Iestājoties siltākam laikam, iedzīvotāji sarosās un labprātāk dodas garākās pastaigās. Tie, kam mājās ir suns, noteikti izstaigāties līdzi ņem arī savu mājdzīvnieku. Tomēr madonieši ceļ trauksmi – nereti apkārtējiem ir jācieš negodprātīgu suņu saimnieku, kas turklāt bieži vien ir sabiedrībā zināmi un it kā cienījami cilvēki, dēļ.
Jo sevišķi uz apvedceļa iedzīvotāji novērojuši, ka kāda skolotāja un bijušais policists mēdzot regulāri nesavākt ekskrementus aiz sava suņa. Trakākais, ka dzīvnieki parasti pat apzinīgi nokārtojas uzlikto suņu ekskrementu urnu tuvumā, taču viņu saimnieki ignorē attiecīgās likuma un jebkādas pieklājības normas un šīs urnas neizmanto.
Tāpat, kāda sieviete uzsver, nav pieļaujams, ka saimniece ar savu suni pa apvedceļu iet pastaigāties, neuzliekot sunim pavadu. Garāmejošajiem nav jāzīlē – vaļā skrejošais liela auguma suns (kaut arī blakus iet saimniece) ir vai nav draudzīgs. Ir arī cilvēki, kuriem ir paniskas bailes, vien ieraugot suni; tāpat arī pat draudzīgākais dzīvnieks nav prognozējams. Jāatgādina, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 266 paredz: „Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suni ved pavadā." Savukārt bez pavadas suns pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas var atrasties tikai zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību. Jāsecina, ka apvedceļš nesanāk ne zaļā zona, ne mežs, lai suni īpašnieks, pat ja spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību, varētu laist bez pavadas.
Vienlaikus jāizkliedē mīts, ka suns pastaigā noteikti jāved tikai ar uzpurni. Īstenībā MK noteikumi Nr. 266 noteic, ka uzpurnis jāliek tiem suņiem, kurus attiecīgā institūcija saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzinusi par bīstamiem. Šādus suņus var atpazīt arī pēc sarkanas atšķirības lentes.
Atgriežoties pie jautājuma par ekskrementu savākšanu pēc sava mājdzīvnieka – arī tas ir atrunāts MK noteikumos Nr. 266: „Mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums apdzīvotu vietu teritorijā savākt sava mājas (istabas) dzīvnieka ekskrementus."
Kopš Madonā vairākās suņu pastaigu iecienītās vietās ir uzstādītas urnas suņu ekskrementu savākšanai, arvien biežāk var pamanīt saimniekus, kuri aiz sava mājdzīvnieka patiešām savāc. To apstiprina arī Madonas novada pašvaldības labiekārtošanas darbu speciāliste Gita Lutce: – Tur, kur urnas ir uzstādītas, suņu saimnieki tās ļoti labprāt izmanto. Uz apvedceļa situācija ir krietni uzlabojusies, ja salīdzina, kā bija iepriekš. Protams, ir jau joprojām daudzi, kas ignorē šo lietu, jo sevišķi Priežu kalnā. Bet kopumā arī darbinieki, kas tīra ietves, ir secinājuši, ka ir mazinājusies negatīvā tendence nesavākt aiz sava suņa.
Ja tomēr iedzīvotāji pamana neapzinīgus saimniekus, pirmkārt, noteikti pašiem par to ir jāaizrāda, jo, saprotams, kamēr atbrauks tiesībsargi, lai pārkāpumu konstatētu, suns ar visu saimnieku jau sen būs prom. Acīmredzot, ir jāaudzina sabiedrības domāšana. – Tas ir suņu saimnieku sirdsapziņas jautājums. Ja reiz tas suns tev ir, tev aiz viņa ir jāsavāc. Protams, ka pie katra darbinieku vai kārtībnieku nenoliks. Ja ļauj sunim nokārtoties un nesavāc, pēc tam, iespējams, pašu bērni, mazbērni vai radu bērni tur vēlāk skrien un dzīvojas. Tas ir katra paša sirdsapziņas jautājums, lai iedomājas, vai bērniem vai pašam būtu patīkami iekāpt tur, kur sveša suns ir atstājis čupiņu? – pārdomās dalās Gita Lutce.
Lai rosinātu sakoptību un saimnieku apzinīgumu pilsētā, pašvaldība esot gatava arī uzstādīt papildu urnas. Gita Lutce aicina: – Ja ir vēl kādas vietas, kur suņu īpašnieki labprāt pastaigājas un būtu nepieciešamas šādas urnas, cilvēki ir aicināti par to ziņot – zvanot vai rakstot, un šo jautājumu risināsim.