21. aprīlī Madonā tika svinēta piecu gadu jubileja, kopš pilsētā izveidota ekumeniskā lūgšanu kapela.
– Tas ir bijis par lielu svētību šai vietai, pilsētai un mums pašiem, – uzrunā atzina LELB Madonas iecirkņa prāvests Hanss Jensons. – Šeit vienmēr ir atvērtas durvis, vienmēr ir kāds, ar ko kopā lūgt. Luterāņu konfesijas pārstāvji ir gandarīti, ka šāda vieta ir pilsētas centrā, jo mūsu dievnams vēsturiski ir pilsētas malā.
– Pulcējoties kapelā, esam izgājuši no savām draudžu baznīcām, un te ir iespēja lūgties arī tiem, kas uz baznīcu neiet, – atzina priesteris Rihards Rasnacis.
Pirms pieciem gadiem tieši viņš kopā ar Kalna skolas pārstāvjiem bija šādas kapelas izveides iniciators. Joprojām esam vienīgie ārpus Rīgas, kur Latvijā tas bijis iespējams.
– Kā ir uz brīdi atgriezties Madonā? Vai pilsētā var ieraudzīt jaunus vaibstus? – vaicāju priesterim Rihardam.
Rihards Rasnacis: – Ir ļoti patīkami atkal būt Madonā. Procesijā, ko gājām šai dienā, šādā maršrutā nekad nebiju devies. Pamanīju, ka mākslas skolai nav apkārt vairs žoga, ir plašums un atvērtība. Ko līdzīgu pamanīju vēl kādai mājai, tā ka pilsētā vērojama lielāka pretimnākšana un atvērtība. Man pašam tā bija iespēja iet un ar Vissvētāko Sakramentu svētīt vietas, kur ne tik sen biju līdzdarbojies. Gājām gar novada pašvaldības ēku, pilsētas skolām, skvoša klubu (tur savulaik trenējos), uzmetu skatu sociālajam dienestam (lai svētība namam, kur tik daudz aktivitāšu draudzei ir bijis!), lūdzām svētību arī muzejam un citām iestādēm. Centos visu izdzīvot ļoti garīgi, lūdzot Dieva svētību Madonai un madoniešiem.
– Kā jums veicas jaunajā kalpošanas vietā – Siguldas katoļu draudzē?
– Daudzas iniciatīvas, ko pārbaudīju praksē Madonā, esmu pielāgojis jaunās vietas specifikai un apstākļiem. Alfa kursi Siguldā notika, nu esam tos atjaunojuši. Šogad pirmo reizi Siguldā gājām Krustaceļu. Sākumā pašvaldība nesaprata, bet saskaņošanu tomēr dabūjām. Lielās piektdienas Krustaceļā piedalījās apmēram 300 cilvēku, un tas uzrunāja sabiedrību. Madonā šāda aktivitāte ir pati par sevi saprotama, Siguldā ir dažas lietas, kas liekas jaunas, un sabiedrība pie tām vēl nav pieradusi.
– Mēroga ziņā Sigulda ir lielāka, vai to var teikt arī par kristiešu aktivitātēm un ekumenismu?
– Ekumenisko sadarbību Siguldā esam iesākuši. Otro gadu Vienotības nedēļā bija vairāki ekumeniskie pasākumi. Tas nesis labus augļus, jo turpinām kopīgus vīru vakarus, uzsākam runāt par kopīgu ģimeņu nometni vasarā. Notikušas arī pirmās lūgšanu brokastis, kurās piedalās sabiedrības vadītāji, uzņēmēji, pašvaldības pārstāvji.
Pozitīvi, ka Siguldā ir laba demogrāfiskā situācija, līdz ar to baznīcā ir jauni cilvēki un bērni. Ja sabiedrībā ir jaunas ģimenes, var redzēt, ka tās ienāk arī draudzē.
– Pirmsākumos bija diskusija, vai Madonā, Raiņa ielā 5, būtu piemērotākā vieta lūgšanu kapelai.
– Jā, savulaik šai vietā bija cietuma telpas, bet Jēzus Mateja evaņģēlijā saka: – „Es biju cietumā un jūs atnācāt pie manis." Svētīti jūs esat!
Šobrīd man neiznāk bieži atbraukt uz Madonu, taču tās dažas reizes, kad caurbraucot biju apstājies, vienmēr varēju piedzīvot, ka lūgšanu kapelā durvis ir vaļā un vienmēr tur esi gaidīts. Šī vieta nav atkarīga no personālijām. Nereti dzirdam, ka tāpēc viņš vai viņa neiet uz baznīcu, ka tur satiks tādus vai citādus cilvēkus. Lūgšanu kapela ir neitrāla vieta, kurā tavas izjūtas nav atkarīgas no cilvēkiem. To piedzīvoju arī personiski, kad caurbraucot lūgšanu kapelā biju apstājies.
Siguldā pagaidām šādas vietas nav. Var cerēt un domāt, ka nākotnē kaut kādā veidā nemitīgā adorācija realizēsies. Siguldā ir daudz tūristu, būtu jādod arī viņiem iespēja pabūt klusumā un lūgšanā. Šobrīd esam sākuši ar to, ka baznīcas durvis ir atvērtas, skatīsimies, kā tas ies uz priekšu.
– Madonas 90 gadu jubilejā mūsu pilsētā būs dažādas aktivitātes. Vai atsauksities kristiešu organizētajiem pasākumiem (konference, katoļu baznīcas svētgleznas „Vissvētākā Jaunava Marija – Kristīgo palīdzība" kronēšana) un 2. jūnijā būsit pie mums?
– Dienu vēlāk – 3. jūnijā – ir Jēzus Sirds svētki, kad arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs viesosies Siguldā. Dienu iepriekš viņš būs Madonā, bet pēc tam brauks uz Siguldas draudzes titulsvētkiem. Lai sagatavotu šos svētkus, darba ir daudz, tāpēc, visticamāk, uz Madonu atbraukt nevarēšu.