Pirms nedēļas Ministru kabineta komiteja (MKK) pieņēma lēmumu obligāto suņu čipošanas ieviešanas termiņu pārcelt no šā gada 1. jūlija uz nākamā gada 1. janvāri, nosakot, ka to varēs veikt arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori. Savukārt Ministru kabinets (MK) par nedēļu atlika lēmuma pieņemšanu, šo jautājumu valdībā skatot tikai vakar, kad pēc vecās kārtības līdz obligātā termiņa – 1. jūlijs – stāšanās spēkā atlikušas vien dažas dienas.
MKK sēdē aizvadītajā nedēļā tika pausts – saņemtas ziņas, ka sabiedrībā ir cilvēki, kuri nevar atļauties 15 eiro maksājumu par suņu čipošanu, tāpēc pastāvot iespēja, ka noteikumos noteiktā prasība reģistrēt suni varētu netikt pildīta, kā arī palielinātos pamesto dzīvnieku skaits. Līdz ar to būtu nepieciešams izstrādāt atbalsta mehānismu. Uz to gan tika atbildēts, ka suns ir ekskluzīva lieta un ja vienreiz par tā čipošanu nevar atļauties veikt 15 eiro samaksu, kā gan iespējams dzīvnieku uzturēt.
Tomēr, lai atvieglotu finansiālo slogu suņu īpašniekiem, kuru finansiālās iespējas ir ierobežotas, MKK atbalstīja sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu, kas obligātās suņu apzīmēšanas ar mikroshēmu un reģistrācijas datu centra datubāzē termiņu pagarina par pusgadu.
Tāpat MKK lēma paplašināt to personu loku, kurām atļauta suņu apzīmēšana un reģistrācija, un, lai samazinātu ar suņu apzīmēšanu un reģistrāciju saistītās izmaksas, tiks izdarīti grozījumi Veterinārmedicīnas likumā, nosakot, ka Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori vai pilnvaroti veterinārārsti, kā arī apmācītas personas, kurām ir līgums ar dzīvnieku patversmi, varēs nodarboties ar suņu apzīmēšanu un reģistrāciju datu centra datubāzē.
Vakar notikušajā MK sēdē izskanēja dažādi, tai skaitā arī pretrunīgi, viedokļi. Tomēr MK vienojās un atbalstīja suņu obligātās čipošanas termiņa pagarināšanu par pusgadu, kā arī konceptuāli atļāva to veikt arī apmācītiem PVD inspektoriem.
MK sēdē nebija iebildumu par to, ka termiņu nepieciešams par pusgadu pagarināt, pat vairāk – tika uzdots jautājums, vai pusgada laikā varēs paspēt reģistrēt visus Latvijas suņus. Taču norisinājās diskusija par to, vai čipošanu atļaut veikt arī PVD inspektoriem vai pilnvarot tikai veterinārārstus. Mērķis šādai rīcībai būtu samazināt izmaksas laukos dzīvojošajiem. PVD pārstāve MK sēdē norādīja, ka viena suņa čipošana varētu izmaksāt aptuveni 15 eiro.
Vairāku organizāciju pārstāves MK sēdē iebilda pret čipošanas funkcijas uzticēšanu PVD, norādot, ka PVD ir kontroles institūcija, nevis izpildvara.
Uz to gan sēdes vadītāja, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atbildēja, ka visi lēmumi, kas tiek pieņemti MK, ir politiskas dabas un ka viņa nesaredz iemeslus, lai PVD nevarētu uzticēt vienreizēju funkciju veikt čipošanu. Viņa arī atgādināja, ka mērķis ir samazināt izmaksas un atvieglot procesu iedzīvotājiem.
MK sēdē skatītie grozījumi vēl jāapstiprina. Pašlaik joprojām spēkā ir noteikumi, ka sešu mēnešu vecumu sasniegušu suņu īpašniekiem līdz 2016. gada 1. jūlijam jānodrošina, lai sunim tiktu implantēta mikroshēma un tas tiktu reģistrēts Lauksaimniecības datu centra datubāzē. Jāpiebilst, ka jau šobrīd spēkā ir prasība suņa īpašniekam nodrošināt, lai sunim tiktu implantēta mikroshēma un tas tiktu reģistrēts datubāzē līdz sešu mēnešu vecuma sasniegšanai. Tātad, ja ģimenē ienācis kucēns (līdz sešu mēnešu vecumam), tam jau šobrīd jābūt čipotam un reģistrētam.