Divu mēnešu laikā apmeklējot katru no Madonas novada pagastu pārvaldēm, kur, tiekoties ar vietējiem iedzīvotājiem, tika pārrunāti gan konkrētajam pagastam, gan novadam kopumā aktuālie jautājumi, šo izbraucienu cikla noslēdzošais pasākums tika rīkots novada centrā – Madonā.
Jāatzīst, ka pilsētnieki par to izrādīja mazāku interesi, nekā daudzu pagastu iedzīvotāji. Uz Madonas kultūras namā rīkoto tikšanos, neskaitot domes deputātus – Andreju Ceļapīteru, Agri Lungeviču, Artūru Čačku, Antru Gotlaufu, Andri Sakni un Jeuženiju Adamoviču, kā arī administrācijas pārstāvjus Āri Vilšķērstu, Gunti Ķeveri un Edīti Miķelsoni, bija ieradušies vien aptuveni 20 cilvēku. Tiesa, tie, kas bija atnākuši, diskusijas sadaļā nekautrējās uzdot savus jautājumus, tādējādi tikšanās ilga vairāk nekā divas stundas.
Aktuāli – atkritumi
Jautājumus iedzīvotāji varēja sākt uzdot uzreiz pēc neliela ievada, kurā pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Miķelsone iepazīstināja ar būtiskākajām aktualitātēm novadā, kā arī līdzšinējos gados, kopš paastāv novads, paveikto. Kā jau varēja prognozēt, liela daļa iedzīvotāju jautājumu saistījās ar atkritumu tēmu. Jautājumi un atbildes par atkritumiem aizņēma teju stundu, un diskusija raisījās ne tikai deputātu un iedzīvotāju starpā, bet arī starp pašiem domes pārstāvjiem. Iedzīvotājus interesēja tarifa aprēķins un savākto atkritumu uzskaites sistēma. Vaicāts tika arī par tā dēvētajiem bezsaimnieka atkritumiem, kas tiek savākti sētnieku konteineros un pieskaitīti to māju iedzīvotājiem, kuri piesaistīti konkrētajam atkritumu konteineru laukumam. Polemika raisījās arī par to, vai Madonā atkritumu apsaimniekošanu nebūtu jāpiedāvā veikt otram novadā strādājošajam uzņēmumam – SIA „Bērzaunes komunālais uzņēmums", kura piedāvātais tarifs ir zemāks nekā SIA „Madonas namsaimnieks" tarifs. Iedzīvotāji arī aicināja pašvaldības kārtībniekus aktīvāk cīnīties ar „trešajām personām", kas atkritumus izmet svešos konteineru laukumos. Atkritumu jautājums vienubrīd sāka dominēt tik ļoti, ka domes deputāte Antra Gotlaufa aicināja mainīt tēmu, jo šis jautājums arī domē dažādos formātos tiek skatīts teju nepārtraukti.
Ieguldījumi sporta infrastruktūrā
Atkritumi gan nebija vienīgais, kas nodarbināja uz sanāksmi atnākušo iedzīvotāju prātus. Tika uzdoti daži jautājumi saistībā ar otru lielāko aktualitāti – skolu tīkla reformu. Andrejam Ceļapīteram tika vaicāts, vai Izglītības un zinātnes ministrija ir apstiprinājusi pašvaldības iecerēto skolu tīkla reformu, uz ko domes priekšsēdētājs atbildēja, ka pagaidām apstiprinājums no ministrijas nav saņemts, taču šis jautājums pagaidām vēl ir procesā. Vaicāts tika arī par to, cik liels novadā ir mājokļa pabalsts, kādi ir tā piešķiršanas kritēriji un cik dāsna, salīdzinot ar citām pašvaldībām, šajā ziņā ir Madona.
Iedzīvotājus interesēja arī tas, kādu ieguvumu pašvaldība gūst no saviem sporta kompleksiem un kādas vēl pārmaiņas pašvaldības iedzīvotāji nākotnē var sagaidīt.
– Pašvaldība jau vairākus gadus cenšas visos iespējamos veidos atbalstīt uzņēmējdarbību, jo tas ir viens no uzdevumiem, ko iedzīvotāji no mums sagaida. Arī ieguldījums sporta infrastruktūrā ir viens no veidiem, kā sniegt šādu atbalstu. Lai to ilustrētu, minēšu piemēru. Nākamgad februārī sporta un atpūtas bāzē „Smeceres sils" norisināsies Eiropas meža darbinieku sacensības biatlonā, kas pulcēs aptuveni 800 dalībnieku no visas Eiropas. Viņi pie mums dzīvos piecas vai sešas dienas. 800 cilvēkiem nodzīvojot novadā piecas dienas, tās kopumā ir 4000 dienu, kuru laikā cilvēki izmantos mūsu naktsmītņu pakalpojumus, iepirksies veikalos, pusdienos ēdināšanas uzņēmumos, kopumā dienā iztērējot aptuveni 50 eiro. Kopējais ieguvums, kas ieguls novada ekonomikā, ir aptuveni 200 000 eiro. Tā arī ir atbilde, kādēļ pašvaldība iegulda sporta bāzēs un to infrastruktūras attīstībā. Līdzīgs stāsts ir ar motokrosa trasi. Tās izveidē un iekārtošanā sākotnēji nepieciešams ieguldījums, taču jau šogad notiks četras sacensības, tuvākās no tām – 21. maijā, un gan sportisti, gan mehāniķi, gan skatītāji, kas uz sacensībām ieradīsies, tērēs savu naudu mūsu novadā. Veiksmīgs piemērs ir arī kartinga trase, par kuras atjaunošanu pirms tam tika daudz diskutēts, taču pērn ieņēmumi no trases bija 32 000 eiro, kas pārsniedz uzturēšanas izmaksas un pat nedaudz nosedz investīciju sadaļu, – sacīja Agris Lungevičs.
Vēl ne mazums darāmā
Andrejs Ceļapīters norādīja, ka sporta kompleksu attīstīšana nav vienīgais darbs, kas vērsts uz nākotni.
– Vasarā pie centralizētās siltumapgādes tiks pieslēgta Madonas slimnīca, kas ir ievērojams pluss, lai mēs spētu noturēt līdzšinējo tarifu, jo pie siltumenerģijas patēriņa klāt nāk 10 000 m2 liela platība. Ja raugāmies nedaudz tālākā nākotnē, der pieminēt, ka esam noslēguši vienu attīstības posmu, ieguldot novadā vairāk nekā 50 miljonus eiro, kas ir viens no lielākajiem piesaistītā finansējuma apjomiem Latvijā. Arī šobrīd tiek programmētas vairākas tēmas, lai piesaistītu nākamos Eiropas struktūrfondus. Šajā plānošanas periodā uzsvars tiek likts uz atbalstu uzņēmējdarbībai. Tā būs lauku ceļu programma, kas ļaus vairāk nekā 3 miljonus eiro ieguldīt ceļu uz ražošanas objektiem atjaunošanā (neklājot asfaltu). Tiek strādāts arī pie atbalsta divām uzņēmējdarbības programmām ar kopējo finansējumu 6 miljoni eiro. Svarīga ir arī jau minētā izglītības tēma. 4,3 miljoni tiks ieguldīti Madonas pilsētas skolās, aprīkojot tās ar labākajām tehnoloģijām. Novadā plānots arī siltināt trīs pašvaldības ēkas, turpināt darbu pie pilsētas estrādes un peldbaseina būvniecības un citiem plāniem, kas varētu īstenoties tālākā nākotnē, – skaidroja Andrejs Ceļapīters.
Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris, pieskaroties darbiem, kas īstenojami tieši pilsētā, minēja, ka drīzumā plānota divu rotācijas apļu (Raiņa un Rūpniecības ielas, kā arī Saules un Rūpniecības ielas krustojumos) rekonstrukcija, padarot tos vieglāk izbraucamus.
– Šogad paredzēts arī labiekārtot Mīlestības graviņu, uzstādot jaunu strūklaku. Kopā ar pašvaldības ceļu inženieri plānots pamazām atjaunot pilsētā esošos zemes ceļus, kas ir ļoti sliktā stāvoklī, – par dažiem no pilsētā veicamajiem darbiem informēja Guntis Ķeveris.
Saistībā ar pilsētā veicamajiem darbiem no iedzīvotāju puses izskanēja aicinājums asfaltēt iebraucamo ceļu uz sporta bāzi „Smeceres sils", kā arī pievērst uzmanību bedrītēm, kas veidojas dzīvojamo māju iekšpagalmos.
Sanāksmei noslēdzoties, daži iedzīvotāji vēl kādu mirkli uzkavējās, lai ar deputātiem aprunātos individuāli. Deputāte Jeuženija Adamoviča pēc tikšanās „Staram" piebilda, ka ir neizpratnē, kādēļ par šo tikšanos iepriekš nav bijis plašākas informācijas, vien tā, kas publiskota pirms 2 mēnešiem, līdz ar to daudzi iedzīvotāji, kas, iespējams, būtu vēlējušies to apmeklēt, nemaz nav zinājuši par šādu iespēju.