Madonas novada Dzelzavas pamatskolā cāļus, t. i., veiksmes un sasniegumus, skaita divreiz gadā – pirms Ziemassvētkiem un mācību gada noslēgumā.
Jau četrus mācību gadus šajā procesā aktīvi iesaistās Skrides fonds, ar gleznotāja Arija Skrides (1906-1987) prēmiju izcilākajiem skolēniem atbalstot eksakto mācību priekšmetu apguvi un māksliniecisko prasmju attīstīšanu. 30. maijā prēmijas skolēniem pasniedza nodibinājuma „Skrides fonds" pārstāvis Artūrs Čačka.
Motivācija un gandarījums
Šā semestra prēmijas ieguvēji ir Paula Silava, Evija Bebre un Valters Sipāns, turklāt visi trīs prēmiju ieguva atkārtoti.
„Mums bija seši kandidāti. Protams, katrs prot aprēķināt vidējo atzīmi, taču fondam kopā ar atzīmēm nosūtām arī aprakstu, kur vēl katrs skolēns ir piedalījies un kādi ir panākumi. Atbalstot vispusīgu personības attīstību, tiek summēti panākumi arī tādos Latvijas vai starptautiska mēroga pasākumos, kuri nav tieši saistīti ar eksaktajām zinātnēm, piemēram, valodās, eseju konkursos, tāpēc fonda lēmums vienmēr ir pārsteigums," norāda Dzelzavas pamatskolas direktore Indra Zukure. „Vislielākais gandarījums – tiek atbalstīti arī tie mērķtiecīgie jaunieši, kuriem trūkst ikdienas palīdzības ģimenē."
8. klases skolnieka Valtera mamma Jana Sipāne iespēju jauniešiem saņemt šādu prēmiju uzskata par ļoti motivējošu un atzīst, ka iniciatīvā „Ēnu diena" Valters, ēnojot būvinženieri, esot sapratis, cik labas matemātikas un fizikas zināšanas ir nepieciešamas šīs profesijas pārstāvim un cik daudz ir jāiegulda, lai tās iegūtu. Turklāt prēmija palīdzot pacensties, pārvarēt slinkumu. Tam piekrīt arī pats Valters Sipāns: „Gandarījums, ka izdevās sevi pārvarēt, jo dažreiz ir slinkums mācīties."
Valtera klasesbiedrene Paula Silava atzīst, ka prēmijas iegūšana ir negaidīta – pretendenti ir vairāki, un nekad nevar zināt, kurš uzvarēs. Starp klasesbiedriem nekāda konkurence nepastāvot – kad tiek paziņoti rezultāti, apsveic uzvarētājus. Paulas mamma Ineta Silava skumji secina, ka diemžēl sarūk skolēnu skaits, reizē ar to arī prēmijas pretendentu skaits. Kā vecāki uztver šādas prēmijas pastāvēšanu? Ineta saka: „Tas ir prieks, tā ir motivācija. Motivācija nepadoties, cīnīties. Vienlaikus tiek veidota izpratne: ieguldīšu darbu – kaut ko saņemšu pretī. Tas mūsdienās ir ļoti nozīmīgi."
Darbs un ceriņu laimīte
Šāgada zīmēšanas konkursa tēma bija „Vīrs un vārds". 1. un 4. maijā, kad citiem bija brīvdienas, dzelzavieši cītīgi strādāja – zīmēja mākslas konkursa darbiņus, dažos teikumos aprakstīja savu ideju. Skolas direktore stāsta, ka emocijas virmoja: darbi tika nosūtīti žūrijai, kura pat nezināja prēmējamo vārdus, turklāt mākslinieki zīmējumos tēloto uztverot citādi, nekā šķietot pašiem zīmētājiem un līdzjutējiem. Žūrijā ir ārsts kardiologs un fonda dibinātājs Andris Skride, pianiste Lauma Skride, mākslas kritiķis Vilnis Vējš un māksliniece Anna Heinrihsone.
„Lai gan mūsdienās balsstiesības ir ne tikai vīriem, bet arī sievām, senais latviešu tautas sakāmvārds, kas nozīmē, ka solījums ir jāpilda, joprojām ir spēkā. Zīmēšana, gleznošana, rakstīšana, tāpat kā senāk, ir darbs, kas prasa iedziļināšanos tēmā, piepūli un talantu. Tādēļ zēni un meitenes, kas ir gatavi ieguldīt sevi darbā, pelnījuši uzticību un atzinību," apgalvo mākslas kritiķis Vilnis Vējš.
Par zīmēšanas konkursa uzvarētājiem kļuva Rihards Pēčs (1.-4. klašu grupa) un Agnija Pēča (5.-9. klašu grupa), bet veicināšanas balvu ieguva Kristiāna Pamše un Jolanta Lūse. Rihards Pēčs saņēma arī papildu prēmiju par dalību konkursā „Eiro skrējiens".
Agnijas un Riharda mamma Maruta Pēča stāsta, ka pārsteigums bijis milzīgs: „Tāds likteņa pirksts – prēmija abiem bērniem! Rihards konkursā piedalījās ceturto gadu – kopš 1. klases. Par pirmajā gadā saņemto prēmiju viņš nopirka ģitāru. Šogad teica – pat ja balvas nebūs, tik un tā nākamreiz ies un zīmēs. Laikam jau palīdzēja arī pirms uzvarētāju paziņošanas atrastā ceriņu astoņlapīte… Abi bērni cītīgi gatavojās: domāja, skicēja, jo tēma tiešām bija grūta. Agnija paškritiski atzinusi – nekā diža jau tur nebija, bet laikam mākslinieki redz citādi. Un sapņi piepildās."
Prieks, lepnums, gods
Indra Zukure uzsver, ka prēmiju saņemt ir prieks, lepnums un gods. Vislielākais gandarījums par to, ka enerģijā apbrīnojamais Andris Skride – savējais, jauns cilvēks – atgriežas savā skolā un atbalsta skolēnus viņu tapšanas ceļā.
Vai var uzskatīt, ka prēmija sāk nest augļus – pirmie saņēmēji jau absolvē skolu un izvēlas studijas? Direktore uzskata: „Iespējams, Andra mērķis bija skolēnus virzīt uz medicīnas studijām. Vai tas mērķtiecīgi īstenojas, vēl grūti pateikt – šobrīd āķis ir prēmija. Ir gadījies, ka kāds atsakās piedalīties mācību olimpiādēs. Skolēns, kurš izjutis prēmijas garšu, tā vairs nedara. Arī tas ir labi – varbūt caur ieinteresētību vairāk iemīlēs eksaktās jomas un izvēlēsies atbilstīgu profesiju." Prēmijas iniciators Andris Skride atzīst, ka par rezultātiem ilgtermiņā varēs spriest pēc ilgāka laika.
Skolā augstu vērtē Andra atbalstu. Jau pirms fonda dibināšanas sācis pienākt žurnāls „Ir": visi priecājušies, lasījuši un tikai pēc kāda laika uzzinājuši, kas to skolai ir abonējis. „Tas bija pārsteigums, bet nu jau esam pieradināti – nu jau gaidām," smaidot saka Indra. Šāgada abonementu saņēma visas novada skolas. Ar Andri esot patīkami satikties, parunāties, uz vēstulēm viņš atbild arī naktīs – esot prieks par tādu absolventu. Andris Skride Dzelzavas skolā ir „vīrs un vārds".
Kāda ir fonda un prēmijas ieguvēju turpmākā sadarbība? „Saikne vēl nav tik regulāra. Taču es noteikti vēlētos satikt prēmijas ieguvējus vismaz reizi gadā, izveidot prēmijas saņēmēju klubiņu, kurā apmainīties nākotnes idejām," saka Andris Skride.
Ir jāpiekrīt Dzelzavas pamatskolas direktores Indras Zukures teiktajam: „Lai naudas upes plūst fondā – un visas uz Dzelzavu!" Cerams, vismaz kādu tas rosinās nepamest lauku skolu un iedvesmos pašam atbalstīt nākamos skolēnus.
EDMUNDA MITENIEKA foto