8. aprīlī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs reģionālo vizīti mūsu novadā iesāka ar piedalīšanos LLKC Madonas nodaļas rīkotajā informatīvajā seminārā Madonas kultūras namā, kur uzrunāja lauksaimniekus un lauku uzņēmējus, atbildot uz sasāpējušajiem jautājumiem.
Saruna lielākoties izvērtās par situāciju piensaimniecības nozarē. Piena lopkopības fermu saimnieki vaicāja, vai gaidāms kāds atbalsts, ja piena iepirkuma cena ir nokritusies tik zemu un nesedz izmaksas. Uz to ministrs sacīja, ka iepirkuma cenas ir tik dažādas – diapazonā no 0,12 līdz 0,34 eiro/l. Viņš ir ticies ar premjerministru Māri Kučinski un finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, ir pārrunāts piena jautājums, ka ir vajadzīgs īslaicīgs atbalsts no budžeta, ir panākta sapratne, ka jāmēģina risināt un atrast finansējumu piena nozarei, bet neviens nav apsolījis, ka lēmums ir pieņemts un nauda būs. Otra, pēc ministra uzskata, labā ziņa, kas nav saistīta ar valdību, bija vienošanās ar piena pārstrādes uzņēmumiem, ka piens tiks pieņemts. – Protams, ka situācijā, kad nav eksporta, Latvijas vajadzībām vajag krietni mazāk piena. Runāju ar "Food Union" vadību, kas iepērk vairāk nekā 400 t piena dienā. Latvijas tirgum vajag tikai nepilnas 200 t piena. To šim uzņēmumam piegādā vairāk nekā 300 piena piegādātāju, bet, lai iegūtu Latvijai vajadzīgās 200 t, pietiktu ar 11 piena piegādātājiem. Atņemiet no 300 nost 11, sapratīsit, no cik uzņēmēju fermām pienu var vispār neiepirkt, – Jānis Dūklavs minēja piemēru.
Jānis Dūklavs citēja arī Eiropas komisāra sacīto, ka ražojam piena par daudz, ka piena daudzums ir jāsamazina. Turklāt iepriekšējo atbalsta naudu, ko piešķīra, 11 ES dalībvalstis nav izmantojušas, tajā skaitā arī Lietuva. – Ne jau mēs, zālē sēdošie, to varam atrisināt. Tas ir pārstrādātāju uzdevums – meklēt tirgu, kur pārdot produkciju, – sacīja zemkopības ministrs.
– Lietuvā ir uzņēmumi, kas dienā pārstrādā vairāk nekā 1000 t piena. Jebkurā uzņēmumā piena produktu pašizmaksu ietekmē tas, vai pārstrādā 1000 t vai 50 t. Darbinieki vajadzīgi, iekārtas, mašīnas arī, līdz ar to lietuvieši atrod iespēju ar saviem produktiem ielauzties citos tirgos labāk nekā mēs. Kaut no brīža, kā mūs skāra Krievijas embargo, Latvija sāka tirgoties ar 16 valstīm, tikai kopējais daudzums – vairāk nekā 3,5 miljonu eiro vērtībā. Lietuvā ir iespiedies "Tukuma piens" ar bioloģiskā piena produktiem. Ne es, ne ministrijas ierēdņi, LAD speciālisti nezina kādu vienu recepti, kas ir jādara piena nozarē, lai visiem būtu labi. Nav tādas receptes, – atzina Jānis Dūklavs.
Viņš minēja piemērus, kā saimnieki tomēr mācās saimniekot, rast izeju. Tomēr viņš piekrita, ka nemaz tā nevar pārorientēties uz citu ražošanas veidu, ja ar ES fondu atbalstu īstenots projekts piena lopkopībā, uzcelta piena ferma un notiek projekta uzraudzība. Daudziem lauku saimniekiem ir arī jāatmaksā kredīts bankai, un banku attieksme mēdz būt visāda.
J. Dūklavs zemniekiem vēlēja izturību, prātu, veiksmi, izdomu, kā katram ar problēmām savā saimniecībā tikt galā, solot meklēt papildu resursus. Un grūtības jau ir ne tikai piena nozarē vien.
Latvijā piensaimnieki ir sadrumstaloti, vāja kooperācija, Eiropas tirgū grūti iekļūt, taču lauku saimnieki vēlējās, lai iedotu ne tikai zivi, bet arī makšķeri. Tika jautāts, vai "piena upi tomēr nevar pagriezt kādas valsts virzienā". Tika apskatīta situācija Baltkrievijas, Francijas, Ķīnas tirgū. – Mūsu lauksaimnieki noteikti nav tie, kas veido Eiropas lielo politiku, un Latvija nepieņem lēmumus, kā rīkoties ar Krimu vai Ukrainu. Lauksaimniekiem, ņemot vērā globālos politiskos lēmumus, nevajadzētu būt vienīgajiem un lielākajiem cietējiem visā procesā. Savukārt Eiropas "katliņā" būtu vairāk jānāk talkā, lai šie jautājumi nebūtu izšķiroši nozares nevis bojāejai, bet samazināšanai. Neticu, ka jautājums par sankciju atcelšanu tiks atrisināts šogad vasarā. Es nezinu, kad tiks atceltas sankcijas. Ukrainas delegāti paziņoja – kamēr Krima nebūs viņu, nekādas sankcijas nedrīkst atcelt, – raksturoja ministrs.
Sākoties embargo, Baltkrievijā tika piedāvātas trīs rūpnīcas, kas būtu gatavas ņemt pretī Latvijas pienu, bet ar noteikumu, ka tam pienam, ko piegādā, ir jābūt pasterizētam (Latvijas pārstrādātāji līdz ar to cenai piemeta klāt 3-5 centus par pasterizāciju). Uz Baltkrieviju piens tika vests, bet, kad Baltkrievija sāka ražot trīsreiz vairāk produkcijas, ko vest uz Krieviju, uz robežas tika uzlikta muita, mašīnas sūtītas atpakaļ. Baltkrievijā ražoto pienu pārstrādājat produkcijā, ko vest uz Krieviju, paši dzerot Latvijas, Lietuvas, Polijas pienu? Sarēķinot pašizmaksu, piena upe uz Baltkrieviju apstājusies, bet divi uzņēmumi pienu turp ved.
Par sadarbību ar Franciju jāprasa mūsu pārstrādātājiem: "Kāpēc jūs to vēl nedarāt?" Viņu ekonomiskajā situācijā ir citas cenas, bet sadarbības laikam nebūs. Mums ar Ķīnu izdevās sakārtot atzīšanu, Ķīnas PVD atzina visus pieteikušos 11 piena pārstrādes un vairāk nekā 20 zivju apstrādes uzņēmumu par derīgiem. Atļauja produkcijas vešanai uz Ķīnu tika saņemta. Kas tālāk? Tikai viens uzņēmums – "Food Union" – uzsāka sadarbību, ved divus konteinerus mēnesī ar saldējumu. Tagad vedīs arī citus produktus, bet ir jādibina kompānija, jāmeklē Ķīnas partneri, veikali. Daudzi aptvēruši, ka tomēr nebūs izdevīgi, jo attālumā beidzas pašizmaksa.
Tika jautāts, vai Latvija sevi var nodrošināt ar gaļu. Uz to ministrs atbildēja: – Gaļas nepietiek, tāpēc ir iespēja gaļas ražotājiem.
Debates izvērtās par ES tiešmaksājumiem, ka tie nepalielinās, un ministrs pauda, ka varbūt tikai 2019. un 2020. gadā varētu būt lielāka nauda par hektāru. Piensaimnieki ministram pārmeta, ka "slīcēja glābšana ir atstāta slīcēja rokās", uz ko viņš sacīja, ka ministrijai nav ne jāveido kooperatīvi, ne jājaucas brīvajā tirgū, ko daudzi nesaprot.
Pēc semināra ministrs Jānis Dūklavs apmeklēja Barkavas Profesionālo vidusskolu, kur kopā ar direktori Silviju Smelteri izstaigāja skolas kabinetus un mācību darbnīcas, pārrunāja profesionālās izglītības programmas un skolas nākotni.
Sekoja ieskats Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības „Barkavas arodi" darbā, ko sniedza valdes priekšsēdētājs Andris Ģērmans un izpilddirektors Alberts Gailums. Ministrs atzinīgi novērtēja kooperatīva darbu un izaugsmi. Pērn, kad bija rekordražas gads, "Barkavas arodi" iepirka 52 tūkstošus t labības.