Šī nedēļa tāpat kā vairākas iepriekšējās Latvijā pagāja izglītības un veselības zīmē. Kaut gan šonedēļ Ministru kabinets akceptēja pašu izstrādāto valdības rīcības plānu, kurā iezīmējās prioritārie uzdevumi tautsaimniecības attīstībai, izglītības un veselības sadaļas bija tās, par kurām valdība un tās vadītājs Māris Kučinskis, diskutējot ar sociālajiem partneriem, lauza visvairāk šķēpu. Teju ik diena sākās vai noslēdzās ar jaunu eļļu ugunī, un problēmjautājumu apspriešanā iesaistījās aizvien jaunas darbojošās personas.
Izglītības un zinātnes ministrs, kas nesen nāca klajā ar skaļu paziņojumu, ka jau bāzes līmenī jāparaksta iepriekšējās ministres piedāvātais pedagogu algu modelis, šonedēļ skolotājus iepriecināja ar ziņu, ka tā pieaugs par 200-300 eiro.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, kas turpina izvērtēt IZM piedāvāto atalgojuma modeli, uzreiz steidza vērst uzmanību, ka modelī novārtā atstāti interešu izglītības skolotāji, bet lielo Pierīgas skolu pedagogiem algas pat varētu samazināties. Jautājumi par pedagogu atalgojumu un skolu tīkla optimizāciju, kas, kā zināms, skārusi arī Madonas novadu, savu aktualitāti nezaudēs arī turpmāk, vismaz līdz jūnijam noteikti.
Izglītības lauciņā cīņas vismaz virspusēji norit daudzmaz civilizēti, taču veselības jomā (atbilstoši tās specifikai) bez asinīm neiztiek. Nesenāko vārdu divkauju trešdien LTV raidījumā „Tieša runa" izcīnīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris. Rimšēvičs aicina iedzīvotājus apzināties to, ko valsts līdz šim nav spējusi tiem pateikt, proti, ka līdz ar valsts apmaksāto pastāv arī maksas veselība, ko vienkāršie mirstīgie nespēj atļauties. Tādēļ, pirms piešķirt papildu finansējumu, nepieciešams pamatīgi revidēt pašreizējo veselības aprūpes sistēmu. Savukārt Keris uzskata, ka fundamentāli ar sistēmu viss ir kārtībā, vienīgais, kā trūkst, ir vairāk naudas, un, ja tās nebūs, var izvērtēt pat nepieciešamību pieprasīt premjera un līdz ar to visa MK demisiju.
Arī par nebūšanām valsts pārvaldē pēdējā laikā dzirdam teju ik dienu, visbiežāk – saistībā ar Valsts ieņēmumu dienestu, taču vakar bumbu uzspridzināja biedrība „Latvijas Ceļu būvētājs", kas valsts pārvaldei pārmeta, iespējams, noziedzīgu tūļāšanos ar jauno iepirkumu likumu pieņemšanu, līdz ar to ceļu būves remontos šogad nebūs iespējams īstenot astoņus nozīmīgus iepirkumus par aptuveni 96 miljoniem eiro. Finanšu ministrija reaģēja ļoti operatīvi, norādot, ka neviena publiskā iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta.