Cesvaines lauku teritorijas zemnieku saimniecībā „Aronieši" nu jau aptuveni gadu ganās aitu ganāmpulks. Dzimtas īpašumā saimniekot uzsācis UĢIS STARŠINSKIS – apņēmīgais jaunietis sarunā ar „Staru" apliecina, ka nekad nav tiecies dzīvot pilsētā un jau sākotnēji bijis pārliecināts, ka būs starp retajiem jauniešiem, kas izvēlas savu nākotni saistīt ar darbošanos saimniecībā.
– Laukos man patīk, jo šeit viss ir daudz vienkāršāk un mierīgāk. Turklāt šeit ir dzimtas mājas, un visa apkārtējā lauku daba piesaista pie šīs vietas. Būtu žēl māju un īpašuma, ja tas viss ar laiku paliktu neapdzīvots un nekopts. To, ka vēlos šeit palikt, esmu zinājis vienmēr, un tuvākajos gados negrasos mainīt savus plānus, – atklāj zemnieku saimniecības „Aronieši" jaunais saimnieks Uģis Staršinskis.
No lauksaimniecības dzīvniekiem tieši aitas izvēlētas, jo ap māju bijis pietiekami daudz neapstrādātas zemes, ko pielāgot ganību platībām.
Uģis turpina: – Aitas ir no tiem dzīvniekiem, kam jāvelta salīdzinoši maz uzmanības – tās dzīvo savu dzīvi, ganās, un pietiek, ja ik dienas aizeju tās apraudzīt, ielikt sienu un ieliet ūdeni; visu laiku nav jābūt tām klāt.
Aitas iegādājām no Lubānas puses saimnieka Raita Meiera, kam pieder liels un kvalitatīvs ganāmpulks. Aitas neslimoja, un ar tām nebija nekādu sarežģījumu. Zināšanas par aitkopību pakāpeniski nāk pašas, papildus arī lasu un pētu aktuālo informāciju. Vecmamma, kas pati savulaik audzēja aitas, ik dienas piepalīdz it visā – gan darbos, gan ar padomu.
Esam pateicīgi par konsultācijām arī ganāmpulka pārraudzei Astrīdai Kozulei un vetārstam Raitim Krūmiņam, bet Jēkabam Bikšem – par palīdzību jautājumos, kas attiecas uz tehniku.
Pagaidām aitas peļņu nenes, notiek tikai investīcija, līdz attīstīsies ganāmpulks, tamdēļ kūtī turam nelielu cūkkopības saimniecību, kas finansē aitkopību.
Plānoju attīstīt aitu ganāmpulku, cik atļaus zeme un ganības. Ja izdosies iznomāt vēl kādu zemes platību, iespējams, ar laiku varētu paplašināties, klāt paņemot gaļas liellopus, taču vispirms jāsasniedz pašreizējais mērķis – ganāmpulks ar 100-150 aitām.
Šogad saimniecība kļuvusi bagātāka par sešiem jēriem: piedzimušas divas aitiņas un četri auni.
– Auniņus plānojam samainīt pret aitu mātēm. Ņemot vērā, ka esam maza saimniecība, kurā iespējams it visam pieiet dvēseliski, ganāmpulka vadoņa auna Bosika bērniem vārdus izvēlējāmies, katru jēru nosaucot tādā vārdā, kas atrodams tā dzimšanas dienas datuma kalendāra lapiņā. Tā nu mums ganāmpulkā ir Jurģis, Visvaldis, Bārbals, Ziedonis, Laine un Maija, un visiem dzimšanas dienas datumus varam noteikt, neskatoties dokumentos, – smaida saimnieks.
Saimniecībā darāmos darbus Uģis iespēju robežās paveic pats. – Esmu apciemojis bijušos kolhoza speciālistus, no viņiem iegūstot daudz zināšanu, kā uzpasēt tehniku, lai tā kalpotu ilgāk. Plānoju, palielinot ganāmpulku, palielināt arī saimniecības rīcībā esošo tehnikas vienību skaitu, jo izdevīgāk ir darīt visu pašam, nevis maksāt kādam citam par sniegto pakalpojumu. Šonedēļ, ja vien nelīs, ceram uzsākt siena pļaušanu, kas pēdējās nedēļās nebija iespējams. Laikam labākais pļaujas laiks bija Jāņos, taču kas gan varēja iedomāties, ka šogad Jāņos nelīs!
Vaicāts, vai paralēli darbam saimniecībā nodarbojas ar vēl kaut ko, Uģis Staršinskis neslēpj: – Pašlaik mācos Rīgas Tehniskajā koledžā un pēc tās absolvēšanas plānoju stāties kādā augstskolā, lai neklātienē apgūtu lauksaimniecību, jo šis diploms nākotnes mērķu sasniegšanai būs noderīgāks. Jāpiebilst, ka esmu arī Madonas novada fonda padomē, kur piedalos projektu izskatīšanā un gūstu vērtīgu pieredzi. Ar laiku vēlos iesniegt arī kādu savu projektu, lai gūtu finansējumu, jo neviens cits mums nepalīdzēs un mūsu vietā neko nedarīs, ja vien paši necīnīsimies. Bieži vien pat šķiet, ka valstij būtu vieglāk, ja mūsu nebūtu. Vienīgais atbalsts ir Eiropas Savienības finansējums, kas ļauj kaut ko iegādāties.
Pašlaik Uģis strādā arī algotu darbu Madonā – SIA „ENC Latvia", kur veic elektriķa pienākumus. Pēc tam, kad šajā darbā pavadīta gara diena, lauku darbi saimniecībā pie aitām esot labākais veids, kā atpūsties.
– Brīvajā laikā palīdzu kaimiņiem sagatavot auto folkreisam. Puiši cenšas, tāpēc palīdzu un atbalstu, cik vien spēju. Būtībā ar visiem tuvākajiem kaimiņiem mēģinu uzturēt labas attiecības, jo kas gan cits vajadzīgā brīdī palīdzēs, ja ne paši tuvākie. Zinu, ka viņi atbalstīs mani, ja vajadzēs kādu palīdzību, savukārt, ja palīdzēt vajag viņiem, to daru es. Būtībā ir diezgan smagi apzināties, ka laukos paliek arvien mazāk cilvēku, – aizdomājas Uģis. – Jauniešu tikpat kā nav, jo daļa ir devusies uz pilsētu vai ārzemēm, arī veco ļaužu paliek arvien mazāk.
Dažreiz nav, pat ko īsti pasaukt palīgā malku mežā piezāģēt – kooperējamies vienīgi ar kaimiņiem. Arī bijušos klasesbiedrus satieku tikai dažus – tos, kas biežāk uzturas Cesvainē.