Ieskandinot gada latviskākos svētkus Jāņus, Sarkaņu pagastā aizvadītās nedēļas nogalē norisinājās tradicionālās mākslas meistarklases profesionālu pasniedzēju vadībā. Dalībniekiem bija iespēja iegūt zināšanas un prasmes keramikā, dabas materiālu rotu un dekoru izgatavošanā, iepazīt latviskās zīmes un izzināt kokgriešanas noslēpumus, iegūt pamatprasmes kokles, vijoles un stabules spēlē, tradicionālajā dziedāšanā, kā arī materiālu vākšanā un digitalizēšanā.
Projekts tika īstenots ar Sarkaņu pagasta pārvaldes un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Projekta autore, Sarkaņu pagasta folkloras kopas „Libe" vadītāja Madara Grudule pastāsta, kā tapusi šāda ideja: – Manā bērnībā mamma vasarās organizēja nometni bērniem „Senie amati Aiviekstes novadā". Atmiņā tas palicis kā ļoti interesants un vērtīgi pavadīts laiks, tāpēc gribējās kaut ko līdzīgu. Doma par tradicionālās mākslas meistarklasēm uznāca pamazām – ka varētu vairāk pabūt kopā, kaut ko jaunu patrenēties, iepazīt. Sasaistījām to arī ar Jāņu laiku, kad godā tiek celtas latviskās tradīcijas; tā tapa projekts.
Visu sestdienu un svētdienu Sarkaņu amatu mājā bija manāma rosība. Sestdien dalībnieki pulcējās uz kokgriešanas un latvisko zīmju meistarklasi Ģirta Ozola vadībā, Valentīna Gailīte ierādīja, kā no dabas veltēm izgatavot rotas un dekorus. Praktisko digitalizēšanas un arhivēšanas meistarklasi pasniedza Aigars Cepītis, Māra Karlsona vadībā tika apgūta keramika un izgatavoti māla svilpaunieki. Vakarā Biksēres estrādē tika rīkots rotaļu, sadziedāšanās un danču vakars. Savukārt svētdiena aizritēja muzikālā gaisotnē –
Aivars Zariņš pasniedza kokles spēles pamatus, Madara Grudule iepazīstināja ar vijoles un stabules spēli, bet Ingrīdas Grudules vadībā tika apgūta tradicionālā dziedāšana.
– Kopumā meistarklases apmeklēja ap 50 cilvēku, vairāk pārstāvēti bija bērni. Viņi grib darboties radoši, izmēģināt kaut ko jaunu, savukārt pieaugušie nereti tā nepadomā par sevi un vērtīgi pavadītu brīvo laiku, – secina Madara Grudule.
Visvairāk apmeklētāju bijis keramikas nodarbībā, dabas rotu izgatavošanā un rotaļu un danču vakarā – to apmeklēja arī cilvēki, kuri iepriekš nekad nav bijuši folkloras kopas pasākumos.
Zīmīga tieši Jāņu laikam bija rotu un dekoru darināšana no dabas materiāliem. Ļaujot brīvu vaļu fantāzijai, tapa kaklarotas, jostas, vainagi, rokassprādzes un pat tauriņš puišiem no pļavā salasāmiem ziediem, augiem. – Izgatavot rotas un dekorus no dabas materiāliem ir ļoti vienkārši, tas ir pa spēkam jebkuram. Augu materiāls šobrīd ir plašs un pieejams katram. Nepieciešama tikai līme, lentīte vai stieplīte, pie kā ziediņus stiprināt. Radoši darbojoties, ziedu rotiņa, vainadziņš var būt kā moderna alternatīva tradicionālajam Līgo vainagam. Protams, tas nebūs ilgam laikam – tieši tam vienam vakaram, – pauž Valentīna Gailīte. Ja kāds vēlas iemēģināt savu roku ziedu rotu gatavošanā, meistare ieteic iegādāties speciālo ziedu līmi, taču var izlīdzēties arī ar parasto momentlīmi, smilgas var līmēt ar karstās līmes pistoli.
Jautāta, kas visvairāk paticis no tradicionālās mākslas meistarklasēm, Žanna Pērkone atbild: – Ļoti patika svilpaunieku izgatavošana un kokles spēles apgūšana. Iepriekš nekad šo instrumentu nebiju pat turējusi rokās, bet meistarklasē viss sanāca, beigās jau mācējām nospēlēt dziesmas fragmentu. Tagad apsveru domu iegādāties savu kokli. Žēl, ka šis un līdzīgi pasākumi ir maz apmeklēti, cilvēki no malas tos nepamana. Tas tiešām ir tā vērts – nesēdēt mājās pie ierastā televizora un interneta, bet gan iepazīt kaut ko citu. Iespējams, tas ir latviešiem piemītošais slinkums, ka Madonā un Biksērē uz folkloras, tradīciju pasākumiem atnāk maz cilvēku. Katrā ziņā mēs ar meitām Keitu un Megiju esam iesaistījušās folkloras dzīvē, lai atkal godā celtu latviskās tradīcijas.
Arī dalībniecei Līgai Cepītei visvairāk patikusi svilpaunieku izgatavošana: – Vispār tas bija diezgan grūti, viegli nebija, jo svilpaunieki ir tāda smalka padarīšana. Tas ir rūpīgi jāizgatavo, jāapdedzina, lai svilpaunieks arī skanētu. Man tas izdevās, par ko prieks. Ļoti interesantas un noderīgas bija arī pārējās meistarklašu nodarbības. Ikdienā es neesmu iekšā šajā folkloras dzīvē, bet varbūt pat vajadzētu. Gribas atgriezties pie tā dabiskā – latviskā.
Tūlīt būs klāt gada latviskākie svētki – Līgo vakars, Jāņi. Kā tos „pareizāk" svinēt? – Jāņos noteikti vajag padziedāt, uzpīt vainagu, pārlekt pāri ugunskuram, pazīlēt. Šis ir tāds cerēšanās laiks, kad var zīlēt nākotni par precībām, kā nekā – uzzied arī maģiskais papardes zieds. Vajag svētkus svinēt aktīvāk, nevis tikai pasīvi sēdēt pie galda, ēst šašlikus, sieru, dzert alu. Domāju, katrā ģimenē jau to saprot, tikai viens līdz tai domai nonāk ātrāk, otrs – lēnāk. Noteikti vismaz to vienu Līgo vakaru vajag sasaistīt ar dabu. Latviešiem jau patīk būt dabā, bet reizēm nezina – kā. Tāpēc, manuprāt, ir vērtīgi šādi pasākumi, jo sevišķi pirms gaidāmajiem svētkiem, jo šo to var aiznest arī uz savām mājām – kādu rotaļu, dziesmu, niansi no tradicionālajām prasmēm, – vērtē Madara Grudule.