Vasarsvētkus svinam 50. dienā pēc Lieldienām, šogad – 15. maijā.
Tie ir trešie lielākie kristīgie svētki pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem.
Bībele stāsta, ka Vasarsvētku dienā Jēzus mācekļi bija sapulcējušies, kad pār viņiem tika izliets Svētais Gars. Apustuļu darbos šis notikums aprakstīts neparastos tēlos – namā, kur viņi sēdēja, „nāca rūkoņa, it kā pūstu stiprs vējš, (..) un parādījās uguns mēles." Turklāt ļaudis, kurus līdz tam šķīra atšķirīgas valodas un pat domāšana, piepeši spēja cits citu saprast.
Vētra un uguns izsaka to, kādas izmaiņas rada Svētais Gars – Trīsvienīgā Dieva Trešā Persona. Svētais Gars vieno cilvēkus, saista kristiešus pie kristīgās kopības un dod spēku sludināšanai.
Vasarsvētki ir Baznīcas dzimšanas svētki. Līdz ar Svētā Gara nākšanu pār Jēzus sekotājiem kristīgās vēsts pasludināšana sāka pulcināt arvien vairāk un vairāk cilvēku visās vietās un laikos, aizsniedzot un pārvēršot viņu dzīvi.
Vasarsvētku notikums apliecina, ka Baznīca nav cilvēku veidota organizācija, bet gan Svētā Gara iedvesmotu cilvēku kopība, kura nāk kopā dievnamos, kalpo un liecina citiem par Kristu nevis pienākuma dēļ, bet tāpēc, ka tā ir kristiešu garīga pārliecība un ticība.
Vasarsvētkiem veltītas rekolekcijas no 12. līdz 15. maijam notiek Madonas ev. luteriskās draudzes pārstāvjiem. Tās noslēgsies ar gājienu no Lazdonas Mācītājmuižas uz Lazdonas baznīcu, kur 15. maijā pulksten 12 notiks Vasarsvētku dievkalpojums.
Madonas katoļu draudze savukārt iecerējusi īpašu harismātisko slavēšanu par godu Svētajam Garam, un uz to ikviens aicināts 15. maijā pulksten 19 Madonas Romas katoļu baznīcā.