21. aprīlī Ministru prezidents Māris Kučinskis uz pirmo tikšanos jaunajā amatā bija aicinājis Latvijas reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus.
Tā kā stundu pēc tikšanās ar žurnālistiem bija plānota smaga Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde, kurā, kā vēlāk tapa zināms, darba devēji, arodbiedrības un valdības puses pārstāvji vienojās virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā valdības rīcības plānu, lielākā daļa jautājumu skāra tieši rīcības plānā ietvertos pasākumus. Dokumentā pausta apņemšanās nodrošināt sabalansētu IKP pieaugumu ap 5% apmērā no 2018. gada, un šī mērķa sasniegšanai tikšot veikta tautsaimniecības strukturālā transformācija, aktivizēta uzņēmējdarbība un veicināta produktu konkurētspēja.
– Valdības rīcības plāns (ne bez dažādiem starpgadījumiem) ir finiša taisnē. Plānā īpaši saistībā ar tautsaimniecības stiprināšanu ir ļoti konkrēti un reāli pasākumi. 2018. gadā prognozējam tautsaimniecības pieaugumu par 5%. Diemžēl šobrīd, ja raugās uz produktivitāti, Latvijā uz vienu cilvēku tiek saražoti tikai 43% no tā, cik vidēji tiek saražots ES. Vēl nepatīkamāka šī statistika ir attiecībā uz pārstrādes rūpniecību, kur tie ir tikai 35%. Šie ir pēdējo trīs gadu rādītāji, kas liecina, ka ražošanā izaugsme nav vērojama. Ja neko nemainīsim, turpat uz vietas arī sēdēsim, tādēļ ļoti būtiski ministrijām ir veikt tos darbus, ko attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmi esam paredzējuši plānā, – to, ka valdības rīcības plānā uzsvars likts uz tautsaimniecības attīstību, uzsvēra Māris Kučinskis.
Smago nozaru reformas
Premjers minēja, ka arī divas šābrīža aktualitātes – reformas izglītībā un medicīnā – ir ļoti cieši saistītas ar tautsaimniecību un tās izaugsmi. Šobrīd veselības nozarei ir solīti papildu 35 miljoni eiro, un šāda pati summa tiek prognozēta arī nākamajam gadam, lai būtu iespējams īstenot visas tās reformas, ko ir pieteicis veselības ministrs Guntis Belēvičs.
Arī izglītības joma, ja nozares ministrs Kārlis Šadurskis piedāvās skaidru rīcības plānu attiecībā uz pedagogu atalgojumu, skolu tīkla sakārtošanu u. c. aktuālajiem jautājumiem, varēs rēķināties ar papildu 30 miljoniem eiro.
Runājot par veselības nozari, Ministru prezidents minēja četrus punktus, kas jāizpilda, ja vēlamies šo jomu sakārtot un nodrošināt tās ilgtspēju.
– Pirmais ir veselības pakalpojumu finansējuma un pieejamības pārskatīšana. Jau šobrīd Finanšu ministrija veic auditu, lai mēs iegūtu skaidrību par to, cik tiek maksāts, kā tiek maksāts un par ko tiek maksāts. Tas, ko audits jau pašlaik ir apstiprinājis, – liekas naudas nozarē nav, taču to mēs zinājām jau iepriekš. Līdz maija beigām ministrs Belēvičs ir solījis sagatavot divus ziņojumus. Viens būs par esošo finansējumu nozarē un ko mēs ar to spējam paveikt, bet otrs – par vēlamo. Balstoties uz šo informāciju, arī varēsim sākt rēķināt, cik daudz finansējuma nozarei kopumā nepieciešams. Ministram dots arī uzdevums izstrādāt priekšlikumus rindu mazināšanai, kas sevī ietver arī „zaļos koridorus" onkoloģijas pacientiem un bērniem. Otrs uzdevums, un valdība to ir apņēmusies darīt, saistās ar veselības aprūpes sistēmas pakalpojumu sniedzēju struktūras pārskatīšanu. Tas saistās ar iestāžu kartējumu, par ko mēs vēlētos diskutēt arī ar pašvaldībām. Viens no priekšlikumiem ir valsts un reģionālo slimnīcu atrašanās vienā tīklā. Trešais punkts ir e-veselības sistēmas izveide un ieviešana, kas daļēji varētu notikt jau šogad, bet pilnā apmērā – nākamgad. Kad esam tikuši galā ar minētajiem trim punktiem, nonākam līdz ceturtajam – jaunam veselības aprūpes finansējuma modelim, kas sevī ietver arī obligāto veselības apdrošināšanu. Jāsaprot, ka iedzīvotāju skaits valstī nav tik liels, lai mēs pilnībā pakalpojumus spētu nosegt no privātās apdrošināšanas, dotācijas atsevišķiem pasākumiem un cilvēku grupu (piemēram, bērnu un senioru) ārstēšanai būs nepieciešamas. Diskusijas par jauno finansējuma modeli un tā labākajiem variantiem sāksim šovasar, un līdz gada beigām jābūt skaidrai izvēlei, pa kādu ceļu ejam. Šis ir konkrēts rīcības modelis, ko es piedāvāšu trīspusējās sadarbības padomes sēdē. Vai sociālie partneri to pieņems vai turpinās prasīt 350 miljonus eiro, kuru nav, šobrīd grūti teikt (jau dažas stundas vēlāk gan tapa zināms, ka gan veselība, gan otra problemātiskākā valdības rīcības plāna sarunu kategorija – izglītība – tika atstāta atvērta tālākām diskusijām, jo vienošanās netika panākta. – Aut.), taču tas, ko varam piedāvāt uz nākamā gada sākumu, ir diskusija par to, kā palielinās veselības aprūpes budžets. Prasības pēc naudas ir augušas visās nozarēs, – atzina Ministru prezidents.
„Neesmu gatavs piedot Krimu"
Žurnālisti premjeru ar viegliem jautājumiem neglaudīja. Laikraksta „Neatkarīgās Tukuma Ziņas" redaktore Ivonna Plaude ar Māri Kučinski uzsāka nokaitētu vārdu apmaiņu jautājumā par neatkarīgu reģionālo mediju un pašvaldību informatīvo izdevumu līdzāspastāvēšanu, kur abu pušu viedoklis atsevišķās pozīcijās visai būtiski atšķiras. Savukārt laikraksta „Ventas Balss" redaktore Gundega Mertena vaicāja, vai premjers nedomā kolēģiem no pārējām ES dalībvalstīm plašāk skaidrot, ka Latvijas lauksaimniekiem zaudējumi, ko nodara pret Krieviju ieviestās sankcijas, ir krietni lielāki, nekā lielajām dalībvalstīm, tādēļ nepieciešamas plašākas kompensācijas. Māris Kučinskis piebilda, ka arī citas valstis cieš no sankcijām, un uzsvēra, ka Latvija nebūs tā, kas izcelsies ar aicinājumu par sankciju atcelšanu. Viņš prognozēja, ka jūnijā sankcijas vēl tiks pagarinātas, taču arvien skaļākas kļūst Itālijas, Kipras un citu valstu balsis, kuras iestājas par sankciju pārskatīšanu, un, visticamāk, šis jautājums būs ES dienaskārtībā jau visai drīz.
– Taču, kā jau minēju, Latvija nebūs tā, kas citiem skries pa priekšu ar karogu. Es neesmu gatavs piedot Krimu, – sankciju jautājumā stingru pozīciju izrādīja Māris Kučinskis.
Žurnālisti arī atgriezās pie jautājuma par veselības aprūpi, vaicājot gan par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu un vai nav bažas, ka, to ieviešot, veselības pakalpojumi šā vai tā nebūs maksas, gan par publiski izskanējušo ieceri palielināt nākamā gada budžeta deficītu, lai būtu iespējams reformas ieviest. Valdības vadītājs atzina, ka, ieguldot naudu kāda jautājuma risināšanā, ir jābūt skaidrībai par jau esošo sistēmu. Šobrīd vēl ir pāragri spriest par to, cik daudz vienam iedzīvotājam varētu izmaksāt obligātā veselības apdrošināšanas polise un kāds pakalpojumu grozs klientam tiks piedāvāts.
Mārim Kučinskim vaicāju, vai premjers, kas savulaik bija viens no administratīvi teritoriālās reformas aizsācējiem un virzītājiem (viņa piedāvātais modelis gan atšķīrās no tā, kāds vēlāk tika iedzīvināts), ir apmierināts ar novadu reformas iznākumu.
– Situācija noteikti ir labāka, nekā gadījumā, ja pastāvētu 550 pašvaldības, taču vai reforma ir izdevusies? Mana pieeja reformai, kad vadīju Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, bija nedaudz cita. Katrai pašvaldībai bija jābūt savam stāstam, attīstības scenārijam, kā arī bija jābūt loģiskam starpposmam starp parlamentu un pirmā līmeņa pašvaldībām, kas veiktu plašākas funkcijas. Šobrīd esam ieguvuši sadrumstalotību un redzam, ka dažādos jautājumos (kā, piemēram, izglītības jomā) tā ļoti traucē. Manuprāt, ir novadi, kas izveidojušies ļoti veiksmīgi, taču pie viena nosacījuma – labas vadības. Kā jebkurā jomā, ar sliktu vadību iespējams sabojāt ikvienu lietu. Tādi novadi kā Tukuma vai jūsējais, kur ir pilsēta kopā ar plašu lauku teritoriju, ja ir bijusi laba vadība, attīstījušies samērā veiksmīgi, – sacīja Ministru prezidents.
Viņš norādīja, ka pašreiz VARAM strādā pie jautājuma par sadarbības teritoriju izveidi. Šobrīd neesot vērts, „lejot asinis", piespiedu kārtā apvienot novadus vai drīzāk pagastvečus, kuri to nevēlas.
– Ja novados ir kārtīgi saimnieki, kuri apzinās, kādēļ viņi atrodas savā amatā, sadarbība ir iespējama bez apvienošanās. Ja sadarbības nav, tad situācija jāvērtē. Ar varu uz apvienošanos nespiedīsim, un arī jaunas reformas nebūs, taču būs šādi „klusie uzstādījumi", lai mēs beidzot pilnvērtīgi spētu pašvaldību teritorijās rūpēties par iedzīvotājiem, – skaidroja Māris Kučinskis.