Aprīļa nogalē, tiekoties ar reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs neslēpa, ka šis gads ārlietu sektorā būs visai trauksmains un darāmā netrūks.
Kā vienu no centrālajiem notikumiem ārlietu ministrs minēja 8. un 9. jūlijā notiekošo NATO samitu Varšavā, kura rezultāti lielā mērā noteiks NATO tālāko kursu.
„Jāstiprina NATO klātbūtne"
– Sākam jau nedaudz aprast ar situāciju pēc pretlikumīgās Krimas aneksijas un notikumiem Ukrainas austrumos, taču kopumā situācija nav mierīga. Jau vairākus gadus redzējām, kā notiek Krievijas bruņoto spēku modernizācija, kā ir audzis militāro vienību skaits. Pēc tā, kas ir noticis Ukrainā, mēs joprojām uzskatām, ka NATO ir jāturpina ilgtermiņā klātbūtne mūsu reģionā un jāveido tādi mehānismi, lai nebūtu nekādu šaubu par alianses gatavību mūs aizsargāt. Tas ir mūsu darbs, palielinot izdevumus aizsardzībai un risinot jautājumus, kuri saistīti ar valsts austrumu robežas drošību, taču vienlaikus esam izvirzījuši konkrētus mērķus, ko saistībā ar NATO klātbūtni vēlētos redzēt. Pirmkārt, katrā Baltijas valstī karavīru skaitam NATO bataljonā jāvariē no 600 līdz pat 1000 karavīriem. Otrkārt, kaut arī jau šobrīd Latvijas gaisa telpā patrulē NATO lidmašīnas, valsts gaisa telpas aizsardzība jāstiprina vēl vairāk, lai Baltijas valstis netiktu atšķirtas no pārējās NATO teritorijas situācijā, kad nepieciešams būtu saņemt papildspēkus. Treškārt, pārmaiņas nepieciešamas arī NATO vadības sistēmā, kas ļautu ātrāk pieņemt lēmumus situācijās, kad kāda no NATO dalībvalstīm ir apdraudēta. Vēlamies arī ciešāku sadarbību ar kaimiņvalstīm, kuras nav NATO sastāvā – Somiju un Zviedriju, – par Latvijas mērķiem, ko valsts cer sasniegt Varšavas samitā, runāja Edgars Rinkēvičs.
Viņš neslēpa, ka pirmie signāli šobrīd ir visai pozitīvi un NATO samita rezultāti varētu būtu Latvijai labvēlīgi.
Referenduma un bēgļu krīzes ēnā
Jautājumos, kas tieši skar Eiropas Savienību, arī ir virkne aktualitāšu.
– Pirmā ir Lielbritānijas referendums par izstāšanos no ES. Mēs uzskatām, ka Lielbritānijai jāpaliek ES, jo Apvienotā Karaliste ir viens no mūsu labākajiem un ciešākajiem sabiedrotajiem gan ekonomikā, gan drošības politikā. Lielbritānijai paliekot ES, Latvijai saikne ar tautiešiem būtu atvieglotāka. Lēšam, ka Lielbritānijā dzīvo un strādā aptuveni 200 000 Latvijas valstspiederīgo. Bieži tiek vaicāts, vai, Lielbritānijai izstājoties no ES, šiem cilvēkiem būs jābrauc atpakaļ. Tas nenotiks.
Otrs jautājums, kas, kā zināms, uztrauc visu ES, skar migrāciju. Pēdējo mēnešu laikā ir notikušas aktīvas sarunas ar Turciju. Pateicoties tām, kā arī 3 miljardiem eiro, ko ES atvēlējusi bēgļu nometņu uzturēšanai, ir izdevies būtiski samazināt bēgļu plūsmu pa tā dēvēto Balkānu ceļu, taču mūsu rīcībā ir informācija, ka vēl aptuveni miljons cilvēku no Sīrijas un Ziemeļāfrikas valstīm koncentrējas Lībijā. Katru dienu saņemam ziņas par cilvēkiem, kuri gājuši bojā, cenšoties ar kuģiem, plostiem, laivām un pat visneiedomājamākajām peldierīcēm šķērsot Vidusjūru. Daudzi savu galamērķi, kas ir Itālija, arī sasniedz. Kopā ar aizsardzības dienestiem ES lemj par papildu pasākumiem, lai nostiprinātu sadarbību ar Lībiju, taču, kā zināms, šajā valstī ir nevis viena, bet vairākas valdības un dažādas karojošas frakcijas, līdz ar to ir grūti vest sarunas, lai apturētu bēgļu plūsmu. Notiek arī liels darbs, lai apkarotu noziedzīgus grupējumus, kuri organizē bēgļu transportēšanu. Ir desmitiem aizturēto, taču tā ir tikai niecīga daļiņa no šī milzīgā nelegālā biznesa. Drīzumā ES arī būtu jāspēj vienoties par vienota ārējās robežas apsardzības dienesta izveidi, kas ļoti palīdzētu valstīm, kuru krastos ierodas migranti, – skaidroja ārlietu ministrs.
ES dienaskārtībā ir arī jautājums par Minskas vienošanās izpildi un iespējamo sankciju pagarināšanu pret Krieviju.
Edgars Rinkēvičs tikšanās turpinājumā minēja, ka pēdējā laikā pārkārtojumi skāruši arī Latvijas vēstniecību tīklu.
– No klātbūtnes ES dalībvalstīs pamazām pārorientējamies uz dalību tādās valstīs kā Dienvidkoreja, Apvienotie Arābu Emirāti, Indija u. c. valstis, kur varētu būt potenciāli noieta tirgi. Zinot, cik smagā situācijā ir nonākuši zivsaimniecības un piena pārstrādes uzņēmumi, cenšamies palīdzēt ar jaunu noieta tirgu atrašanu Latvijā ražotajai produkcijai.
Zivsaimnieki pamazām atrod noietu šprotēm tādās valstīs kā ASV un Japāna. Apjoms, protams, nav tāds, kādu uzņēmēji vēlētos, taču ir progress. Parādās arī jaunas iespējas sadarbībai ar Irānu, kā arī Persijas līča valstīm, taču tas ir ilgs un liels darbs, jo atšķiras valstu kultūra. Piemēram, ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem tikai pēc četriem gadiem varam sākt runāt par iespējamām investīcijām Latvijā. Šīs valstis visbiežāk interesē Latvijas lauksaimnieku produkti, kā arī ir interese par tūrismu, – piebilda ministrs.
Kā citas aktualitātes viņš minēja cīņu ar hibrīdkara elementiem, kas var izpausties gan „zaļo cilvēciņu", gan kiberuzbrukumu formā, kā arī Latvijas pievienošanos OECD un gatavošanos valsts simtgadei.
Atzīmi politiķiem varēs ielikt vēlēšanās
Kā jau bija gaidāms, daudz žurnālistu jautājumu ārlietu ministram bija saistībā ar bēgļu krīzi, un arī „Stars" ministram vaicāja, vai nebūtu jāizvērtē arī atsevišķu ES dalībvalstu (piemēram, Vācijas kancleres Angelas Merkeles), kā arī ES institūciju (piemēram, EK priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera) bezatbildīgie izteikumi, kuri veicināja bēgļu straumes.
– Pērn dažādu valstu politiķi apmainījās ar visai asiem izteikumiem, vieni apsūdzēja otrus morālajā imperiālismā, bet otri pirmos – morāles trūkumā. Labi atminamies, cik nikna bija reakcija, Ungārijai sākot būvēt žogu. Arī Latvija stingri iestājās pret EK priekšlikumu par 160 000 bēgļu sadali. Kā zināms, atkal dienaskārtībā ir priekšlikums par kvotām. Problēma gan nav tajā, cik ļoti viena vai otra politiķa izteikumi izprovocēja bēgļu plūsmu. Problēma ir pavisam kur citur. Mums ir viegli sēdēt šeit, Rīgā, un relatīvi mierā un klusumā diskutēt par bēgļu jautājumu. Itālija, Grieķija un Malta gadiem signalizēja, ka ir problēma un šī problēma tikai samilst. Gan mēs, gan Brisele par to neuztraucāmies, to uzskatījām par minēto valstu problēmu. Un tā tas turpinājās līdz nesenajam lūzuma brīdim. Tas ir fakts, ka draudi laicīgi netika novērtēti un arī palīdzība valstīm netika sniegta. Izveidojot Šengenas zonu, tika piemirsts, ka valstu ārējās robežas ir atstātas pašu dalībvalstu ziņā, un labi zinām, ka migrācijas vilnis smagi skāra ekonomiskās grūtībās nonākušo Itāliju un vēl jo vairāk Grieķiju. Tagad ārējo robežu drošības jautājumi jau jārisina ar kopīgiem spēkiem. Šajā brīdī mēs varam daudz runāt par atbildību. Manuprāt, katrā dalībvalstī vēlētāji vēlēšanās novērtēs savu politiķu veikumu, bet 2019. gadā būs ES Parlamenta vēlēšanas, kas arī ļaus ielikt atzīmi politiķiem. Tomēr šī retorika par atbildību nevienā brīdī nepalīdz risināt pašreizējās problēmas. No tā, ka viens otru nolamājam, labāk nevienam nekļūst, – sacīja Edgars Rinkēvičs.
Uz jautājumu, vai situācijā, kad ES dalībvalstis nespēj vienoties par konkrētu risinājumu, maz ir iespējams ar bēgļu krīzi cīnīties, ārlietu ministrs uzsvēra, ka gada laikā jau ir panākts liels progress.
– Jā, joprojām ir vēlme uzspiest obligāto sadales mehānismu, un par šo EK priekšlikumu šogad būs ļoti smagas diskusijas, jo ir daudzas valstis, kas pret to iebilst. Jautājums ir, vai šīm valstīm izdosies savākt kvalificēto bloķējošo vairākumu, kas ļautu priekšlikumu apturēt. Maldīgs gan ir uzskats, ka, aiztaisot robežas starp dalībvalstīm, var atrisināt visas problēmas. Ja kaut kur sprāgst, problēmas ir visiem, – sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.