Madonas pilsētas 90. jubilejas svinību programmā 2. jūnijs iemirdzējās garīga rakstura notikumos. Īstenojās konference "Garīgās vērtības sabiedrībā" un svētgleznas kronēšana, ko vadīja Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
– Mazais Vatikāns, – pēc Saieta laukumā aizvadītās Sv. Mises ar tik daudzu priesteru kalpošanu, Iestiprināšanas sakramentu, svētgleznas "Svētā Dievmāte Marija – Kristīgo palīdzība" kronēšanu, Varakļānu un Stirnienes garīgā kora "Reversium" aizrautīgo dziedājumu, plašu interesentu piedalīšanos (no Madonas, Rīgas, Gulbenes, Alūksnes, Vecpiebalgas un citām Latvijas vietām), radio tiešraidi – savos iespaidos par redzēto dalījās kolēģe. Var viņai piekrist un apzināties, ka šai dienā Madona saņēma īstu svētību lietu.
Dienas sākumā Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs ritēja diskusija/lekcija "Garīgās vērtības sabiedrībā". Madonas katoļu draudzei, iecerot konferenci, bija doma mazliet (uz 4 stundām) ļaut cilvēkiem apstāties un apdomāt, kas veido mūsu garīgās vērtības – vēsture un tradīcija (Rietumu civilizācija un kristīgā tradīcija), izglītība un kultūra (tai skaitā literatūra), secināt, kādi ir mūsdienu sabiedrības lielākie izaicinājumi vērtību nostiprināšanā. Uzstājās arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, dzejnieks, rakstnieks, grāmatu redaktors Jānis Rokpelnis, Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš, mācītājs, Lutera Akadēmijas docents Guntis Kalme.
Lekcijas ļāva tēmu izprast, savukārt diskusijas neakadēmiskā gaisotnē – vairāk iedvesmot klausītājus. Līdztekus dzirdētajam varējām meklēt atbildi, kas ir mūsu katra garīgās vērtības un kādas tās iezīmējas sabiedrībā, valstī, pasaulē.
– Jūs, madonieši, centīgi strādājat pie tā, lai vērtības iemiesotu dzīvē, jo viena no vērtībām ir plurālisms, sadarbība, – uzsvēra arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. – Pie jums ir vienīgā ekumeniskā kapela Latvijā, kurā lūdzas dažādām konfesijām piederošie, Lielajā piektdienā regulāri notiek ekumeniskais Krustaceļš. Kad pirms pāris nedēļām Latvijā viesojās Vatikāna valsts sekretārs kardināls Pjetro Parolins, viņš atzina, ka tādu ekumeniskās sadarbības līmeni, kā Latvijā, nevienā citā valstī nav redzējis. Jūs esat vieni no šīs sadarbības ceļa rādītājiem.
Runājot par tēmu "Eiropas garīgie pamati", Zbigņevs Stankevičs pieskārās jautājumam, kāpēc Rietumu civilizācija vēl līdz nesenam laikam un joprojām ir vadošā pasaulē. Kāpēc Eiropā radās zinātniski tehnoloģiskā revolūcija, tika izkalts cilvēka tiesību jēdziens, kas vēlāk izplatījās pasaulē. – Eiropas identitāti veido sengrieķu filozofija, romiešu tiesības un judeo-kristīgā atklāsme, – uzsvēra arhibīskaps. Savā priekšlasījumā viņš runāja par trešo pieminēto aspektu, ko pamatoja ar profesora Andreja Zubova skatījumu.
– Svarīgākais Eiropas vērtību pamatos ir pārliecība, ka cilvēks ir vērtība. Citās civilizācijās tā nav, sevišķi totalitārajās sabiedrībās cilvēks tiek uztverts kā smilšu grauds, – vēstīja Zbigņevs Stankevičs. – Otra būtiska iezīme ir tiesības uz dzīvi brīvībā. Ja cilvēkam nav brīvības, viņš ir kā Čingiza Aitmatova aprakstītais mankurts vai mūsdienās – zombijs. Trešā patiesība, kas atklājas kristīgajā atklāsmē, ir cilvēku vienlīdzība, un no cilvēku savstarpējās vienlīdzības principa izriet arī vīrieša un sievietes līdztiesība.
Ceturtā vērtība ir brālība – kristīgas sabiedrības organizācijas pamatprincips, kas izriet arī no baušļa Jaunajā Derībā – tev būs mīlēt tuvāko kā sevi pašu! Piektā vērtība ir cieņa pret dabu (Mozus pirmajā grāmatā lasām: "Un Kungs Dievs ņēma cilvēku un iemitināja viņu Ēdenes dārzā, lai viņš to koptu un sargātu.").
Šie nosauktie principi arī ir svarīgākie Eiropas morāles, cilvēktiesību un vērtību pamati, ko varam rezumēt divos vārdos – cilvēka cieņa. Tieši no cilvēka cieņas izriet cilvēku tiesības un dažādās cilvēktiesību hartas, kas šobrīd izplatījušās visā pasaulē. Cilvēka cieņa ir Eiropas vērtību kodols, tādu vērtību, kas nav abstraktas. Tās iesakņotas kristīgajos pamatos un pakāpeniski caurstrāvo mūsu kultūru un civilizāciju. Katram cilvēkam piemīt neatkārtojama cieņa, tāpēc viņš ir vērtīgs. Viņš nekad nevar kļūt par līdzekli kādu citu mērķu sasniegšanai – par to rakstīja gan vācu filozofs Imanuels Kants, gan izcilais krievu domātājs Vladimirs Solovjovs.
Arhibīskaps lika aizdomāties, ka brīvība šodien tiek atdalīta no atbildības. Piemēram, attiecībā uz seksualitāti tiek uztverta tikai tās fiziskā un jutekliskā dimensija, atdalot to no cilvēka esamības garīgā kodola. Tas noved pie tā, ka cilvēktiesības mūsdienās dažkārt tiek reducētas līdz minoritāšu (nelielu grupu) tiesībām. Vienas grupas tiesības tiek paceltas pāri vairākuma tiesībām uz normālu izpratni par ģimeni un bērniem labvēlīgu, tikumisku vidi. Cīņa notiek kultūras, mediju, politikas un mākslas sfērās. – Ja Eiropas vērtības atraujam no to kristīgajām saknēm un piepildām ar citu saturu, visa Rietumu civilizācijas ēka sāk šķobīties, nonāk krīzē un draud sabrukt, – komentēja arhibīskaps.
AGRA VECKALNIŅA foto