Tikko krāšņi ar pateicību Dievam sv. Misē un prieku par padarīto koncertā nosvinēta Stirnienes pamatskolas 150 gadu jubileja.
Sapostās skolas telpas, tvanīgi smaržojošais parks, dziesmas, atmiņas un atkalredzēšanās prieks valdīja 25. jūnija pēcpusdienā. Ar lepnumu Stirniene var lūkoties uz savu skolu – vienu no pirmajām skolām Latgalē, kas dibināta pēc dzimtbūšanas atcelšanas 1866. gadā. Tā ir arī pirmā skola Vitebskas guberņā, kur 1869. gadā mācīties sāka arī meitenes. Dažādi laiki pārdzīvoti, dažādas varas un dažādi likteņi. Un tomēr – esam lepni par savējiem, kuri bijuši labi ļaudis un labu darījuši savai pusei, Latvijai un pasaulei. Lepojamies ar nacionālās atmodas dalībniekiem un veicinātājiem, ārstiem, skolotājiem, garīdzniekiem, cīnītājiem par Latvijas brīvību visos laikos, Lāčplēša ordeņa kavalieriem, māksliniekiem un mūziķiem, sportistiem, zemniekiem, kārtīgiem sava amata darītājiem.
Sākotnēji Stirnienes skola ir atradusies dažādās ēkās. Pirmā bija Rīgas lielceļa malā, kur tagad Aizkalniešu sādžas meža malā redzami tikai zemē iedubuši pamatu akmeņi un kārtīgās rindās stādītās lazdas. Seko otrās pakāpes pamatskola, paralēli skološanās notiek Pušmucānos, Brokās un Bernānos. 1939. gadā skolu pārceļ uz Stirnienes muižu. Seko karš, skolā ierīko hospitāli, atkāpjoties vācieši to uzspridzina. Atkal mācības notiek pielāgotās telpās trijās vietās, līdz 1949. gadā uz vecajiem pamatiem uzbūvē jauno skolas ēku un dažādās klasēs mācības uzsāk 246 bērni.
Kopš 1949. gada Stirnienes skolu jaunajās telpās beiguši 897 skolēni un aptuveni tikpat līdz tam. Izsniegti diplomi, un nosvinēti 67 izlaidumi. Daudzi absolventi atraduši savu mūža mīlestību starp skolasbiedriem un skolas kolēģiem – svinētas kāzas un kristības, mūžs nodzīvots kopā, tad svinētas sudraba, zelta un pat dimanta kāzas.
Sirds, kas nenoslēdzas sevī, aug un piepildās ar prieku. Tas ir viens no lielajiem dzīves noslēpumiem. Darot kaut ko citu labā, izrādās, vislielākais labums tiek pašiem – paraugoties uz grūtu, bet bagātu mūžu.
Stirnienes skolā strādājuši 22 skolas pārziņi un direktori – 15 kungi un 7 dāmas. Visilgāk nostrādājusi direktore Aina Grāmatniece – 24 gadus un 8 mēnešus. Mūsu vidū bija trīs kādreizējie skolas direktori Marija Pušmucāne, Jānis Stafeckis, Aina Grāmatniece un tagadējā skolas direktore Rita Pelša.
Pēc bērnības rotaļām dzimtajā sētā skola kļūst par otrajām mājām, no vecāku rokām bērns nonāk skolotāju gādībā. Un skolotājs dāvā katram bērnam zināšanas un prasmes, mīlestību un pacietību, rūpes un atbalstu, dāvā izglītības ceļasomu lielajai dzīvei. Kopš skolas dibināšanas līdz šim laikam Stirnienes pamatskolā strādājuši 170 skolotāji. Stirnienes skolā visilgāk nostrādājis skolotājs Jānis Stafeckis – 38 gadus. Šobrīd skolā jau 33 gadus strādā bijusī absolvente Valda Eiduka, kā arī ilggadējās pedagoģes Rita Pelša, Iveta Pauniņa un Anita Seile.
Paldies visiem, visiem, kas bija kopā skaistajā un lielajā Stirnienes skolas jubilejā, paldies visiem, kas atbalstīja un palīdzēja svētku tapšanā!
Bijām, esam un būsim mēs –
Stirnienes skanīgo zvanu mēles,
Pamāj ar dzeltenu lakatiņu,
Nosauc Stirnieni vārdā! (A. Rancāne „Stirnienes valsis")