Pirmā metāla konservu kārba parādījās Lielbritānijā 1810. gadā, bet uz ierīci, kas ļautu kārbu ērti atvērt, bija jāgaida vairāk nekā 50 gadu.
Visu šo laiku karavīri konservu kārbas atvēra ar durkli, bet mājsaimnieces – ar kaltu un āmuru vai kaut ko līdzīgu. 1858. gadā tika izgudrots konservu nazis, bet 1866. gadā ņujorkietis Ostehaudts patentēja konservu kārbu ar speciālu sviriņu – atslēgu. To griežot, kārbas vāks akurāti satinās rullītī. 1963. gadā mehāniķis izgudrotājs no Deitonas, Ohaio (ASV), Ermals Kleons Freizs patentēja skārdeņu atvēršanu ar kārbas vākam piestiprināta riņķīša palīdzību.
Ideja apgādāt skārdenes ar speciālu ierīci to atvēršanai Freizam ienāca prātā piknikā, kad, aizmirsis mājās konservu nazi, viņš nopūlējās atvērt alus skārdeni ar dažādiem paņēmieniem, pat izlietojot automašīnas bamperi. Pirmais riņķīša variants skārdenes vākā veidoja caurumu ar asām, nelīdzenām malām, uz kurām viegli varēja sagriezties. Šo problēmu Freizs atrisināja, vākā izdarot seklus iegriezumus – tagad vāks lūza pa tiem. Sākumā riņķīti lietoja tikai uz dzērienu, pirmkārt – alus taras (tad arī sākās alus dzērēju nerimtīgais un, liekas, arī neatrisināmais strīds: kurš – pudeļu vai kārbu – var tikt uzskatīts par „īstu" alu?), bet jau 1965. gadā to sāka lietot arī konservu rūpniecībā. Šī ierīce izrādījās gan ērtāka, gan, galvenokārt, lētāka, bet tikai sākot ar 1990. gadu, riņķīšu izmantošana kļuva masveidīga.
Apturēt riņķīša uzvaras gājienu vairs nebija iespējams. Tā konservu kārbu dzimtenē Lielbritānijā, pēc 2007. gada datiem, ar atslēgu – riņķīti bija apgādātas 92% kārbu ar pupām, 85% – ar tomātu pastu, 63% – ar augļiem, 99% – ar dzīvnieku barību. „Viegli atveramo" (tā tās sauc angliski) kārbu daļa dārzeņu konservos gan ir tikai 16%. Divtūkstošgades beigās pasaulē tika saražotas vairāk nekā 18 miljardu šādu kārbu – Eiropā tādas ir 2/3 visu kārbu, ASV – tikai 1/3.
Riņķīši no alumīnija konservu kārbām piedalās labdarības programmās. Tā, izdarīt ziedojumus amerikāņu fondā Ronald McDonald House, kas palīdz slimiem bērniem un atbalsta viņu ģimenes, kopš 1985. gada var tieši šādu riņķīšu veidā. Alumīnija riņķīšu savākšana un sekojoša utilizācija ar lozungu „Pat mazai lietai ir sava nozīme", piemēram, tikai organizācijas Minesotas štata nodaļai ik gadu dod 30 000 dolāru – kā nekā, gadā tiek savākti apmēram 60 miljoni riņķīšu.
Pie mūsu alumīnija lūžņu cenām alus dzērējiem, vācot skārdeņu riņķīšus, milzīga peļņa „nesmaida". Bet varbūt ir iespējams pārņemt citu ārzemju pieredzi – internetā no konservu kārbu riņķīšiem pītas lampas, groziņi, vāzes, somas un rotaslietas tiek piedāvātas vidēji par 30-40 dolāriem par priekšmetu.