Jūlijā Madona var svinēt savdabīgu jubileju. Aprit tieši gads, kopš pilsētai pāri pārvēlās „atkritumu trakums".
Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, saņemot neadekvāti lielos rēķinus par izvestajiem atkritumiem (dažām ģimenēm tie pārsniedza pat 30 eiro mēnesī), cēla trauksmi. Madonieši patiešām bija no sirds sašutuši, uzzinot, ka maksa par atkritumiem ir palielinājusies divkārt, trīskārt un pat vēl vairāk, un atteicās apmaksāt saņemtos rēķinus.
Tika rīkotas sanāksmes un lauzti šķēpi ne reizi vien. Argumentējot savu pozīciju, minot konkrētus faktus un aprēķinus, kaismīgās diskusijās katrs aizstāvēja savu pozīciju un pārliecību. Tika sacelta Madonā sen nepieredzēta ažiotāža, kuru varbūt var salīdzināt ar „dārziņu epopeju" un „sarkano biešu revolūciju" pirms 2013. gada pašvaldību vēlēšanām.
Savu vārdu teica arī Madonas novada domes deputāti, nosakot vairāku mēnešu ilgu pārejas periodu jaunās norēķinu sistēmas ieviešanai, lai daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji varētu veikt nepieciešamos priekšdarbus. Lielai daļai, it sevišķi tur, kur māju vecākie izceļas ar īpaši lielu aktivitāti un principialitāti, divreiz nebija jāsaka. Konteineriem tika atrasta vieta mājas pagalmā vai atsevišķi nodalītajā laukumā konteineriem uzlikta atslēga, lai neviens svešais tiem netiktu klāt. Tagad dažviet par kārtību piesaistītajā konteineru laukumā māju vecākie rūpējas vēl labāk nekā dažs labs dzīvoklī un tos mazgā biežāk nekā daža laba māte savus bērnus…
Gada laikā, kopš jaunās norēķinus sistēmas ieviešanas, daudz kas ir mainījies un sakārtots. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji attiecībā uz maksu nenoliedzami ir ieguvēji, jo liela daļa tagad maksā mazāk.
SIA „Madonas namsaimnieks" kopā ar pašvaldības kārtībniekiem ir panācis, ka liela daļa iedzīvotāju, kuriem iepriekš nebija līgumu, tagad tos ir noslēguši.
Tomēr ir arī lielas neērtības. Problēmas sagādā konteineru atslēgšana un aizslēgšana. Nepatīkamā smaka karstajos vasaras mēnešos, jo atkritumi tiek izvesti retāk. Turklāt atkritumu maisi tiek nolikti arī blakus konteineriem, kur tie jāsavāc sētniekam, un par tiem tāpat jāmaksā pašiem iedzīvotājiem. Mežos, ceļmalās un citās vietās veidojas nelegālas atkritumu izgāztuves, kuru aizvešanu savukārt apmaksā pašvaldība. Un tās nav mazas summas.
Un visbeidzot. Nezinu, vai kāds sašutumu ir paudis arī domes vadībai un deputātiem, bet dažus mūsu laikraksta „Stars" lasītājus gan ir šokējis pašvaldības dāsnums, piešķirot tik lielas summas atkritumu konteineru laukumu izbūvei un labiekārtošanai. Vai tiešām konteineru iežogošanai būtu jātaisa būri zelta vērtē, lai, latviski sakot, savus s…. nosargātu?
Cik tonnu atkritumu par piešķirtajiem (pērn un šogad) vairāk nekā 32 000 eiro būtu iespējams izvest un noglabāt? Tas ir jautājums, atbilde uz kuru, protams, raisa pārdomas.