Uz Latvijas valsts divdesmitgadi sagatavotajā grāmatā „Latvijas pilsētas" par Madonu rakstīts, ka tā attīstījusies gandrīz vai amerikāniskā ātrumā, uzsverot tās izaugsmi kopš XX gadsimta sākuma.
Muzejs šai vasarai piedāvā izstādi par celtniecību pilsētā. Tās izpētē par starpkaru laiku galvenokārt izmantojām no kādreizējā inventarizācijas biroja saņemtos dokumentus par Madonas gruntsgabalu iegādi un būvplāniem. Jaunāku laiku celtniecības projekti droši vien meklējami kādreizējo būvorganizāciju arhīvos, daļa varbūt arī zudusi.
Salīdzinoši daudzu privātmāju plānus Madonai savulaik zīmējuši Teodors Cīrulis un Jūlijs Treidass – katrs vairāk nekā trīsdesmit. Iespējams, paši arī piedalījušies kādos celtniecības darbos – par to mums informācijas pietrūkst. Vienīgi pilsētas pamatskolas būvēšanas dokumentos atrodamas ziņas par amatniekiem, kas tur veica apdares darbus, daļai arī uzrādīta adrese Madonā. Par Teodoru Cīruli diemžēl zinām ļoti maz. Nesen atsaucās J. Treidasa mazmeitas rīdzinieces Ieva Gaņģe un Zane Stiebriņa. Viņu vectēvs Juliuss Voldemārs Treidass (1882-1945) dzimis Veselavā, jaunībā pievērsies celtnieka amatam. Vecāmāte Amālija Cīrule (1891-1978) no Bērzaunes „Stikliņiem" bija starp Madonas sieviešu ģimnāzijas pirmā izlaiduma absolventēm, kas pēc tam vēl gadu mācījās pedagoģiskajā klasē. Viņa strādāja Bērzaunes Lipšu pagasta skolā, kad uz mācību iestādes ēkas pārbūvi (izveidots mansarda stāvs) ieradās J. Treidass. Abi 1925. gadā apprecējās, un turpmāk kā veselavieša dzīvesvieta vairākkārt norādīta Bērzaune. 1929. gadā viņš strādājis Ogrē.
No divdesmito gadu vidus viņš sāka gatavot būvplānus arī madoniešiem. Izstādē vairāk pievēršamies fotogrāfa Jāņa Glīznieka mājai Valdemāra bulvārī 12 – tā uzņemta dažādos celšanas brīžos. Taču izrādījās, ka muzeja krājumā ir arī vairāku citu Treidasa projektētu māju fotoattēli. Mazmeitas no savas mammas stāstītā atceras, ka vectēvs kā interesantu darbu pieminējis Spalviņa namu ar īpatnējo stūra ieeju pie kādreizējās Cesvaines ielas. Šobrīd gan māja ir ar citādāku jumta izbūvi nekā pirms 90 gadiem. Jūlija Treidasa prasmīgās rokas apliecinot paša gatavotās mēbeles, kas saglabājušās ģimenē. 1935. gada vasarā būvamatnieks saņēma ieteikumu strādāt Valkas valsts arodskolā par galdniecības skolotāju, tomēr laikam palika pie celtniecības. Amatniecības kamera viņam drīz pēc tam izdeva namdara apliecību.