Pateicoties Monreālas Latviešu sabiedriskā centra atbalstam, Bērzaunes pamatskolas 5.-9. klašu skolēniem bija iespēja doties ekskursijā iepazīt viduslaiku pilis Cēsu pusē.
Pirmā vieta, kurp devāmies, bija skaistā Rauna. Gide ļoti izsmeļoši un sirsnīgi mums pastāstīja par Raunai un Latvijai nozīmīgiem kultūrvēstures objektiem: Tanīsa pilskalnu, Raunas baznīcu un citām pilsētai nozīmīgām ēkām, par Brīvības pieminekli un ozolu aleju, kas uz to ved, un, protams, par Raunas viduslaiku pili, no kuras pāri palikušas vien drupas, bet daļa pils ir restaurēta tiktāl, lai varētu ierīkot skatu torni, no kura paveras plašs skats uz apkārtni. Tās ir vienas no apjomīgākajām un labāk saglabātajām pilsdrupām Latvijā; pils celta 14. gadsimtā un bijusi Rīgas arhibīskapa uzturēšanās vieta ziemas sezonā.
Netālu no pils ierīkots aktīvās atpūtas parks, kurā arī iemēģinājām savus spēkus veikt dažādus šķēršļus.
Raunas pusē apmeklējām arī, kā teika vēsta, dārgumu pilno Velnalu Tanīsa pilskalna pakājē. Dārgumus neatradām, bet kādu piciņu prieka gan. Pēc tam sekoja tikšanās ar milzi – Raunas Staburagu. Bet, tā kā viņš gulēja, mēs nevarējām ar viņu aprunāties, vien putni ar mums sasveicinājās, un pavasara puķes tiem pievienojās. Atsveicinājušies no raudošā milža, devāmies tālāk – uz Cēsīm.
Cēsu pilī mūs sagaidīja pils kalpotāji viduslaiku tērpos un pastāstīja, kā senie pils iedzīvotāji, Livonijas ordeņa brāļi un viņu kalpones, dienas vadījuši miera laikos un kara gadījumos. Pils pagalmā pārbaudījām, kurš būtu cienīgs iegūt bruņinieka titulu, izspēlējot viduslaiku spēles, kas prasa gan spēku, gan atjautību, gan cīņassparu un komandas garu. Savukārt sveces liesmas izgaismotajos Cēsu pils mūros pils kalpotāji mūs iepazīstināja ar ikdienas dzīvi Livonijas ordenī. Apmeklējām arī baisāko pils vietu – cietumu, kas atradās, protams, pazemē, bija tumšs, drēgns un šaušalīgs. Šaušalīgs bija arī notikums, par ko gidi pastāstīja pašā ekskursijas izskaņā, – Cēsu pilī notikusi skaitliski vislielākā kolektīvā pašnonāvēšanās Eiropā, kad Cēsu pils iemītnieki, nespēdami vairs ilgāk noturēties pret Ivana Bargā pārspēku, nolēma labāk iet nāvē un pilī uzspridzināties nekā padoties gūstā nežēlīgajam krievu caram, kurš izcēlās ar zvērīgo izturēšanos pret gūstekņiem.
Atvadījušies no viduslaikiem, atkal nonācām tagadnē – jaukajā, rāmajā un aicinošajā Cēsu parkā, kur pie sevis vilināja gan tradicionālas un neredzētas šūpoles, gan melnie gulbji – Cēsu lepnums (domāju, ka gulbji būtu dusmīgi, ja viņus te nepieminētu).
Paldies skolotājām, kas sarūpēja mums šādu iespēju doties ekskursijā. Lai labāk izprastu viduslaiku dzīves apstākļus un novērtētu mūsu šodienas iespējas dzīvot mierā, drošībā, siltumā un pārticībā!