Nekādi vēji un vētras nespēja atturēt republikas senioru koru svētku dalībnieku ierašanos 18. jūnijā Tukuma Durbes estrādē no visiem novadiem.
Vīru koris gan bija tikai viens, jo diemžēl vīru kori šobrīd nav modē, – "Baltie bērzi". Bet 28 jaukto koru dalībnieku vidū bija arī Madonas kultūras nama "Mantojuma" un Cesvaines novada "Viršu" dziedātāji, bet 12 sieviešu koru vidū – Lubānas novada "Noskaņa". Pašiem tukumniekiem tie bija kā otrie dziesmu svētki, jo svētku programmā tika iekļauti 5 novada kori un 6 bērnu deju kolektīvi. Koncerts sākās pēcpusdienā, kad lielais vējš bija pierimis un bufešu aprīkojumi "negāja pa gaisu". Jau trīs stundas ātrāk Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Mazā Ģilde" koklētāju ansambļa "Kokļu klubs" koncerts notika Tukuma ev. luteriskajā baznīcā. Bet svētki estrādē sākās ar Ivara Fībiga dziesmas "Ir tāda pilsēta" pirmatskaņojumu. Svētku atklāšanas runu teica domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Volfs. Pēc kopīgi nodziedātās Latvijas valsts himnas sekoja koncerts pāris stundu garumā ar 18 dziesmām un 5 dejām starplaikos. Latviešu tautas dziesmas Jāņa Veismaņa apdarē "Jūriņ prasa…" diriģēšana bija uzticēta "Mantojuma" diriģentei Inārai Stepānei. Svētku noskaņojumu senioriem nedaudz sabojāja organizatoru "nepiedomāšana". Jau trešdienas "Latvijas Avīzes" numurā to pamatoti uzsvēra Jānis Pakārklis no Rīgas: "Dziedātājiem estrādē uz skatuves nebija kur apsēsties – tikai betona pakāpieni, tāpēc daļa veco cilvēku palika starp skatītājiem. Vai kādreiz rīkotājiem nevajadzētu par to padomāt?" Jā – varbūt svētku režisoram Mārtiņam Počam, kā arī koru virsdiriģentam Romānam Vanagam, koru mākslinieciskajiem vadītājiem Daigai Galejai un Bruno Cabulim. Bet svētku programmu teicami vadīja republikā pazīstamie Sandra Glāzupa un Gunārs Jākobsons, programmas pavadījumu – Kristapa Krievkalna grupa.
Pārnakšņojuši skaistā Tukuma pilsētas viesnīcā, kora "Mantojums" dziedātāju kolektīvs nolēma otrā dienā izmantot iespēju paceļot Tukuma un Jūrmalas apkārtnē. Vispirms gan rīta pastaigā pa pilsētu viņi pēkšņi atradās pie sētas ar uzrakstu "Salmu muzejs" un bija lielā sajūsmā par vadītājas stāstīto un rādīto – dzīvnieku, putnu, pasaku tēlu un cilvēku veidojumiem no salmu materiāla. Vēlāk – ceļu būves tehnikas, seno braucamrīku un saimniecības lietu apskate Šlokenbekas muižas teritorijā. Tālāk ceļš veda uz Valguma "Baskāju taku", par kuru visi bija sajūsmā. Tika mērotas vairāku kilometru garumā arī Ķemeru takas ar noslēgumu vēl pavēsajos Rīgas līča ūdeņos Ragaciemā.
Visu vizināto vārdā pateicība autobusa šoferim Andim Lauvam, kam gan arī pēc šā garā divu dienu brauciena nākamajā rītā bija jādodas uz darbu.