Kamēr Latvijas festivālu publikas prātus šobrīd nodarbina jautājums par to, ka dalību mūzikas festivālā „Positivus" atcēlusi popmūzikas zvaigzne Elija Goldinga, der atminēties, ka vasara nav tikai mūzikas festivālu laiks.
Jau otro gadu pēc kārtas cilvēkus, kurus interesē atšķirīga formāta atpūta, jūlija sākumā ciemos aicināja Cēsis, kur norisinājās sarunu festivāls „LAMPA". Divās dienās – 1. un 2. jūlijā – Cēsu pils parkā noritējušos aptuveni 150 dažādu formu pasākumus apmeklēja ap 9000 cilvēku. Pats festivālu apmeklēju tā pirmajā dienā, un bija iespēja salīdzināt, kā tas gada laikā audzis un mainījies. Secinājums – „LAMPA" kļuvusi plašāka un strukturētāka, taču formas ziņā izaugsme bijusi salīdzinoši neliela, kam var piešķirt gan pozitīvu, gan negatīvu vērtējumu.
Papļāpāsim?
Virspusēji raugoties, „LAMPAS" pasākumus ar dažiem izņēmumiem varētu nodēvēt par tādu papļāpāšanu, un, godīgi sakot, nodēvējot šo par sarunu festivālu, „LAMPA" pati sevi tā jau ir definējusi. Taču tieši diskusijās un papļāpāšanā arī slēpjas festivāla spēks, jo tā daudzpusīgais formāts cilvēkiem ar visdažādākajām interesēm ļauj gan klausīties citu sarunās, gan pašiem aktīvi iesaistīties diskusijās. Un diskusiju tik tiešām netrūka. Sarunu teltīs un uz skatuvēm tika runāts gan par šobrīd aktuālo bēgļu jautājumu, ļaujot savu vārdu teikt arī pašiem bēgļiem, tika spriests par valsts turpmākās attīstības scenārijiem, par jauniešu vietu šajā sabiedrībā, par zemkopības nākotni. Prieks, ka vieta un laiks, pieaicinot attiecīgās jomas ekspertus, tika veltīta arī ārpolitikas jautājumiem, kam bieži vien Latvijas plašsaziņas līdzekļos tiek atvēlēts visai maz vietas un raidlaika. Tā, piemēram, festivāla ietvaros norisinājās visai interesanta diskusija par abiem šā brīža pretendentiem uz ASV prezidenta amatu – Donaldu Trampu un Hilariju Klintoni. Pats stundu nosēdēju teltī, kurā norisinājās visai nokaitētas debates par to, vai NATO dalībvalstīs, tai skaitā Latvijā, būtu jāaizliedz telekanāla „RT" jeb „Russia Today" apraide. Tie, kas paši netika uz Cēsīm, varēja vērot tiešās translācijas no diskusiju vietām.
Visiem
Apmeklējot festivālu, sev centos nodefinēt, kādai tieši auditorijai tas ir paredzēts. Varētu šķist, ka jauniešiem, kuri vēl tikai veido un nostiprina savu dzīves uztveri, attieksmi pret dažādiem procesiem sabiedrībā, vēlas kļūt sabiedriski aktīvi, taču vēl īsti nespēj tādi būt, kā arī jauniešiem, kam ir ko teikt un kuri vēlas brīvu platformu, lai kaut ko paustu. Daļēji tā arī ir, taču, paraugoties uz apmeklētājiem, redzēju, ka daudzi ir arī pusmūža un vecākās paaudzes cilvēki, kuri visai aktīvi iesaistījās diskusijās. Tā, piemēram, jau iepriekšminētajās debatēs par aizliegumu „RT" vecāka gadagājuma cilvēki aktīvi pauda savu nostāju, pie tam viedokļi atšķīrās. Kaut arī festivālam tiek pārmesta pārlieku liela flirtēšana ar ne vienmēr Latvijā pozitīvā gaismā vērtētajām Rietumu vērtībām, lai ko tās sevī iekļautu, nevar noliegt, ka „LAMPĀ" vieta, kur sevi brīvi izpaust, atradās visdažādāko uzskatu cilvēkiem.
Kā nu bez politiķiem
Prieks, ka festivāla organizatori bija mācījušies no pagājušā gada ne pārāk veiksmīgās pieredzes, atļaujot savas teltis Cēsu pils parkā uzsliet arī politiskajām partijām. Šogad neko tādu neredzēju, taču pilnībā bez nopēluma organizatoriem izsprukt gan neizdevās. Pēc dažu cilvēku internetā saceltās ažiotāžas par to, ka festivālā „LAMPA", ko apmaksā uzņēmēji, piedalījās vairākas valsts pārvaldes iestādes (Valsts kanceleja, Lauku atbalsta dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs, Valsts darba inspekcija, Valsts policija, Latvijas valsts simtgades biroja Jauniešu rīcības komiteja, Investīciju un attīstības aģentūra, Nacionālie bruņotie spēki u.c.), līdz ar to ir pamats runāt par interešu konfliktu, sarosījās pat KNAB, solot šo situāciju izvērtēt. Gan festivāla organizatori, gan finansiālā atbalsta sniedzēji šajā faktā neko nosodāmu gan neskata. Tā, piemēram, lielākā privātā ieguldītāja festivāla rīkošanā „Swedbank" valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis argumentēja, ka festivāls „LAMPA" tiek veidots, lai dotu sabiedrības aktīvajai daļai iespēju praktizēt diskusijas un debašu prasmes, kuras tik ļoti nepieciešamas mūsu sabiedriskajos un politiskajos procesos. Bez privātā sektora atbalsta un līdzdalības Latvijā nevarētu notikt ļoti daudz svarīgu un valstisku notikumu. Šī diskusija par interešu konfliktu liekot arī uzdot jautājumus: „Vai tāpēc liegt prezidentam uzrunu no Operas skatuves un kultūras ministrei dalību dziesmu svētkos, jo tie kļuvuši iespējami, tikai pateicoties prāvam Latvijas uzņēmumu līdzfinansējumam?" Rīkotāji uzsver, ka sarunu festivāls „LAMPA" savā komunikācijā un sadarbībā ir atvērts ikvienam, aicinot indivīdus un organizācijas pieteikties dalībai „LAMPĀ". Tas neizslēdz arī KNAB.