Vakar Madonas novada domes sēdē tika lemts par Madonas novada pašvaldības ētikas kodeksa un ētikas komisijas nolikuma apstiprināšanu. Viedokli, kā vērtē šāda dokumenta izstrādi, lūdzu izteikt Mārcienas pagasta pārvaldes vadītāju Ināru Mālnieci un Cesvaines novada domes priekšsēdētāju Vilni Špatu.
Vajadzīgs arī kāds asāks vārds
– Var jau atrunāt un pieņemt visu ko, ņemot vērā, ka tagad, kā ir izteikusies rakstniece Nora Ikstena, ir modē kasīties „ap kārpām un skapjiem", – uzsver Ināra Mālniece. – Bet, manuprāt, mēs ar to politkorektumu nēsājamies drusku par daudz. Galu galā savu reizi vajadzīgs arī kāds tiešāks, asāks vārds un izteiciens, tāpēc, kā saka, neviens nav nomiris. Taču, ja tagad katru neliterāru vārdu jau kvalificē kā morālo vardarbību, kad var iestāties pat tiesiskas sekas, tad savās prasībās tomēr aizejam nedaudz par tālu. Diskusijās par jebkuru jautājumu var izskanēt ļoti dažādi, bieži vien diametrāli pretēji viedokļi. Taču tas ir katra personīgās ētikas jautājums, ko, paužot savu pārliecību, var atļauties attiecībā pret saviem kolēģiem. Tas ir arī atkarīgs no katra intelekta līmeņa. Bet vai tāpēc ir jāsacer kāds īpašs normatīvais akts, par to es neesmu pārliecināta.
Vairāk no cilvēka dabas
– Iespējams, tāds kodekss ir arī vajadzīgs, bet mēs Cesvaines novada pašvaldībā pagaidām par to neesam ne domājuši, ne arī diskutējuši. Risinot problēmas un paužot savu viedokli, cenšamies cits citam neuzbrukt. Varbūt arī kādu reizi tas neizdodas, jo cilvēki pēc rakstura taču ir ļoti dažādi, – atzīmē Vilnis Špats. – Un tas, vai par lietas būtību cīnās, neuzbrūkot un personīgi neaizvainojot otru, vairāk ir atkarīgs no cilvēka dabas. Bet reizēm ir nepieciešams runāt arī ļoti tieši un konkrēti, lai lietu virzība notiktu vispār.
Viņš arī atzīst, ka dažkārt diskusijās cilvēks aizsvilstas tik ļoti, ka nekāds ētikas kodekss tur nelīdzēs: – Es zinu, ka, piemēram, „Vienotībai" ir gan ētikas kodekss, gan ētikas komisija. Bet vai tas ko dod? Tikai sarežģī visas lietas. Es vairāk esmu par to, ka būtu jāiziet kursi, un gan jau kādai daļai kaut kas no dzirdētā aizķertos.
Deputāti gan ir vēlēti un cits citam nav pakļauti, tāpēc, paužot savu viedokli, var atļauties nedomāt par sekām, un vēl piesaukt, ka aizstāv savas vēlētāju grupas intereses, kaut gan īstenībā vēlētāju grupā par to, kas tiek lemts, nekad nav ne runāts, ne diskutēts.
Turpretī darba kolektīvos, protams, ir jābūt subordinācijai un iestādes vadītājs ir jārespektē. Ja darbinieks to nedara un, kā saka, nepārtraukti vadītājam brauc virsū, agri vai vēlu viss beigsies ar lielu kašķi. To neatrisinot, vienam kaut kad būs arī jāaiziet.
Taču, ja Madonas novada pašvaldība ir nonākusi līdz ētikas kodeksam, tad tā ir daudz darbu padarījusi. Lai viņiem veicas arī turpmāk!