Krūmmellenes ir kaprīzas, bet, ar mīlestību strādājot, tās aug un ražo, rabarberi un cidonijas (varbūt tāpēc, ka skābi) ir daudz pieticīgākas kultūras, taču arī ir atsaucīgas pret uzmanību un kopšanu.
Šādas atziņas sniedza Vestienas pagasta dārzkopības saimniecībā "Jāņkalni", kur ar netradicionālo kultūru audzēšanu Ozoliņu ģimene nodarbojas jau 20 gadu. Saimniecība ir izveidota 1996. gadā.
Kā vēstīts mājas lapā, "spēcīgais un simboliskais dzimtas uzvārds Ozoliņš, paaudzēs mantotais darba tikums, mīlestība un cieņa pret zemi, unikālā Vidzemes augstienes daba, teiksmainā Kāla ezera tuvums devis drosmi izveidot ģimenes uzņēmumu".
7. aprīlī uz SIA "LLKC" Madonas nodaļas rīkoto izglītojošo semināru par rabarberu, cidoniju, krūmmelleņu audzēšanu, pārstrādes iespējām pulcējās ap sešdesmit interesentu. Seminārā par situāciju netradicionālo kultūru audzēšanā, piemērotākajām šķirnēm mūsu klimatiskajos apstākļos un īpašajiem nosacījumiem netradicionālo augu audzēšanai Vidzemē atgādināja Madonas konsultāciju biroja augkopības konsultante Anita Brosova. Saimniecības raksturojumu sniedza Uldis Ozoliņš, par krūmmelleņu pavairošanu, stādu audzēšanu, krūmu vainaga veidošanu – Dagnija Lapa, bet par pārstrādes cehu un saražoto augļu un ogu produkciju – Ilze Ozoliņa.
Tas, ka krūmmellenēm patīk skāba augsne un laistīšana, uzsvērts jau vairākos semināros, arī fakts, ka šīs garšīgās ogas ir prasīgas un ne katram padodas – nebūs kā ar upenēm, kas visiem aug un ražo. Ja krūmmellenes audzē mazās platībās, augsnes mēslošanai ieteica izvēlēties šķidro mēslojumu "Vito 4", augsnes paskābināšanai var ierakt zemē arī skujas (meža zemi), bet lielākās platībās nepieciešamas augsnes analīzes, attiecīgi sagatavota augsne un laistīšanas sistēma.
– Krūmmellenēm ir svarīgs tas pats, kas cilvēkiem – ja krūms ir labi paēdis, ne pārēdies, ja pietiek ūdens, gaisa, ir imunitāte, neslimo, tad viss ir kārtībā. Ir ļoti svarīgi, kā kopsit, kā krūms būs apgriezts u. c. Taupot sīkos zariņus un mazos pumpurus, tie noņems spēku, bet vairāk ogu nebūs. Ja ļoti vārgs krūms, esam nogriezuši pat visus zarus, bet nākamajā gadā ir atjaunoti dzinumi. Pirmajā gadā ogu nebūs, bet nākamajā – gan. Tā esam pat veselas rindas atjaunojuši. Veģetatīvi pavairot, tā, kā upenes, avenes, krūmmellenes nevar. Uz 1 ha vajag ap 300 stādu, – pastāstīja Dagnija Lapa.
Uz jautājumu par šķirņu izvēli viņa atbildēja izvērstā stāstījumā. – No šķirnēm "Jāņkalnos" patīk jaunā šķirne ‘Toro', tai ir skaists, dekoratīvs krūms, lielām lapām, kas izskatās skaisti rudenī. Ja ir ģimenes dārziņš, var iestādīt kā dekoratīvo melleni starp rododendriem un skujeņiem. Skaisti ziedēs, vasarā ēdīsit ogas, bet rudenī priecāsities par lapām. ‘Blue crop' ir garšīgas, lielas, saldas ogas, bet krūmam ir jāieaugas ilgstošāk, lai sāktu ražot. Tā ir – vienai šķirnei krūms ražo jau maziņš, bet citai – krūmam ir jāizaug lielam. ‘Patriots' ir viena no šķirnēm, kas ir ražīga, kam ir lielas ogas. Ja patīk saldas ogas, jāstāda šķirne ‘Duke'. Garšīgas, saldas, vidēji agrīnas ogas ir šķirnei ‘North land', bet krūmi ir ļoti jāizgriež, jo aug nekontrolēti. Manuprāt, laba šķirne ir ‘Polaris', bet šķirnei ‘Chandler' ir vislielākās ogas, kādas vien ir redzētas, – raksturoja Dagnija Lapa.
Izgriežot zarus, viņa ieteica uzmanīgi aplūkot krūmu, tā zarus. Ja uz zara ir resni pumpuri, tie būs ziedi. Jāvērtē veco zaru lietderība, ja ziedu nav.
Vaicāta par to, vai ražas laikā ogas nenovāc putni, viņa sacīja: – Putni lasa gan, un mazliet ar putniem ir jādalās, bet vissliktākās ir vārnas, kas ne tik daudz ēd, bet aplauž trauslos zarus. Vārnu aizbaidīšanai kalpo gāzes lielgabals. Zinu, ka tur, kur ir tik daudz sīko putnu, kas noēstu visu, pērk tīklus un krūmmellenes sedz.
Pārstrādes ceha darbu Inese Vīle-Bērziņa raksturoja īsi: – Tiklīdz ražu novācam, pilnas saldētavas pieliekam, un strādājam no gada uz gadu, no ražas līdz ražai. Visu ziemu ogas un augļus pamazām ņemam no saldētavām ārā un pārstrādājam.