Grieķu, poļu un lietuviešu zemenes tirgū varam iegādāties jau kopš maija vidus, bet vietējo zemeņu audzētāji pirmās gardās ogas sāk piedāvāt tikai tagad, ap jūnija vidu.
Lai gan pavasaris agri iesācies, šogad vietējiem zemeņu audzētājiem jāpieliek daudz lielākas pūles, lai izaudzētu ogas. Ja zemenes noziedēja skaisti, salnu nebija, tas vēl nenozīmē, ka raža ir tikpat daudzsološa. Maijs bija sausuma rekordmēnesis, kad vidēji Latvijā nolija tikai 5 mm lietus.
ZS "Ataugas" Praulienas pagastā lauka zemenes pašu ģimene jau izgaršo kopš jūnija sākuma, bet tikai šonedēļ tās sāk gatavoties vairāk. Par zemeņu ražu saimniece Antra Gotlaufa sacīja: – Bija ļoti cītīgi jālaista, un mēs arī laistām. Tikai tad var kaut ko gaidīt, jo citādi tik sausā laikā, kā maijā, jūnija sākumā, no ogām nezinu, kas būtu. Šogad zemenes ieilgušajā sausumā atsaucas uz laistīšanu. Mums ir agrā šķirne ‘Honeoye', ir jauni zemeņu stādījumi, tātad ogas ir lielas. Ja godīgi, ar katru gadu kļūst grūtāk izaudzēt ražu. Cerēju, ka nebūs maijvaboļu kāpuru, bet atkal ir. Pagaidām nav līdzekļu, kā ar tiem cīnīties. Ir jābūt vērīgiem, jāapstaigā zemeņu stādījumi, tur, kur cers sāk vīst, tas ir jāizrok, kāpuri jāizlasa. Ja to nedara, tad kāpuri var izpostīt zemenes, ieguldīto darbu.
ZS "Līdumnieki" Praulienas pagastā Lora Barlote raksturoja savu zemeņu ražu: – Pirmās ogas nogaršojām jūnija sākumā. Tā kā esam atvērta saimniecība, kopš šīs nedēļas zemeņu lasītāji var braukt ogot. Zemenes ziedēja vienos baltos ziedos, bet ogu ir salīdzinoši maz. Kura oga paspēja aizmesties, paaugties, tā ir liela un skaista. Tās, kas ziedēja sausumā, bez lietus, – tur ir "brūklenītes". Vēlāk daudzas sāka kalst un palika par "tēju". Tas nozīmē, ka cerā viena oga ir liela, nākamās ir mazas. Zemenēm sausums nepatīk, un mitrums ir vajadzīgs tieši ziedēšanas un ogu aizmešanās laikā. Mums vienreiz bija lietus, bet salija tikai augsnes virskārta, apakšā – putekļi.
Uz jautājumu par to, vai ogas ir saldas, viņa atbildēja, ka par poļu zemenēm šīs ir krietni saldākas, jo savu ogu audzēšanai ķīmiju nelieto.
SIA "Aiva G" Barkavas pagastā zemenes uzsāka audzēt pagājušajā gadā nelielā daudzumā siltumnīcās, taču iecerēts pievērsties arī lauka zemeņu audzēšanai. Siltumnīcu saimniece Silvija Grudule atklāja: – Pirmās siltumnīcu zemenes nogaršojām 20. maijā. Ogas ir garšīgas, taču lielākoties iznāks vien ģimenes vajadzībām. Pārdošanā uzņēmuma veikalā zemenes parādās ļoti minimāli. Ja kāds vēlas, iepriekš tās ir jāpasūta. Iestādījām arī lauka zemenes ap 200 kvadrātmetru platībā, bet triju gadu laikā plānojam palielināt zemeņu platības līdz 3000 kvadrātmetriem. Izvēlētās šķirnes ir tādas pašas kā siltumnīcās – ‘Sonāte' un ‘Elsanta'. Zemenes ir jāmācās izaudzēt. Ļoti grūti ir dabūt agru ražu un konkurēt, jo mūsu kaimiņi ogas audzē siltumnīcās, tuneļos, tā ir smalka padarīšana.
Banga Vējiņa Aronas pagasta "Mālniekos" pirmās zemenes nogaršoja 2. jūnijā un par tām sacīja: – Ir bijuši gadi, kad pirmās sarkanās ogas novācu jau 25. maijā. Audzēju tikai šķirni ‘Zefīrs', un tā ir agrīna. Stādījumu, kas atrodas zem plēves, laistīju tikai trīs reizes, citus pavasarus – pat vairāk, bet ogas ir ļoti skaistas. Stādījumus samazināju, jo maijvaboļu kāpuri savus posta darbus nav beiguši. Nav īsti pieredzes, kā lai kāpurus apkaro, tik vien, kā mainot zemi. Nestādu tur, kur jau bija kāpuri. Varbūt tāpēc, ka zemeņu platību ir mazāk, tik ļoti nepārdzīvoju. Par ražu nesūdzos – ogas pēc daudzuma un labuma apmierina – ir lielas, skaistas, garšīgas. Tās, kas auga brīvā dabā, bez plēves seguma, ir mazliet jocīgas. Nevar saprast – vai tām ir auksti, jo laistītas ir tikpat, cik tās, kas zem plēves.
Ilze Barūkle no Ļaudonas zemenes audzē apmēram desmit gadu, un šogad ne tikai zemenes, visi kultūraugi cieta no lietus deficīta tad, kad mitruma visvairāk vajadzēja. Viņa vērtēja: – Audzēju uz lauka, platības ir palielinātas līdz 1 ha zemeņu. Jaunais stādījums laikam jau šogad neražos, tas, kas dod ogas, ir otrā gada stādījums. Vispār brīnums, ka tik lielā sausumā zemenes ir izaugušas, ka ir ogas. Ja būtu maijā lijis lietus, tad šogad būtu ļoti laba raža, jo ziedēja viss skaisti balts. Ogu aizmetās daudz, bet tās nedabūja mitrumu, palika sīkas. Pirmajām ogām būtu jābūt vienkārši superīgām, bet nav. Pirmās novācu šķirņu ‘Zenīts', ‘Zefīrs' un ‘Venta' zemenes. Tā jau ir tiem audzētājiem – vienu gadu stādījumus bojā maijvaboļu kāpuri, otru – sausums, tagad uzdarbojas putni, kam arī garšo ogas. Esmu sakārusi folijas karogus, norobežojusi ar lentēm. Maijvaboles izlidoja, bet laistīt gan vajadzēja, cik jaudas. Šogad izskatās, ka labāku ražu dos vidējo šķirņu zemenes – ‘Elkat', ‘Venta', ‘Senga Sengana'. Agrīno šķirņu ogām pietrūka valgmes. Taču kā nu ir, tā ir, jāpriecājas par ražu, kāda ir dota. Zemeņu gribētāju ir daudz, un šogad, iepriekš piesakoties, laižu tīrumā, lai var salasīt ogas arī paši.