Tie, kas seko līdzi Madonas novada pašvaldības domes sēžu darba kārtībai, pamanīja, ka 30. jūnija sēdes darba kārtībā bija iekļauts jautājums par Madonas novada pašvaldības ētikas kodeksa un ētikas komisijas nolikuma apstiprināšanu.
Iniciatīva par to, ka pašvaldībai nepieciešams ētikas kodekss, nāca no deputātes Jeuženijas Adamovičas, kura šā gada aprīļa beigās pašvaldībā vērsās ar iesniegumu, ko bija parakstījuši arī divi viņas kolēģi – Antra Gotlaufa un Modris Zomerovskis.
Vēršas pašvaldībā
Iesniegumā tika norādīts, ka sakarā ar to, ka vairākkārt gan domes sēdēs, gan publiskajās sanāksmēs no domes deputātu un domei pakļauto darbinieku puses ir izskanējuši nekorekti un nepieļaujami izteikumi un apvainojumi, vērsti gan uz deputātiem, gan uz domes darbiniekiem, bet sēdes/sanāksmes vadītājs nav izmantojis nedz savas tiesības, nedz pienākumu to novērst un turpmāk nepieļaut, tā autore lūdz uzdot domes juridiskajai nodaļai izstrādāt ētikas kodeksu, ko dome varētu apstiprināt. Iesniegumā arī minēts, ka šādu goda kodeksu, kas attiektos gan uz domes deputātiem, gan domei pakļautajiem darbiniekiem, vajadzēja pieņemt jau sen. Tas disciplinētu domes deputātus un darbiniekus kā darbā, tā ārpus darba laika, un nebūtu jāpiedzīvo nepamatoti un negodīgi apvainojumi.
Attieksies uz deputātiem un pašvaldības darbiniekiem
Vaicāta, kas viņu pamudināja vērsties pašvaldībā ar šādu iesniegumu, Jeuženija Adamoviča „Staram" minēja, ka ideja par ētikas kodeksu nav jauna.
– Kad šis domes sasaukums tikko uzsāka savu darbu, atminoties tos aizskarošos un nicinošos teicienus, kas priekšvēlēšanu laikā tika vērsti gan pret mani, gan pret vēlētājiem, kas atdeva balsis par mūsu sarakstu, lūdzu konkrēto pašvaldības darbinieku, kurš tos internetā bija izplatījis, atvainoties, taču man tika norādīts, ka domes rīcībā nav instrumentu, kas ļautu darbiniekam aizrādīt, kur nu vēl likt atvainoties. Pēc šī gadījuma nekāda rīcība nesekoja. Pēdējā laikā saistībā ar pilsētas izglītības iestāžu reformu domes sēdēs un ne tikai tajās šoreiz jau deputāti deputātiem velta nepieņemamus izteicienus, kam cilvēku savstarpējā saskarsmē, kur nu vēl pie pašvaldības domes galda, nav jāizskan, – par iemesliem, kas viņu mudināja atkārtoti rosināt jautājumu par ētikas kodeksa izstrādi un apstiprināšanu, pastāstīja Jeuženija Adamoviča, piemetinot, ka šādas situācijas domes sēdēs nav retums.
Viņas kolēģe Antra Gotlaufa neslēpa, ka šādu situāciju risināšanā pie domes galda aktīvāka loma būtu jāuzņemas sēdes vadītājam, kas visbiežāk ir domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters.
– Sēdes vadītājs nedrīkst ignorēt šādus izteikumus. Es neuzstāju, ka acumirklī jāpieprasa atvainošanās, taču vismaz aizrādīt, ka nekorekti izteikumi un personiski apvainojumi nav pieļaujami, ir nepieciešams, – piebilda Antra Gotlaufa.
Viņa arī uzsvēra, ka ētikas kodekss attiecas ne tikai uz domes deputātiem, bet arī pašvaldības sistēmā strādājošajiem. Tā kā arī šie cilvēki veido novada kopējo tēlu, ir svarīgi, lai viņu saskarsme ar iedzīvotājiem un novada viesiem būtu korekta, kas, saskaņā ar Antras Gotlaufas teikto, ne vienmēr tā esot. Jeuženija Adamoviča minēja, ka šajā jautājumā visvairāk sūdzību no iedzīvotājiem tiek saņemts par komunikāciju ar pašvaldības iestāžu darbiniekiem.
– Neatkarīgi no tā, vai konkrētais cilvēks patīk vai nepatīk, ir jāievēro pieklājības normas, taču, ja jau mēs domē nespējam to ievērot, ko var prasīt no iestāžu darbiniekiem? – retoriski vaicāja Jeuženija Adamoviča.
Abas deputātes skaidroja, ka ētikas kodekss vairāk nepieciešams pašu deputātu un darbinieku zināšanai un disciplinēšanai, nevis tādēļ, lai pret kādu vērstos ar represīvām metodēm.
– Ja kādu esi aizvainojis – atvainojies, komunicē pieklājīgi, normāli saģērbies, ejot uz darbu – tās nav nekādas pārcilvēciskas normas, kas jāievēro, – sacīja iesnieguma autore.
Vēl jāpieslīpē
Jautājumu par ētikas kodeksu dome sāka izskatīt 21. jūnija finanšu un attīstības komitejas sēdē, un uz 30. jūnija sēdi pašvaldības juridiskās nodaļas juriste Gerda Audže bija sagatavojusi ētikas kodeksa gala variantu.
– Komisijas sēdē deputāti izteica priekšlikumu, ka kodeksā būtu jānodala deputātu un darbinieku ētikas un uzvedības pamatprincipi, kā arī jāprecizē pārkāpumu izvērtēšana. Ja darbinieku gadījumā izvērtēšanu veic pašvaldības izpilddirektors, deputātu gadījumā šos jautājumus varētu skatīt īpaši izveidota ētikas komisija saskaņā ar tās nolikumu, – sēdē pie deputātiem vērsās Gerda Audže.
Viņas sagatavotais ētikas kodekss netika uzņemts viennozīmīgi. Deputāts Andris Sakne kodeksa pieņemšanas gadījumā izteica līdzjūtību domes deputātiem, reizē arī sev, jo deputātiem pienākumu ir vairāk nekā darbiniekiem. Viņš norādīja, ka noteikti balsos pret sagatavoto kodeksa variantu.
Savukārt deputāts Valentīns Rakstiņš minēja, ka par ētikas kodeksu nebalsos vispār, jo uzskata, ka šis nav piemērots laiks tā pieņemšanai.
– Ētikas kodeksu vajadzēja pieņemt, domes sasaukumam sākot darbu, tad šāda rīcība būtu loģiska, nevis tagad, kad esam jau trīs gadus nostrādājuši. Viens deputāta pienākumus pilda septiņus gadus, cits – deviņpadsmit, bet vēl kāds – tikai divus. Ar šādu rīcību mēs kļūstam smieklīgi. Vēlos arī atkārtot, ka deputāta darbs nav staigāšana uz baznīcu, kur Dievs visu piedod. Man ir vēlētāju dots mandāts, un es teikšu visu, ko uzskatu par pareizu. Šī nav tā vieta, kur smaidīt un visu paturēt pie sevis, – sacīja Valentīns Rakstiņš, kuram nereti domes sēdēs ir vienas no visasākajām vārdu apmaiņām ar citiem kolēģiem.
Jeuženija Adamoviča viņam oponēja, ka priekšlikums par ētikas kodeksa izstrādi nāca jau pašā domes sasaukuma darba sākumposmā, taču tas palika bez ievērības.
– Elementāriem noteikumiem, kas jāievēro gan darbiniekiem, gan deputātiem, ir jābūt. Šādi kodeksi ir gan Saeimā, gan daudzās citās Latvijas pašvaldībās, un tur to neviens neuztver par kaut ko ārkārtēju vai pārsteidzošu. Man nešķiet, ka nosaukt otru par zagli ir pieņemama rīcība. Saprotu, ka kāds, arī nolamāts ar lamuvārdiem, to neuztvers personīgi, taču visi cilvēki nav vienādi. Vai tiešām pieņemt ētikas kodeksu, kurā būtu atrunāts tas, kā deputātiem un darbiniekiem jāuzvedas, ir kaut kas neiespējams? – vaicāja Jeuženija Adamoviča.
Kopējais deputātu noskaņojums domes sēdē ļāva noprast, ka ideja lielākoties tiek atbalstīta, taču sagatavotā ētikas kodeksa redakcija ir pārāk plaša un smagnēja, tādēļ domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters aicināja pašvaldības juridisko nodaļu gala dokumentu vēl pieslīpēt, lai tajā nebūtu neviena diskutējuma un brīvi interpretējama formulējuma, un pie šī jautājuma atgriezties jau kādā no tuvākajām domes sēdēm. Šādam risinājumam piekrita arī iesnieguma autores.