadrātmetru platībā. Iegādātas ātras saldēšanas iekārtas, kas ļauj palielināt uzņēmuma jaudu. Liela nozīme produkcijas nodrošināšanai ir arī optiskajai tīrīšanas un šķirošanas iekārtai. Šogad investēts, lai izietu sertifikāciju un saņemtu BRC kvalitātes sertifikātu, līdz ar to arī uzņēmuma cehos ir jāievēro daudz vairāk prasību kvalitātes nodrošināšanai.
Kvalitātes vadītāja Karīna Liepiņa skaidroja, ka starptautiskajām normām atbilstošs sertifikāts apliecina, ka uzņēmums ražo drošu pārtiku ar kvalitāti. BRC standartu ir atzinuši pārtikas ražotāji visā pasaulē. Sertifikācija atbilstoši šim standartam apliecina uzņēmuma atbilstību kvalitātes sistēmām.
Eksporta vadītāja Sigita Krusiete papildināja, ka ne tikai cenai, arī kvalitātei ir liela nozīme tirgū, kur ir jāievēro tik daudz nosacījumu.
No meža veltēm uzņēmums iepērk arī sēnes – gailenes un baravikas -, taču sēnes mežos sākušas augt tikai salīdzinoši nesen, jo visu laiku nebija lietus. Sēņu pārlasīšana un šķirošana patlaban nav prioritāte, jo lielākais darbs ir veltīts mellenēm. Ir jātiek galā ar to lielo melleņu daudzumu, ko iepirkšanas vietās atnes realizēt ogotāji. Pirmās mellenes sāka pieņemt no 8. jūlija, kad ogas tika ievestas no Līvānu puses mežiem, kur tās ātrāk nogatavojas. Madonas novadā ogas sāka lasīt nodošanai no 10. jūlija. Čaklākie lasītāji, zinot ogu vietas, spēj dienā salasīt ap 100 kg ogu. Gandrīz katrā novadā ir pa rekordistam, kas pielasa ar mellenēm 6-10 spaiņu dienā. Pa 10 dienām, kopš sākusies ogu iepirkšanas sezona, ir iepirktas jau 250 tonnas melleņu.
Uzņēmuma vajadzībām tika iestādītas upenes, taču pa šo laiku secināts, ka samaksa par lasīšanu sanāk dārgāka nekā ogu iegāde no Polijas. Turklāt būtu vajadzīgs iepirkt ap 10 000 tonnu, jo citādi nav vērts darbināt iekārtas.
Šogad ogu ir daudz, bet lasītāji vēlas labāku cenu. Taču vienmēr, kad ir ražas gads, iepirkuma cena ir zemāka.