Šai pavasarī madoniete Daina Gaile nosvinēja 80. dzīves jubileju. Viņas draugu lūgts un aicināts, „Stars" uzmeklēja aktīvo, enerģisko un pavasarīgi rosīgo jubilāri.
– Dzīve ir visādi mētājusi, – sarunu iesāka Daina Gaile. – 1956. gadā Madonā beidzu vidusskolu, vēlāk atstāju savu dzimto zemi, ne tik sen pēc 35 gadu prombūtnes esmu atgriezusies atkal Madonā. Pēdējā darbavieta šajā pusē 1968. gadā bija Liezēres bērnudārzs, pēc tam devos uz Zemgali. Tur strādāja māsa, māsasmeitas, tika dibināts jauns bērnudārzs, un sāku strādāt tajā. Tas bija Dobeles rajona sovhozā „Zebrene". Vēlāk tai pusē darbojos kā pastniece, saimniecības daļas vadītāja. Tiku arī novērtēta, biju labākā pastniece rajonā, braucu ar mopēdu, runājos ar cilvēkiem – šis darbs man patika. Pēc tam pārcēlos uz Tūju, dzīvoklis bija ar malkas apkuri, ar laiku tas kļuva par smagu. Tā kā dēls dzīvo Sarkaņos (otrs – Dobeles pusē), meita tobrīd arī dzīvoja Madonā, nolēmu vecumdienās būt kopā ar bērniem. Tā pārcēlos tuvāk viņiem (meita gan tagad dzīvo un strādā Rīgā). Man ir arī pieci audžudēli, mazdēls strādā Anglijā. Manā dzimšanas dienā viņš uzdāvināja braucienu pie sevis uz Angliju.
Daina Gaile stāsta, ka dzīvē viņai vienmēr bijis daudz jāstrādā:
– Tagad esmu palikusi tikai pie pašdarbības – spēlēju un dziedu senioru ansamblī, mācāmies viencēlienus, uzstājamies ar teātri. Dievs man devis runas dāvanas, esmu bijusi izvadītāja bērēs, kāzās, bērnības svētkos, pasākumos. Sovhoza laikā pasākumu bija daudz – 20 gadu laikā vadīju gan apkūlības, iekūlības, gan pasākumus slaucējām, būvniecības darbiniekiem, arī sanitārajai kopai. Pati dzejoju, gatavoju dekoratīva stila floristiskas kompozīcijas – tik daudz ir dots. Esmu izgājusi baznīcas kursus, ir iegūts dievturu diploms, izieti kursi dziedniecībā, astroloģijā, apgūta krāsas un gaismas terapija. Man tas viss der, – vēsta jubilāre. – Katrā cilvēkā ir visas varavīksnes krāsas, bet jāprot dzīvot tā, lai vienmēr būtu piepacelts garastāvoklis. Tik priecīgus un atvērtus cilvēkus, kāda esmu es, daudzi neatzīst. Mans lielais optimisms ne visiem ir pieņemams. Lai iekļautos pilsētā, nebija viegli. Manos gados ir tā, ka cilvēki ne vienmēr pieņem jaunienācējus, tomēr tagad esmu iejutusies, darbojos pensionāru biedrībā, garlaikoties nav vaļas.
Ne jau vienmēr viss bijis gludi, Dainas kundze pārcietusi sirds operāciju, citas veselības ķibeles, bet allaž arī slimībā pratusi stiprināt citus. – Man ir lieliski draugi, – viņa stāsta. – Draugi, kas netaupa labus vārdus, atceras un sūta savus iepriecinājumus. Portālā draugiem.lv man ir vairāk nekā 500 draugu, Madonā īpaši esmu sadraudzējusies ar Valentīnu Zepu un Irēnu Roznieci. Kādus tik pārsteigumus viena otrai gatavojam! Jubilejā mani, piemēram, izvizināja ar karieti.
Enerģiskā jubilāre spēku smeļ arī dabā. Daina Gaile nūjo, iet pastaigās, priecājas un novērtē apkārtni. „Daba man vienmēr atveras, putni ēd no rokas. Ne mirkli tāpat vien mājās nesēžu, dodos uz mežu, meklēju saderību ar kokiem, to starojumu, priecājos par dabā sastapto."
Mājās sekcijas plauktos Daina Gaile sakrājusi eņģeļu kolekciju. „Man ir vairāk nekā 50 eņģeļu. Daudzi no tiem ir dāvināti, katram ir sava misija, savs uzdevums, ar ko tie palīdz cilvēkiem."