31. martā Madonas pilsētas 1. vidusskolas 10. un 11. klašu skolēniem angļu valodas mācību stunda bija citāda, nekā ierasts, jo skolā viesojās trīs studenti no Saseksas Universitātes (Sussex University) Braitonā, Anglijā.
Divas no studentēm ir latvietes – Līva Aldere, madoniete, kas sākusi savas izglītošanās gaitas Madonas bērnudārzā „Saulīte", un Nellija no Ventspils. Trešais bija jaunietis Džozefs no Ganas Āfrikā. Visi studenti mācās universitātē jau otro gadu. Saseksas universitāte atrodas aptuveni pusstundas braucienā no Braitonas centra, taču pašā universitātes pilsētiņā ir viss nepieciešamais, piemēram, banka, veikali, izklaižu bāri, maza slimnīca, bibliotēka, kopmītnes un, protams, auditorijas, kurās notiek lekcijas.
Skolotājas Berķes mazais projekts
Skolotāja Antra Berķe dalās ar savu nodomu rīkot tikšanos ar studentiem: „Šis mazais projekts man prātā bija jau kādu laiku. Vienmēr cenšos izmantot iespēju, satiekot savus bijušos skolēnus, gan uzklausīt viņu pieredzi par studijām, gan pieņemot citus dzīves izaicinājumus. Ar prieku lūdzu viņus tikties ar saviem pašreizējiem vidusskolēniem. Zinot, ka mana radiniece Līva jau otro gadu studē universitātē Lielbritānijā, man bija liels prieks un es zināju, ka Līvu aicināšu uz tikšanos ar skolēniem. Esmu priecīga par saviem skolēniem, kas ir motivēti apgūt angļu valodu, ir ar labām valodas zināšanām, ar savu viedokli, un es zināju, ka viņi šo iespēju novērtēs." Vēl skolotāja piebilst, ka tēma „Studijas ārzemēs" ir iekļauta vidusskolas mācību programmā. Par to tiek rakstīta eseja, noris teorētiska diskusija, uzskaitot ieguvumus, priekšrocības, trūkumus un problēmas.
Tā bija iespēja gan noskatīties video par dzīvi studentu pilsētiņā, gan redzēt viņu nodarbību sarakstu un eseju vērtēšanas sistēmu, uzzināt par svarīgo studiju sagatavošanās posmā, gan patiesu stāstījumu par grūtībām un bailēm, kas bija jāpārvar, uzsākot studijas un patstāvīgo dzīvi Lielbritānijā. Skolēni varēja uzdot jautājumus par sev interesējošām tēmām, piemēram, par studiju finansiālo pusi. Abas meitenes ir pieņēmušas vēl vienu izaicinājumu – nākamajā studiju gadā viņas piedalīsies apmaiņas programmā un studēs Singapūrā.
Skolotāja Antra Berķe atklāj: „Es esmu patiesi gandarīta par šīm divām mācību stundām, jo uzaicinātie studenti tikās ar 10. un 11. klašu skolēniem. Ieguvu dažas atziņas. Pirmkārt, es guvu apstiprinājumu vairāku savu mācīšanas metožu lietderībai, piemēram, papildu lasīšana angļu valodā, kas papildina vārdu krājumu, paplašina redzesloku, kā arī skolēnu iedrošināšana un mācīšanās izteikt savu viedokli, nebaidoties, ka tas var būt nepareizs vai skolēns varētu kļūdīties.Otrkārt, cenšoties domāt atvērtāk un plašāk, nekā ļauj „rāmītī ieliktā", nereti stereotipiskā domāšana, cilvēks var augt gan profesionāli, gan kā personība. Treškārt, jāatzīst, ka bija viegli un patīkami būt kopā ar šiem trim ārzemju studentiem, dzirdēju tik daudz labu vārdu un uzmanības apliecinājumu. Rodas jautājums – kur labie vārdi paliek mūsu ikdienā?"
Domājot par to, kā izaudzināt šādus gudrus, sevi pilnveidot motivētus jauniešus, skolotāja A. Berķe piekrīt teicienam, ka bērni ir vecāku spogulis. Esot kopā un vērojot Līvas ģimeni, var teikt, ka jaunietes sasniegumu pamatā ir liela, patiesa mīlestība, uzticēšanās, iedrošināšana, visa veida atbalsts, bet galvenais – vecāku personīgais piemērs. Līvas tētis (Aivars Tihonovs – Latvijā pazīstams mikroķirurgs) ir paraugs, kā pieņemt izaicinājumus gan profesionāli, gan kā personībai.
Uzzinājām daudz interesantu faktu
Jautājot skolēniem par šo tikšanos, Artūrs no 11.b klases atzīst, ka studijas ārzemēs ir lieliska iespēja personīgajai izaugsmei. Vienmēr pirmie soļi var būt biedējoši, bet kādu laiku vēlāk nekas no tā netiek nožēlots.
Savukārt Amanda no 11.a klases saka: „Man patīk, ka viņi bija atklāti un pastāstīja arī par grūtībām studijās un attiecībām ar citiem studentiem. Viņi atstāja labu iespaidu, jo, neraugoties uz grūtībām, viņi nepamet iesākto, bet gan cīnās un turpina studēt. Viņi ir kā cīnītāji."
Nadīna no 11.b klases atzīst to, ka daudz kas dzīvē esot riskants un biedējošs, bet ir jādodas pretī izaicinājumiem. „Nekad nebūsi viens. Vienmēr būs kāds, kas ir līdzīgā situācijā," teic Nadīna. „Mācīšanās ārzemēs sniedz plašākas iespējas. Patika tikšanās, jo tā bija brīvā un nepiespiestā gaisotnē."
10.a klases skolniece Diāna uzskata, ka no meitenēm un Džozefa varēja gūt daudz pozitīvu emociju: „Es no viņiem kā piemēru varu ņemt to, ka galvenais ir darīt un nebaidīties, ka kaut kas neizdodas."
Rita no 10.a klases apgalvo: „Šie cilvēki ir ļoti mērķtiecīgi, dara visu, lai sasniegtu savu mērķi. Ikviens var mācīties no viņiem. Ir svarīgi dzīvot ar mērķi, kuru vēlies sasniegt."
Stāstot par studijām ārzemēs, jaunieši kā vienu no lielākajiem ieguvumiem min daudzkultūru dzīvi, jo var sastapt cilvēkus no visas pasaules, piemēram, no Ķīnas, Japānas, Ēģiptes, Vjetnamas, Afganistānas un citām valstīm, – iepazīt kultūras nianses un tradīcijas.
Līva, studiju sākumā piedaloties dažādos semināros, atklājusi Latvijas vidējās izglītības trūkumus. Semināra laikā cilvēki bijuši atklāti un nepārtraukti diskutējuši par konkrēto tēmu. Pasniedzējs tikai raudzījies, lai neizceltos kādi lielāki strīdi. Latvijas izglītības sistēmā skolēnam bieži vien tiek norādīts, par ko ir jārunā, netiek pievērsta tik liela uzmanība sava viedokļa paušanai.
Džozefa lielākais izaicinājums, mācoties universitātē, esot eseju rakstīšana. Tā kā pēc Āfrikas izglītības sistēmas viņa izglītība neatbilda Anglijas izglītības standartiem, viņš mācījās vienu sagatavošanās gadu studijām. Universitātē esejas minimālais vārdu skaits ir 1500. Salīdzinoši – Latvijā vidējais esejas garums ir aptuveni 400-450 vārdu. Lai gan angļu valoda ir Džozefa dzimtā valoda, eseju rakstīšanā ir jāiegulda pamatīgs darbs, jo ir nepieciešamas vismaz 8 atsauces par tēmu. Noslēgumā Džozefs teica: „Ja man universitāte būtu jāraksturo vienā vārdā, es teiktu – izaicinoši. Ne sliktā vai biedējošā nozīmē, bet gan izaicinājums tādā ziņā, ka jaunietis aug kā personība, attīstās un kļūst patstāvīgāks, jo ir jāapgūst daudz kas jauns."