Šonedēļ zaļajā praksē Gaiziņkalna apkārtnē uzturas Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas 1. kursa A grupas 11 audzēkņi un skolotāja Vita Jurjāne. Beidzamajā prakses dienā pie viesu nama "GaiziņStars" būs izlikta plenērā tapušo darbu izstāde, lai interesenti varētu aplūkot radošo skatījumu uz tik gleznaino Gaiziņkalna apkārtni.
Zaļās prakses dalībnieki pirmajā dienā iepazinās ar viesu nama "GaiziņStars" apkārtni, uzkāpa Gaiziņa virsotnē, vides gides Danutas Kiopas vadībā viņiem bija iespēja uzzināt par Gaiziņkalna apkārtnes skaistākajām vietām, par dabu. No Golgāta nogāzes tika gleznots Gaiziņš. Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas praktikanti pabija arī pie māksliniekiem Maijas Jakovičas un Valērija Baidas "Akmens mājas galerijā" Aronas pagastā. Savukārt otrdien tikšanās ar māksliniekiem notika viesu namā "GaiziņStars". Trešdien audzēkņi gleznoja Viešūra ezeru. Prakses turpinājumā tika apmeklētas lauku mājas "Pelādes" un "Stikliņi", ko arī jaunieši iemūžināja krāsainos darbos.
Vita Jurjāne pastāstīja: – Mums šogad radās ekskluzīva iespēja atbraukt uz Gaiziņkalna apkārtni, jo 1. kurss bieži ārā no Rīgas netiek. 3. kursam gadu no gada ir plenērs "Cinevillā", kur audzēkņi gatavo lielus vides objektus, mazliet glezno praksē. Mūsu skolas projekta vadītāja Inese Piņķe, kas ir no šīs puses, palīdzēja rast iespēju dzīvot "GaiziņStarā", lai izietu praksi Gaiziņkalna apkārtnē. Mums ir tik jauka prakse, labākais viesu nams un viesmīlīgākā pārvaldniece – Larisa Freija. Mums ir svarīgi, lai būtu vide – kalni un lejas, un šeit ir tādas ainavas, te viss ir, lai varētu gleznot no vienas vietas.
Zaļajā praksē audzēkņi mācās saprast, kā krīt gaisma, kādi ir atspīdumi. Kā gan var ziemā uzgleznot kompozīciju, ja vasarā neesam sapratuši, kas ko ietekmē. Ja šādu prakses iespēju būtu vairāk, tas būtu tikai svētīgi. Jaunieši tagad skatās uz dabu pilnīgi citām acīm, jo redz, kā to var uzgleznot. Ir tādi, kas studē dabu, redz dabu, bet viņi ir mazākumā, vairāk mākslinieku redzēto interpretē.
Beāte Grišule no Rīgas atzina, ka, pateicoties praksei, pirmo reizi apskatījusi Gaiziņu: – Kalns nemaz nav tik liels. Taču bieži mainījās laikapstākļi, un mums vajadzēja bēgt no vēja un lietus. Parasti vasarā plenēra darbus gleznoju Mežaparkā, aizbraucu pie jūras. Taču Vidzemes ainavas ir ļoti skaistas.
Pirmoreiz Gaiziņkalnu apskatīja arī zaļās prakses dalībniece Paula Megija Kārkliņa no Mārupes, viņa atklāja savus iespaidus: – Gaiziņš ir ļoti zaļš. Patika skats, ko vēroju, uzkāpjot kalna virsotnē, jo varēja tālu redzēt. Mums stāstīja arī par skatu torni, par Gaiziņa pozitīvo enerģētiku, ko būsim sasmēlušies. Ļoti interesanti bija arī "Akmens mājas galerijā".
– Tā kā dzīvoju Tukumā, man lauki ir pazīstami. Kad uzkāpu Gaiziņā, šķita, ka te jau esmu kādreiz bijusi. Pavadot prakses dienas Gaiziņkalna apkārtnē, radās vēlme šovasar apceļot Latviju, – sacīja Katrīna Biksone.
– Maksimāli strādājam plenērā, vēlamies daudz redzēt un padarīt, – papildināja Vita Jurjāne.