Vasara Latvijā ir arī kapusvētku laiks. Tie vairākos kapos notiek arī Ļaudonas pagastā. Pirmie kapusvētki jau 26. jūnijā – tradicionāli jūnija pēdējā svētdienā – notiks Ļaudonas kapos (dzejnieka Andreja Eglīša atdusas vieta). Savukārt Pārupes kapos tie būs jūlijā, bet Ļaudonas pagasta Mētrienas kapos – augustā.
Latvieši pamatoti lepojas ar savām kapu kopšanas tradīcijām, kapusvētkiem un svecīšu vakariem. Tā nenoliedzami ir unikāla Latvijas kultūras iezīme. Ne velti ieraksts Latvijas Kultūras kanona Tautas tradīciju sadaļā vēsta – Latvijas kapsētas ir viena no kultūrvēstures mantojuma redzamajām zīmēm, kurās ar lielu cieņu tiek uzturēta dzīva aizgājēju piemiņa. Atmiņas par aizgājējiem palīdz veidot arī mūsu vērtības, ko nodot tālāk nākamajām paaudzēm.
Kapavietas regulāri tiek aprūpētas un apstādītas ar dažādiem augiem, turklāt ne reizi vien dzirdēts no ārzemniekiem, ka pie mums kapi nereti līdzinoties skaistiem dārziem un parkiem.
Bet, lai tā būtu, puķu un augu stādījumi ir jālaista, līdz ar to, cik krāšņi tie izaug, daudz atkarīgs no tā, vai kapsētu tuvumā ir ūdens ņemšanas vieta, it īpaši tādā sausā laikā kā šopavasar. Tā ir bijusi diezgan liela problēma visos laikos, taču ir pagasti, kur to izprot un šim jautājumam pievērš uzmanību. Kā, piemēram, Ļaudonas pagastā.
Patiesi iepriecina
Šopavasar daudzus, kuri ieradās apkopt tuvinieku kapus, patiesi iepriecināja sakārtotā ūdens ņemšanas vieta pie Pārupes un Mētrienas kapiem. Tik vizuāli pievilcīga un ērti pieejama tā vismaz pēdējos 40 gados nekad nav bijusi. Arī krūmi, pateicoties Mētrienas kapu pārzinim Imantam Kalniņam, izcirsti, tāpat uzbērta smilts un noliktas betona plāksnes, lai lietainā laikā ap ūdens ņemšanas vietu nebūtu dubļu.
– Par to pozitīvas atsauksmes esam saņēmuši arī pagasta pārvaldē. Tas, protams, priecē, ka iedzīvotājiem kaut kas arī patīk. Biežāk jau sanāk uzklausīt negatīvas atsauk-smes, kad kaut kas nav izdevies vai ir kāda sasāpējusi problēma. Ūdens ņemšanas vieta pie Pārupes un Mētrienas kapiem tika sakārtota pagasta komunālās daļas vadītāja Jurija Simsona vadībā, piepalīdzot dēlam un kapu pārzinim, – pastāstīja Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītāja Ilze Dreimane.
Viņa uzteica abus kapu pārziņus – gan Imantu Kalniņu, gan Zinaīdu Kalniņu, kuri ļoti cītīgi veic uzticētos pienākumus Mētrienas un Pārupes kapos – ņemas, kā pa savu dārzu, lai tie būtu sakopti un tuviniekiem, lai atcerētos un godinātu mūžībā aizgājušo piemiņu, tur būtu patīkami iegriezties.
Vaicāta par izmaksām, Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītāja atzina, ka lielus finanšu līdzekļus tas neesot prasījis. Tika izmantots materiāls no demontētajiem stabiem, tātad galvenokārt bija jāsedz tikai darba tiesa.
Domā arī par jumtu un kāpnītēm
Savukārt Ļaudonas pagasta komunālās daļas vadītājs Jurijs Simsons atzina, ka viss iecerētais vēl neesot padarīts un tie nebūšot vienīgie uzlabojumi.
– Ūdens ņemšanas vietu sakārtojām, ņemot vērā iedzīvotāju lūgumus. Pirms tam tā bija ļoti bēdīgā stāvoklī, viss bija sabrucis. Neraugoties uz to, ka tas nav mūsu īpašums, nolēmām to sakārtot, lai atvieglotu piekļuvi pie ūdens. Strādājām ar domu, ka tas ir vajadzīgs pašu cilvēkiem. Darbus uzsākām pagājušajā rudenī, uzreiz jau koka brusas nevarēja likt, tās bija jāsavelk un jānoslogo, tāpat jānokrāso. Vēl ir jāuzliek jumtiņš, un ir doma arī par kāpnītēm. Ceram, ka arī šīs ieceres izdosies veiksmīgi īstenot, – uzsvēra Jurijs Simsons.
Viņš informēja, ka ūdens ņemšanas vieta sakārtota, galvenokārt domājot par Mētrienas kapu apmeklētājiem, jo Pārupes kapos ir vēl viena ūdens ņemšanas vieta – sūknis, kas darbojas daudzus gadus.
– Ļaudonas pagasta kapsētās ir pieejamas arī tualetes. Tās bija jāuzstāda, jo sakopt kapus brauc arī rīdzinieki un iedzīvotāji no citām Latvijas pilsētām un apdzīvotām vietām. Jau vairākus gadus no pavasara līdz vēlam rudenim ir izvietoti arī konteineri sadzīves atkritumiem. Diemžēl vēl ne visi izmanto šo iespēju, turpinot sadzīves atkritumus izmest kopā ar zaļajiem atkritumiem (pērnajām lapām, puķu stādiem utt.). Būs jāliek uzraksti ar aicinājumu iedzīvotājiem sadzīves atkritumus nemest kopā ar bioloģiskajiem atkritumiem. Patlaban šādi uzraksti tiek gatavoti. Konteineri jau tāpēc tika uzlikti, lai nepiesārņotu vidi. Cerams, ka iedzīvotāji būs saprotoši un ņems to vērā, citādi par dabas piesārņošanu ar sadzīves atkritumiem mūs var sodīt blakus zemesgabalu īpašnieks – „Latvijas valsts meži", – atzīmēja Jurijs Simsons.
Līdzīgi kā Madonā
Vaicāts, kāpēc konteineri sadzīves atkritumiem kapsētās ziemā tiek noņemti, viņš atklāja, ka diemžēl esot gadījumi, kad atkritumi tiek nesti arī no mājām.
– Arī mēs Ļaudonā, līdzīgi kā Madonā, cīnāmies ar tiem, kuri par atkritumiem nemaksā, bet no tiem grib atbrīvoties uz citu rēķina, it īpaši tagad, kad maksa par atkritumiem ir atkarīga arī no svara. Līgumus par atkritumu apsaimniekošanu Ļaudonas centrā dzīvojošie, domāju, ir noslēguši visi, bet par visām viensētām to teikt vēl nevar. Cilvēkiem gan būtu jāsaprot, ka, izdalot izvesto atkritumu daudzumu uz lielāku skaitu, arī maksa būtu mazāka. Turklāt, noslēdzot līgumus, viensētās dzīvojošie no atkritumu apsaimniekotāja – SIA „Madonas namsaimnieks" – var iegādāties arī zaļos maisus. Pie tā, lai līgumus noslēgtu arī viensētās dzīvojošie, strādājam un pie vairākiem māju īpašniekiem, kuri to vēl nav izdarījuši, dosimies arī uz Sāvienu, – piebilda Jurijs Simsons.