„Laiks nestāv uz vietas!"- tāds bija jūnija beigās organizētās kādreizējās Madonas SPMK darbinieku tikšanās moto.
– Tieši tā – laiks iet uz priekšu, bet mūsu diemžēl paliek arvien mazāk, tāpēc arī izdomājām, ka jāsarīko bijušo darbinieku tikšanās – tik daudzus gadus taču esam kopā strādājuši, – tikšanās iemeslus atklāj Zigurds Rudzītis un Valērijs Kostusevičs. Zigurds Rudzītis bija pēdējais Madonas SPMK direktors līdz tās likvidēšanai 1997. gadā, bet Valērijs Kostusevičs ilgus gadus bija Madonas SPMK galvenais mehāniķis.
– Daudzi kontakti joprojām ir palikuši, atlika tikai piezvanīt. Tālāk jau cits citu informēja. Daudzi vēl arvien dzīvo tepat Madonā, tāpat Ērgļos un Jumurdā, kur bija Madonas SPMK 2. iecirknis, arī Varakļānos bija mūsu iecirknis. Ir cilvēki, ar ko tiekamies visai bieži, taču ar dažiem neesam tikušies jau gadiem – bija tā savādi izdzirdēt balsi telefonā, kur nu vēl satikt klātienē. Kopā sabraucām cilvēku piecpadsmit. Protams, gribējās kuplāku pulciņu, taču gadi iet, daudziem ir veselības problēmas, dažus diemžēl tā arī nesadabūjām rokā, taču prieks par katru, kurš atlika malā visu pārējo un atbrauca uz tikšanos. Tālākais tikšanās dalībnieks – kādreizējais Madonas SPM 1. iecirkņa darbu vadītājs Mārtiņš Dziedātājs – šoreiz bija mērojis ceļu no Rīgas. Atbrauca arī ērglēnieši, jumurdieši. Paldies viņiem! Raisījās atmiņas par kopīgi aizvadītajiem gadiem, dažādiem jautriem un ne tik jautriem atgadījumiem. Pārrunājām, kā kuram šobrīd klājas, un spriedām, ka arī turpmāk būtu jāatrod laiks šādām kopā sanākšanām, – atklāj tikšanās iniciatori.
– Madonas SPMK nodibinājām 1972. gada 1. martā, un nostrādāju tur līdz pat 1980. gadam, kad pārgāju darbā uz Madonas rajona izpildkomiteju par izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieku – rajona agrorūpnieciskās apvienības priekšnieku, – atceras viens no tikšanās dalībniekiem – pirmais Madonas SPMK priekšnieks Uldis Siliņš. – Sākotnēji uzņēmuma galvenais inženieris bija Roberts Zīmelis, kas mani pēc tam priekšnieka amatā nomainīja, Andrejs Gobiņš un Andrejs Pūce (viņi visi trīs bija ieradušies uz šo tikšanos un bija, ko kopīgi atcerēties no pašiem pirmsākumiem) tolaik bija darbu vadītāji. Prieks bija redzēt Aldi Zalpēteri, viņš joprojām tur mūsu kanti, ir saglabājis savu toreizējo profesiju un strādā Ērgļos elektrobūvniecības uzņēmumā, tāpat arī visus citus sabraukušos.
Madonas SPMK strādāja ne tikai Madonas rajonā, bet vēl astoņos, kur mūs piesaistīja kā apakšuzņēmējus. Esam savulaik piedalījušies putnu fermas celtniecībā Balvos, vienīgās liellopu fermas 800 galvām būvniecībā Zaubē un vēl citu lielu objektu būvniecībā. Mūsu pārziņā bija ārējie un iekšējie ūdensvadi, kanalizācija, iekārtu montāža, tajā skaitā siltumiekārtas, apkure, tāpat klētis, kaltes, ūdenstorņi, katlu mājas. Interesanti, ka mēs savulaik bijām kā tāds dzinējspēks celtniekiem, kuriem bija modē termiņus kavēt. Žēl, protams, ka 1997. gadā tas viss tika likvidēts, kaut daudzviet tomēr uzņēmums turpināja pastāvēt.
Jautāts par tikšanos, Uldis Siliņš neslēpj, ka bijis daudz sirsnīgu un aizkustinošu mirkļu. – Ar dažiem nebiju ticies gadiem ilgi, vien jubilejās esam sazvanījušies. Tagad skatāmies viens uz otru: „Uldi, tas esi tu!" „Jā, es!" Nu jauki, ka sarīkota šāda tikšanās. Tikai žēl, ka daudzu cilvēku, kuri augstu turēja mūsu uzņēmuma godu, vairs nav mūsu vidū. Diemžēl laiks iet! Man arī pašam gadi mazumā neiet (smejas), bet es vēl joprojām turpinu rūpēties par savu zemnieku saimniecību, tāpat savas Madonas mājas apkārtni. Darbs jau mūs visus uztur. Bet par tikšanos paldies, un cerams, ka nebūs pirmā un vienīgā reize. Tikai gribētos, lai par spīti laika plūdumam mūsu rindas neietu mazumā un mēs varētu sameklēt arī tos, līdz kuriem šoreiz ziņa neaizgāja.