Buholtu ģimene Liezēres pagastā nodarbojas ar lopkopību. Salīdzinoši nelielajā saimniecībā tiek audzētas govis un nodots piens.
Šīs ģimenes stāsts ir īpašs. Tas, ka viņi turpina nodarboties ar lopkopību, turēt govis un nodot pienu, ir liels panākums. Pirms gada ģimenei nodega pie mājas esošā kūts, ēka, kurā paredzēts atrasties govīm. Ugunsnelaimes cēlonis – žurkas pārgrauzušas instalācijas vadus, līdz ar to izcēlās ugunsgrēks, kas ģimenei lika saskarties ar vairākām grūtībām. Tomēr – par spīti tam – nekas nav apstājies, Buholtu saime turpina darboties tālāk un darīt to, kas iesākts.
"Dzintaru" mājas saimniece Mārīte Buholte atzīst, ka nav viegli būt lopkopim mūsdienās. Šobrīd ģimenei piederošās govis par attiecīgu īres samaksu tiek izmitinātas netālu esošajā kaimiņu fermā. Saimniecībā ir deviņpadsmit slaucamu govju, taču skaits drīzumā diemžēl var sarukt. Mārīte atzīst, ka naudas grūtību dēļ, lai segtu kādu pakalpojumu vai iegādātos kaut ko, kas nepieciešams saimniecībai, ik pēc laika kāds dzīvnieks diemžēl jāaizved.
Saimniecībā strādā viens algots darbinieks, jo, kā atzīst saimniece, vienai nav viegli izdarīt visus ikdienas darbus. Lai arī varētu šķist, ka to nav tik daudz, laukos darbi atrodas vienmēr. Ģimenē, lai pelnītu iztiku, cītīgi strādā visi. Ģimene darbojas kā vienots mehānisms, lai saimniecība "turētos virs ūdens". Alvis, Mārītes dēls, kas ir viens no lielākajiem balstiem un darba darītājiem saimniecībā, vēl papildus strādā autoservisā. Ģimene apzinās, ka nav tādas iespējas, kā kaut ko atlikt, neizdarīt. Katru dienu, pārradies no darba, Alvis turpina strādāt otrā darbā – mājās, kur ir nepieciešamība pievest govīm pārtiku, labot traktoru vai darīt citas lietas, kas tobrīd vajadzīgas. Mārīte saka – lai arī darba ir daudz un tas nav viegls, neviens no ģimenes sev algu samaksāt nevar atļauties. Saimniece joko – sanāk tā, ka tas ģimenei ir dārgs hobijs.
Svarīgākais jautājums, ikdienā darbojoties ar saimniecības lietām, ir finanses. No savām govīm iegūto pienu ģimene nodod SIA "Jēkabpils piena kombināts". Par litru piena tiek saņemti apmēram 13-14 eirocentu, kas salīdzinoši ar to, par kādu cenu piens tiek pārdots, ir samērā simboliski. Saimniece atzīst, ka tas, kas biedē visvairāk – dzirdēts, ka kombināts plāno piena cenas vēl samazināt. Neraugoties uz prognozēm, izdevumi par barību govīm aug. Pirms kāda laika par miltiem saimniece samaksājusi 270 eiro par tonnu, tagad par jauno kravu tie jau bijuši vairāk nekā 300 eiro. Lai saimniecība virzītos uz priekšu, pirms pāris gadiem iegādāts traktors, kā arī ierīce skābbarības rulonu gatavošanai. Par to ir jāmaksā līzings. Un, lai gan ģimene ļoti vēlētos jau tagad uzcelt pietiekami lielu kūti savām govīm, tam ir vajadzīgs projekts, kura izveidei arī nepieciešama liela naudas summa. Nav svarīgi, vai saimniecībā ir 20 vai 200 govju, problēmas saimniekam ir vienas un tās pašas. Ģimene atzīst, ka vislabākie laiki bijuši tikko pēc eiro ieviešanas – par litru maksāti 30 centu, ar to pilnībā pieticis, lai varētu teikt, ka naudas ir pietiekami.
Tas, kas, dzīvojot laukos, ir liels pluss – iespēja pašiem sev izaudzēt pārtiku. Var izaudzēt gan dārzeņus, gan augļus ģimenes galdam, arī par gaļu nav jāuztraucas, jo – kā smejas saimniece – kūtī tās ir pietiekami.
Saimniece neslēpj, ka visā ikdienā viņu saimniecības darbībā reti kas ir iepriecinošs. Īpaši atskatoties uz to, kādi ir ieguvumi un kādi – zaudējumi. Lai arī brīžiem gribas nolaist rokas un padoties, tomēr katru reizi tiek rasts spēks, lai turpinātu iesākto, lai cīnītos un nepadotos. Neraugoties uz to, ka ģimene pārdzīvojusi daudz sitienu no dzīves, kopā turoties, var pārvarēt visu, un – kā viedi atzīst saimniece – latvietis ir pacietīgs. Saimniece nenokar galvu un cer, ka arī zemniekiem paspīdēs kāds gaišs stars. Šobrīd darbs, kas jādara savā saimniecībā, nebūt nav viegls ne fiziskā, ne garīgā ziņā. Cīnoties ar problēmām un to, ka katrs zemnieka solis tiek kontrolēts, samaksa ir netaisnīga. Šis ceļš ir izvēle, kuru savā dzīvē sāk veikt arvien mazāks skaits cilvēku. Tādēļ vēl jo vairāk ir vērts novērtēt un cienīt tos, kas cīnās un to dara.