Šodien, 1. jūlijā, aprit ceturtdaļgadsimts kopš dienas, kad Latgalē darbu uzsāka „Latgales Televīzijas Sabiedrība".
Toreiz – 90. gadu sākumā – sapnis par savu televīziju bija gan ambiciozs, gan pārdrošs, bet neviens tomēr neuzdrošinājās apšaubīt pārliecību, ar kādu TV veidošanu ārpus Rīgas tolaik ar savu komandu uzsāka rīdzinieks Uldis Dvinskis (TV režisora diploms Sanktpēterburgas Teātra, mūzikas un kino akadēmijā).
Viņš spēja pārliecināt un aizraut vēl daudzus citus, kuri kopumā bijām gandrīz vai 100. Dvinskis spēja uzrunāt arī 12 pilsētu un rajona pašvaldību vadītājus, uzņēmējus, kas kļuva par LTS dibinātājiem.
LTS zīmols, protams, bija ziņas, kas aizņēma lielāko TV ētera laiku un resursus. Pirmie ziņu raidījumi par Austrumlatvijā notiekošo parādījās 1991. gada augustā. 1993. gada janvārī LTS ziņām bija atvēlēts patstāvīgs raidlaiks Latvijas Televīzijas 2. programmā, un reportāžas par norisēm Austrumlatvijā 30 minūšu garumā varēja skatīties ik darbdienas vakaru. 1996. gadā Rēzeknē tika izveidota jauna, moderna studija. Ik mēnesi tur kopā tika pulcēti korespondenti no 10 rajoniem, lai analizētu paveikto, mācītos un domātu par attīstību.
No 1991. līdz 2001. gadam „Latgales Televīzijas Sabiedrībā" kopā ar operatoru Imantu Pulk¬steni par Madonas rajona korespondenti iznāca strādāt man. Labi atceros laiku, kā sākām. Nesen to pastarpināti atgādināja informācija par Lazdonas baznīcu, kur altārī pēc Daigas Simsones gleznotā darba nu atkal ielikta jauna altāra glezna. Tā ir baznīcas pirmā vēsturiskā 1867. gadā nezināma autora Diseldorfā (Vācija) gleznotā altārglezna „Kristus pie krusta". Savulaik tā tika sabojāta, tad atjaunota, 1970. gadu sākumā atkal sabojāta. 1974. gadā madonietis Jānis Zostiņš izgatavoja gleznas kopiju, kas altārī atradās līdz 1992. gadam, kad nezināmi vandaļi to atkal sabojāja – gleznu daļēji izgrieza no rāmja un nozaga. Madonas korespondentu veidotais sižets par šo faktu nākamajā dienā pēc notikušā tika parādīts gan LTS ziņu pārraidē, gan „Panorāmā".
Darbojoties televīzijā, kādreiz iznāca saskarties arī ar jautājumu – Madona taču ir Vidzemē, bet jūs strādājat Latgales kompānijā. Ko darīsi, ja Vidzemes televīzijas tolaik vēl nebija… Nebija arī digitālo videokameru, ar ko ikviens varētu filmēt sev apkārt notiekošo.
Interesanti, ka LTS ziņas par notikumiem 10 Latvijas rajonos 90. gadu vidū skatījās vairāk nekā 100 tūkstoši skatītāju. Turklāt vienlīdz liela auditorija tām bija gan Latgalē, gan Vidzemē, gan arī Kurzemē.